Šodien, 3.jūnijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ar Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru pārrunāja veselības aprūpes finansējuma, tai skaitā nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanu. Mediķu profesionālās organizācijas aicināja vēl šogad valdību lemt par atalgojuma palielināšanu par 10%, bet nākamgad par likumā noteiktajiem 20%.
"Mēs apzināmies veselības aprūpes sistēmas trūkumus un atzinīgi novērtējam Veselības ministrijas darbu pie jauna atalgojuma modeļa izstrādes un slimnīcu līmeņošanas. Vienlaikus ir svarīgi paralēli reformām nekavējoties lemt par atalgojuma palielināšanu nozarē šogad un nākamajos gados, papildu finansējumu novirzot visiem mazo algu saņēmējiem. Pretējā gadījumā pēc COVID-19 krīzes varam piedzīvot masveida mediķu aizplūšanu no Latvijas. Tāpēc esam gandarīti dzirdēt, ka premjeram un finanšu ministram ir politiskā griba un redzējums, kā īstenot veselības aprūpes finansējuma palielināšanu," tikšanās laikā norādīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
LĀB, LMa un LJĀA tikšanās laikā rosināja palielināt minimālo likmi katrai ārstniecības personu grupai likumā noteiktā kārtībā, kā arī diskutēt par algu palielināšanas "griestu" noteikšanu. Vienlaikus organizācijas aicina sekot arī OECD ieteikumiem un kaimiņvalstu piemēram, būtiski palielinot valsts piešķirto veselības aprūpes finansējumu uz vienu iedzīvotāju.
"Ir vērts ieklausīties starptautisko ekspertu ieteikumos, kā arī mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, jo Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams. Tie ir tikai 636,80 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Savukārt OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro. Tāpēc ļoti ceram, ka šī krīze motivēs mūs pārskatīt attieksmi pret šo valsts tautsaimniecībai tik nozīmīgo nozari un restartēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu jaunā kvalitātē," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Tikšanās laikā tika aktualizēts arī jautājums par ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģijas izstrādes nepieciešamību, tai skaitā cilvēkresursu attīstības plāna izstrādi, kā arī panākta vienošanās kopīgi strādāt pie nozarei aktuālo jautājumu risināšanu.
"Lai nozarē saglabātu un nākotnē piesaistītu jaunus cilvēkus, ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kas nosaka konkrētus sasniedzamos mērķus un tās realizācijai nepieciešamos resursus. Plānam ir jābūt publiski pieejamam, lai ikviens ar to var iepazīties, un veselības nozarē strādājošie un vēl topošie speciālisti zina ar ko rēķināties. Bez ilgtermiņa plāna mēs nevaram cerēt atrisināt darbaspēka trūkumu un motivēt cilvēkus izvēlēties karjeru medicīnā," skaidro LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Saskaņā ar 2018.gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija - 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija - 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā - 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.