Pedagogi un mediķi pieprasa atsākt sarunas par iepriekš solīto algu palielināšanu

Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš piesolītā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados, liecina augstākajām amatpersonām veltītā pedagogu un mediķu vēstule.

Atklāto vēstuli parakstījusi Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Biedrības norāda, ka ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, tāpēc aicina arī politiķus tikpat atbildīgi veikt savus pienākumus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums.

Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums, uzskata vēstules autori. "Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks - nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas," uzsvērts vēstulē.

Arodbiedrību ieskatā, nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām.

Tās jau tuvākajā laikā cer sagaidīt uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Atklātajā vēstulē arodbiedrības apgalvo, ka šogad 4.maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai "reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu".

Vēstules autori norāda, ka valsts neatkarības atjaunošanas gadskārtai vajadzētu būt "dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība," tomēr arī šogad "daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij".

Pedagogi un mediķi uzsver, ka realitāte ir "skaudra un ciniska". "Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar Covid-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta," teikts vēstulē.

Arodbiedrības ir pateicīgas iedzīvotājiem par atbalstu, tomēr uzskata, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem "jālabo viņu pieļautās kļūdas".

Tāpat medicīnas darbinieki atgādināja, ka aizvien atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet, vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, "kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime", mediķiem saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

"Vienlaikus citā, politiķu radītā, realitātē notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," vēsta pedagogi un mediķi, atzīmējot, ka sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās "dzīrēs" tiek iedalīta vien vērotāja loma.

"Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi," uzsvērts pedagogu un mediķu atklātajā vēstulē.

Jau ziņots, ka Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no šī gada septembra pedagogu zemākās darba algas likmei jāpieaug no 750 līdz 790 eiro. Atalgojuma paaugstinājums paredzēts arī augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem.

Pērn Saeima pērn 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām šogad nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā aizvadītajā gadā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Tāpat līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.