Privātos publiskās naudas apguvējus grib palikt zem lupas

 
©Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

Lai mazinātu koruptīvu darījumu iespējas, lietderīgi būtu ar likumu noteikt, ka privātajiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts līdzekļus, būtu jāatskaitās par darbiniekiem izmaksātajām algām. Ar šādu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konceptuāli atbalstītu ierosinājumu klajā nācis Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns.

Trešdien komisija iepazinās ar Korupcijas uztveres indeksa (KUI) Latviju skarošajiem datiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atskaiti par paveikto aizvadītajā gadā.

Iepazīstinot klātesošos ar KUI, biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktore Liene Gātere informēja, ka Latvija 180 valstu konkurencē ar 56 punktiem no 100 ierindojusies 44. vietā. Salīdzinājumam - Igaunija ir 18., bet Lietuva 35. vietā KUI indeksa reitinga vietā. Turklāt 2019. gada KUI indekss, salīdzinot ar 2018. gadu, Latvijai par diviem punktiem sarucis.

Skaidrojot, ka punktu summu veido deviņi īpaši pētījumi, L. Gātere norādīja, ka divu pētījumu rezultāti gada laikā pasliktinājušies. Viens no tiem liecina, ka cīņa ar politisko korupciju, tajā skaitā tādām korupcijas formām kā interešu konflikti un privātā sektora ietekme uz valsts pārvaldi, Latvijā gājusi mazumā. Viens no iemesliem esot fakts, ka Latvija pērn atteicās no publiskajā sektorā strādājošo amatu un darba algu publicēšanas.

Šajā kontekstā J. Rancāns apjautājās, vai nebūtu lietderīgi noteikt, ka privātā sektora uzņēmumiem, kas saņem valsts finansējumu, piemēram, būvniekiem, dati par izmaksātajām algām būtu jāpadara publiski pieejami.

«Ja saņem naudu no valsts budžeta, kas gan tur būtu slēpjams,» retoriski jautāja komisijas priekšsēdētājs.

Domnīcas Providus vadītāja Iveta Kažoka šādu pieeju vērtēja uzmanīgi, akcentējot, ka šāda iejaukšanās privātajā biznesā būtu rūpīgi jāizvērtē. Savukārt KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šādu iniciatīvu konceptuāli atbalstīja, uzsverot, ka šādu prasību vajadzētu piemērot ne tikai būvniekiem, bet jebkuram privātā sektora uzņēmējam, kas saņem valsts vai Eiropas Savienības fondu finansējumu. Biroja vadītājs norāda, ka šādi būtu vieglāk kontrolēt publiskā sektora līdzekļu izmantošanu un identificēt iespējamās koruptīvās darbības vai nodokļu nemaksāšanu.

Šāda regulējuma ieviešana gan nebūs ātra - gan likumdošanas specifikas, gan gausā Saeimas komisiju darba dēļ. J. Straume, komentējot I. Kažokas repliku, ka Latvijā ar korupcijas apkarošanas politikas veidošanu neviens nenodarbojas, norādīja, ka savas kapacitātes un kompetences robežās KNAB strādā pie šī uzdevuma, taču iniciatīvas bieži uz ilgu laiku nogulst Saeimas komisiju atvilktnēs.

Tomēr šis virziens nav palicis bez KNAB uzmanības. J. Straume stāsta, ka birojs pērn savu uzmanību koncentrējis korupcijas novēršanas darbam publiskajos iepirkumos Eiropas Savienības finansētajos projektos, īpašu uzmanību veltot būvniecības nozarei un Latvijas lielākajām pašvaldībām.

Birojs aizvadītajā gadā arī izstrādājis vairākus tiesību aktu projektus, tajā skaitā partiju finansēšanas likumā, kurā blakus KNAB ierosinātajiem grozījumiem Saeimas deputāti vairākkārt palielināja no valsts budžeta izmaksājamo finansējumu.

Birojs arī sagatavojis likumprojektu, kas arī uz pašvaldību deputātiem attiecinātu Saeimas deputātiem jau piemēroto normu, kas tiem liedz par darbu nevalstiskajās organizācijās saņemt atalgojumu. Ministru kabinetā KNAB priekšlikums gan modificējies, aizliegumu attiecinot tikai uz pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem, bet J. Straume ir apņēmības pilns panākt, ka ierobežojumi attiecināmi arī uz ierindas deputātiem.

Tiesa, lai biroja darbs būtu produktīvāks un nestu sabiedrības tik ļoti gaidītos tiesu spriedumus skandalozākajās lietās, tam būtu nepieciešami aptuveni 40 jaunu darbinieku, stāsta J. Straume. Brīvas štata vietas gan birojā esot tikai četras.