Ekonomikas antirekordi: pārtikai tērējam 1/4 ienākumu; minimālo algu neceļ Āfrikā un Latvijā

 
Cik % no saviem ienākumiem pŗtikas preču iegādei tērē Baltijas valstu iedzīvotāji? ©publicitātes

Analītiķi no Picodi.com salīdzinājuši jaunākos datus par minimālo algu 2020. gadā 54 valstīs.

Tiek secināts, ka ir tikai dažas valstis, kurās šogad minimālā alga nemainās, proti, ASV, Spānijā, Dienvidāfrikā un arī Latvijā. Tiesa, ja Spānijā minimālā alga ir 1050 euro, bet ASV 1010, tad Latvijā tie ir tikai 306 euro, ierindojot mūsu valsti minimālās algas reitinga pašā apakšgalā līdztekus tādām valstīm kā Rumānija, Horvātija un Ungārija.

2020. gadā vislielākais minimālās algas pieaugums novērots Nigērijā (64,8 procenti). Tomēr pēc konvertācijas eiro šī summa joprojām ir viena no zemākajām (66 eiro). Dažās valstīs, Kazahstānā minimālā alga nemainījās, bet faktiskā summa, ko darbinieks iekļūst kabatā, samazinājās augstākās veselības apdrošināšanas dēļ.

Arī statistika par to, cik lielu daļu ienākumu esam spiesti atvēlēt pārtikas preču iegādei, Latvijas iedzīvotājus neiepriecina. Proti, ja pat tik "dārgās" valstīs kā Lielbritānija, Nīderlande un Luksemburga pārtikas iegādei vidēji tiek tērēti 7 līdz 9% no kopējiem mēneša ienākumiem, tad Latvijas iedzīvotājiem par primārās nepieciešamības produktiem nākas šķirties no ceturtās daļas savu ikmēneša ienākumu.

Cik procentus no ikmēneša ienākumiem nākas iztērēt pirmās nepieciešamības pārtikas produktu iegādei. / publicitātes

Arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm ekonomiskā aina Latvijā ir bēdīga. Igauņi pārtikas iegādei atvēl 14.6% savu ienākumu, bet lietuvieši - 17.7% no algas.

Cik % no saviem ienākumiem pŗtikas preču iegādei tērē Baltijas valstu iedzīvotāji? / publicitātes

Savukārt, salīdzinot minimālās algas apmērus, 54 valstu konkurencē Latvija ierindojas līdzās tādām valstīm kā Ungārija, Čīle, Rumānija, Turcija, kurās minimālā alga "grozās" ap 280 līdz 360 euro.Tiesa, ja citās līdzīgās valstīs minimālās algas pieaugums pēdējā gada laikā ir bijis 10 un 15%, tad Latvijā minimālā alga netiek celta.

Minimālā alga dažādās pasaules valstīs. Minimālās algas pieaugums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu. / publicitātes

publicitātes

Tikmēr "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece uzsver, ka 2020.gadā Latvijā vidējās algas pieaugums varētu nedaudz pārsniegt 6%. To atbalstīs aizvien izteiktais darbaspēka trūkums, kā arī atsevišķu nozaru iniciatīvas, piemēram, mediķu algu palielināšana, iespējams, vēl jutīsim arī ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā ietekmi.

Tiek progniozēts, ka darbaspēka trūkums, visticamāk, joprojām būs diezgan izteikts informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kas dos lielāku impulsu algu izaugsmei. Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā jau pirms tās pieņemšanas veicināja lielākas algas daļas izmaksāšanu oficiāli 2019.gadā, un, iespējams, vēl daļa no šī efekta būs vērojama arī 2020.gadā.

Pēc Bucenieces prognozētā, vidējā bruto darba samaksa Latvijā 2020.gada nogalē varētu būt tuvu 1200 eiro.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka prognozes attiecas uz kopējo tendenci un nenosaka pienākumu darba devējam celt algas ikvienam darbiniekam. "Tas nozīmē, ka cerības uz lielākiem ienākumiem izriet no nozares, konkrēta uzņēmuma un indivīda spējas tādu panākt," sacīja Gašpuitis.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka 2019. gada septembrī prognozēja 2020.gadā algu pieaugumu par 5%. "Par spīti lēnākai izaugsmei, algu pieaugums turas augstā līmenī," viņš teica, pieļaujot, ka 2020.gadā vidējais bruto darba samaksas pieaugums varētu būt arī nedaudz straujāks.

Viņš minēja, ka Rīgā un tās reģionā, kas veido apmēram divas trešdaļas Latvijas ekonomikas, nav vērojama ekonomikas bremzēšanās un bezdarbs ir rekordzemā līmenī.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka vidējais algu līmenis 2020.gadā Latvijā varētu būt ap 1140 eiro, taču gada nogalē, kad tiek izmaksātas Ziemassvētku prēmijas, vidējās algas apmērs var pārsniegt 1200 eiro.

"Kārtējo reizi redzēsim strauju algu kāpumu medicīnā. Aizvadītājos gados visumā straujāk augušas algas nozarēs ar līdz šim zemu atalgojuma līmeni. Daļēji to izskaidro legalizācija," piebilda Strautiņš.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka 2020.gadā Latvijā vidējā darba samaksa varētu augt par aptuveni 6-7%, kas ir nedaudz lēnāk kā šogad, jo arī izaugsme ir kļuvusi lēnāka un no 2020.gada netiek palielināta minimālā alga.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 1091 eiro, bet vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa bija 801 eiro.

 

Abonē