"Skaidrs, ka publiskajā sektorā algas šobrīd netiek grieztas, un tās visdrīzāk nākamā gada otrajā pusē vēl tiks celtas, lai šī nauda grozītos ekonomikā. Un skaidrs, ka mēs diezgan ilgi būsim spiesti dzīvot ar augstu budžeta deficītu un aizņemties naudu," RīgaTV 24 raidījumā "Kārtības Rullis" par ekonomikas sildīšanu, paaugstinot algas publiskajā sektorā – arī skolotājiem un ārstiem, - sacīja Eiropas Parlamenta deputāts (A/P!) Ivars Ijabs.
Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Turpinot diskusijas par mediķu atalgojuma palielināšanu, jaunie ārsti uzreiz vēlas diskusijas ne tikai ar Veselības ministriju, bet arī par premjeru un finanšu ministru, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" apliecināja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš piesolītā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados, liecina augstākajām amatpersonām veltītā pedagogu un mediķu vēstule.
Tautas kalpiem martā izmaksātais atalgojums liecina, ka to ienākumi nav mazinājušies. 13. Saeimas 13 deputātu atalgojumā uz rokas martā saņēma vairāk nekā 3000 eiro. Lielākajai daļai deputātu ikmēneša ienākumi par darbu Saeimā svārstās no 2000 līdz 3000 eiro. Iepriekšējā krīzē, kas valsti skāra pirms 12 gadiem, Saeimas deputāti draudzīgi nobalsoja par sava atalgojuma samazināšanu, kas viņu ienākumus padarīja par aptuveni piektdaļu plānākus.
Sabiedrībās iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par solidāru atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem ārkārtējās situācijas laikā. Principā šajā jautājumā dominē divi viedokļi. Pirmais - algas jāsamazina, solidarizējoties ar citiem (ja visiem, tad visiem). Otrais - nav jāsamazina, jo savu algu neatkarīgi no apstākļiem katrs sev nopelna pats. Kā tad būtu labāk?
Sekojot "Barcelona" paraugam, par algu samazināšanu piektdien koronavīrusa Covid-19 dēļ paziņoja vēl divas Spānijas čempionāta futbolā komandas - Barselonas "Espanyol" un Madrides "Atletico".
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai prasītu nodrošināt papildu finansējumu mediķu algu celšanai un kredīta maksājumu atlikšanu Latvijas iedzīvotājiem līdz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes beigām.
Par atalgojuma kāpumu nākotnē eksperti ir visai bažīgi – algu pieauguma tempu Latvijā var samazināt pasauli plosošais koronavīruss. Par algu kāpuma apstāšanos visvairāk būtu jāuztraucas Latgalē strādājošajiem, jo šajā reģionā joprojām ir viszemākā vidējā alga valstī un pērn tā par 38 procentiem atpalika no vidējās algas Rīgā.
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) direktoru padome 27.februārī lēmusi par nākamās sezonas klubu hokejistu atalgojuma zemāko un augstāko pieļaujamo robežu, pirmdien savā mājaslapā internetā paziņoja līga.
Lai mazinātu koruptīvu darījumu iespējas, lietderīgi būtu ar likumu noteikt, ka privātajiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts līdzekļus, būtu jāatskaitās par darbiniekiem izmaksātajām algām. Ar šādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konceptuāli atbalstītu ierosinājumu klajā nācis Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) ir novērojusi indikācijas, ka šogad ieviestais algu pielikums iekšlietu sistēmā dienējošajiem nav sniedzis plānotos rezultātus, pavēstīja LIDA padomes loceklis Juris Kabanovs.
Valsts amatpersonu mēnešalgas šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par aptuveni sešiem procentiem. Izņēmums ir Saeimas deputāti, kuru algas ir iesaldētas pērnā gada līmenī. Taču pagaidām Saeimā valda neziņa, kā tautas kalpiem aprēķināt kompensācijas par transportu un mājokļa izdevumiem – pēc šā gada vai pagājušā gada cenām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasība minimālo atalgojuma likmi paaugstināt par 20% ir pamatota, bet nepilnīga, jo viena norma nerisinās jautājumu pēc būtības ilgtermiņā, pavēstīja Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) "vienpersoniski bez loģiska pamatojuma" ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē, tā uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Šā gada izmaiņas nodokļos, protams, nevar salīdzināt ar 2018. gada nodokļu reformu, kuras sekas izjūtam joprojām, un, tā kā šogad netiek plānotas fundamentālas izmaiņas, pat ne pieļauto kļūdu labošana, tad tās izjutīsim arī nākotnē. Šogad ieviesto nodokļu izmaiņu rezultātā nedaudz lielāku naudas summu uz rokas saņems nelielus ienākumus gūstošie bez apgādājamajiem, bet dārgāk par degvielu un citām precēm nāksies maksāt visiem.