Armija un robežsardze sākusi vērtēt, kādi papildspēki izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos nepieciešami Krievijas pierobežā
Saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju Krievijas pierobežā Nacionālie bruņotie spēki un Valsts robežsardze sākusi kopīgu plānošanu, lai izvērtētu kontroles pasākumu veikšanai nepieciešamo karavīru skaitu, materiāltehniskos resursus un citas organizatoriskas detaļas, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.
Ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, valdība otrdien nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās un vairākos novados.
Ārkārtējā situācija no trešdienas izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novados. Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses, Latvijas valdība jau pērn no 11.augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta un patlaban tā pagarināta līdz 10.novembrim.
Ludzas novads no visiem minētajiem atrodas uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat valdība otrdien nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas-Krievijas robežas robežu uzraudzību.
Robežsardzei arī uzdots veikt pastiprinātu ieceļojošo Krievijas pilsoņu robežpārbaudi.
Valdība arī nolēma Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sniegt palīdzību Valsts robežsardzei robežkontroles nodrošināšanā.