Šodien stājas spēkā grozījumi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām "iesaldēt" deputātu algas pašreizējā līmenī.
Šodien stājas spēkā Veselības ministrijas (VM) piedāvātais mediķu zemākās mēnešalgas palielināšanas modelis, kas paredz 20% pielikumu rezidentiem un 10% - pārējām ārstniecības personām.
Kultūras ministrija (KM) uzdevusi Latvijas Nacionālajam kultūras centram veikt pārbaudi profesionālās izglītības kompetences centrā (PIKC) "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", saistībā ar pedagogu sūdzību par netaisnīgām darba algas likmēm, pastāstīja KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Tas ir pareizs politisks lēmums – tā par straujāku algas kāpumu tieši medicīnas rezidentiem vakar valdības sēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Valdība vienbalsīgi pieņēma lēmumu par algu palielinājumu par desmit procentiem mediķiem kopumā un par 20 procentiem – rezidentiem, lai arī pirms tam trīs mediķus pārstāvošas organizācijas atklātā vēstulē valdībai asi kritizēja šādu pieeju atalgojuma celšanā.
Nākamā gada izaicinājumi ir taisnīga darba samaksa mediķiem kā veselības aizsardzības sistēmas būtiska sastāvdaļa un vecuma pensijas pienācīgs apmērs, ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Šodien valdība skata vairākus Veselības ministrijas sagatavotus noteikumus mediķu algu palielināšanai par desmit procentiem. Savukārt rezidentu atalgojuma kāpumu par divdesmit procentiem Veselības ministrija iekļāvusi pat vairākos dokumentos – gan par zemāko mēnešalgu medicīnā strādājošajiem, gan rezidentu finansēšanu. Skatoties tikai zemākās mēnešalgas, kas norādītas visu likumprojektu anotācijās, var rasties priekšstats, ka rezidentiem, tātad jaunajiem ārstiem, pamatalga būs lielāka nekā sertificētiem ārstiem.
Trešdien, 11. decembrī sasaukta LIZDA Padomes sēde, kurā paredzēts lemt par protesta akcijām. LIZDA kategoriski iebilst aicinājumam svītrot no likumiem pantus par atalgojumu un bāzes finansējumu.
Ārstu atalgojumam jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli.
Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.
"Esmu ārsts, tādēļ ļoti labi saprotu mediķu sašutumu par valdības nepildītajiem solījumiem. Ļoti pārdzīvoju, ka joprojām nav izdevies nodrošināt cienīgu atalgojumu medicīnas māsām, bez kuru pašaizliedzīgā darba un palīdzības ārsti savu darbu nevarētu veikt. Zemo algu dēļ veselības aprūpē katastrofāli trūkst māsu, tādēļ vairākkārt esmu nonācis situācijās, kad nav iespējams veikt operāciju," norāda neiroķirurgs, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš, kurš paziņojis par izstāšanos no partijas "Jaunā Vienotība".
Esmu ārsts, tādēļ ļoti labi saprotu mediķu sašutumu par valdības nepildītajiem solījumiem. Ļoti pārdzīvoju, ka joprojām nav izdevies nodrošināt cienīgu atalgojumu medicīnas māsām, bez kuru pašaizliedzīgā darba un palīdzības ārsti savu darbu nevarētu veikt. Zemo algu dēļ veselības aprūpē katastrofāli trūkst māsu, tādēļ vairākkārt esmu nonācis situācijās, kad nav iespējams veikt operāciju.
Diskusijās ar Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļiem varētu panākt atbalstu iecerei par darba samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionārajā veselības aprūpē, lai nodrošinātu finansējumu papildus izdevumiem obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā, cer veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministrija ziņojumā piedāvā jauno ārstu rezidentu algas nākamgad palielināt par 20 procentiem, bet pārējo mediķu atalgojumu par 10 procentiem, šo palielinājumu attiecinot tieši uz zemākajām algām veselības nozarē.
Mediķu organizācijas aicina atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, jo tā sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz vairāku miljonu eiro no Zemkopības ministrijas budžeta un Padomju okupācijas piemiņas memoriālam paredzēto 6,6 miljonu eiro pārdalīšanu, informēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Vidējā mēneša amatalga par slodzi ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem šā gada pirmajā pusgadā bija 1686 eiro pirms nodokļu nomaksas, māsām – 933 eiro, māsu palīgiem – 578 eiro, liecina Veselības ministrijas dati, kas apkopoti pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas. Pēdējo divu gadu laikā īstenotā atalgojuma pieauguma politika ļāvusi palielināt ārstniecības personu darba algas vidēji par 20 procentiem gadā. Piemēram, ārstam 2017. gadā vidējā alga bija 1215 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Lai gan aptuveni 10% Latvijas medicīnas darbinieku ir Eiropā konkurētspējīgs atalgojums, galvenā problēma ir tajā, ka lielākā daļa joprojām ir tālu no konkurētspējīga atalgojuma saņemšanas, sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.