Ārkārtas situācijās rīdziniekiem tiek ieteikts sekot līdzi uzticamiem informācijas avotiem

© Gints Ivuškāns/f64

Ārkārtas situācijās rīdziniekiem tiek ieteikts sekot līdzi uzticamiem informācijas avotiem, pēc otrā Rīgas pašvaldības iedzīvotāju informatīvās kampaņas "Rīgas civilās aizsardzības plāns - pārzini un līdzdarbojies!" semināra aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Seminārā "Informācijas saņemšana un dezinformācijas riski - ieteicamā rīcība, kas pasargā" eksperti uzmanību vērsa izglītojošiem jautājumiem par informācijas ieguves veidiem krīzes situācijās, manipulatīvām metodēm informācijas telpā, kiberdrošību, sniedzot ieskatu arī praktiskos piemēros dezinformācijas jeb viltus ziņu atpazīšanā.

Iedzīvotājiem tika ieteikts krīzes situācijās informācijas ieguvē paļauties uz Latvijas sabiedrisko mediju sniegtajām ziņām.

Izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu pa skaļruņiem, jāieslēdz televīzija un radio, vai internetā jāseko līdzi informācijai sabiedrisko mediju portālā.

Informācijai var sekot līdzi arī atbildīgo dienestu mājaslapās, piemēram, "sargs.lv" un to sociālo tīklu kontos.

Tiek ieteikts ielādēt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aplikāciju "112 Latvija" vai skatīties vietni "112.lv".

Iedzīvotāji tiek mudināti sagatavo rezerves sakaru kanālus savlaicīgi, piemēram, iegādāties vairākas mobilo operatoru SIM kartes, vairākus vienkāršus, ar ilgu darbības laiku mobilos tālruņus, rezerves barošanas avotus, radiouztvērējus, rācijas.

Kā ziņots, Rīgas dome 27.martā pieņēma galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.

Pirmajā pašvaldības seminārā tika runāts par civilās aizsardzības ieteikumiem "X stundā".

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais