Vai ārkārtas situācijas pagarināšana nozīmē, ka varētu tikt ieviesti jauni ierobežojumi?

Ārkārtējās situācijas saglabāšana automātiski nenozīmētu visu Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu saglabāšanu vai to pastiprināšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

Viņš uzsvēra, ka ārkārtējā situācija vairāk ir tiesisks, juridisks instruments, kas pati par sevi neparedz ierobežojumus un tiešā veidā nerisina Covid-19 radītās problēmas, tai skaitā sociālekonomiskās.

Vaicāts, vai valdībai būtu jāpagarina ārkārtējā situācija, politiķis atbildēja, ka šādu lēmumu varēs pieņemt tikai pēc iepazīšanās ar visiem jaunākajiem datiem, taču viņš vairākkārt uzsvēra, ka "vispirms ir jāsaprot fons, kādā atrodas Latvijas iedzīvotāji - psiholoģiski un emocionāli tie tiek traumēti jau vairāk nekā divus gadus".

"Mēs varam, piemēram, saglabāt ārkārtējo situāciju, bet tas nenozīmē, ka ir jāturpina, ka ir jāpieņem jauni ierobežojumi, jo ārkārtējā situācijā šie ierobežojumi tika noteikti līdz 11.janvārim, un mums ir jāredz pamats, kāpēc būtu jāpieņem jauns lēmums par jauniem ierobežojumiem," sacīja Bordāns.

Kā ziņots, šodien plkst.10 notiks koalīcijas partiju sanāksme, kurā politiskie spēki diskutēs par to, vai nepieciešams pagarināt Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šobrīd ārkārtējā situācija ir noteikta līdz 11.janvārim, tomēr Veselības ministrija (VM) ir rosinājusi pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Plānots, ka šodien sadarbības sanāksmē VM iepazīstinās politiķus ar jaunākajiem datiem, kā arī OVG, iespējams, atklās savus piedāvājumus un ieteikumus, no kā politiskie spēki varēs izdarīt secinājumus un pieņemt atbilstošu lēmumu.

Valdībā par šo jautājumu plānots lemt ceturtdien, 6.janvārī.

Jau ziņots, ka VM rekomendē valstī pašlaik līdz 11.janvārim izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Pēc atbilstoša epidemioloģiskā un juridiskā pamatojuma saņemšanas JKP būtu gatava lemt par VM rekomendēto ārkārtējās situācijas pagarināšanu, aģentūrai LETA pauda JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Deputāts norādīja, ka JKP atbildīgi izturēsies pret VM ierosinājumu un, ja tas būs zinātniski jeb faktos un skaitļos, kā arī juridiski pamatots, būtu gatava par to lemt. Viņš norādīja, ka pagaidām VM ierosinājums ir apspriests ierēdņu vidū, bet politiķi par to līdz šim nav informēti, tāpēc VM tas būtu jāprezentē apspriešanai tuvākajā koalīcijas sanāksmē.

Savukārt Saeimas "Jaunās vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka ņemot vērā to valstu pieredzi, kuras visvairāk ietekmējis Covid-19 omikrona paveids, Latvijā būtu nepieciešams par mēnesi pagarināt ārkārtējo situāciju.

Viņš norādīja, ka omikrona straujā izplatība pasaulē un citu valstu pieredze ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijā būtu nepieciešams pagarināt ārkārtējo situāciju. Pēc politiķa domām, tas nepieciešams, lai spētu kontrolēt situāciju, īpaši slimnīcās.

Latkovskis teica, ka labāk būt gataviem nekā otrādi, vienlaikus piebilstot, ka šobrīd nepagarināt ārkārtējo situāciju būtu pārsteidzīgi, ņemot vērā to, kas redzams valstīs, kurās omikrons ir strauji izplatījies.

Kā vēstīts, OVG sēdē VM norādījusi, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Vienlaikus ministrija arī rosinājusi noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ieraksts sēdes protokolā reizē arī liecina, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri neatbalsta būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami "zaļajā režīmā", kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.