Ar kārtīgu ballīti bārā «Just» sestdien tika atzīmēta Samantas Tīnas dzimšanas diena, kā arī debijas albuma «Tagad esmu cita» un videoklipa tāda paša nosaukuma dziesmai iznākšana.
Kad 90. gadu beigās nelielā Velsas pilsētiņā Bridžendā (pēc apjomiem kaut kas līdzīgs mūsu Ogrei) savācās četri padsmitnieki, lai uzspēlētu roku (sākotnēji „Metallica” un „Nirvana” kaverversijas), diez vai viņi spēja pat nosapņot, cik tālu tiks. Toreiz viņu komandu sauca ne mazāk atmiņā paliekoši – „Jeff Killed John” (he, he!), taču pēc basģitārista aizmikšanas tā pajuka, lai pārpalikušie trīs plus jauns basists izveidotu „Bullet For My Valentine”.
Lai gan Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments atteicis oficiālu vārda maiņu Viesturam Dūlem un viņa domubiedriem, vismaz reperim Gustavo ir izdevies kaut uz brīdi kļūt par Arstarulsmirus.
Savulaik šie Ņujorkas rokeri ar vokālistu (un despotu raksturā) Džulianu Kasablankasu priekšgalā bija vieni no tā saucamā „garage rock revival” pamatlicējiem un tika rindoti vienā plauktā līdzās „The White Stripes” un „Black Rebel Motorcycle Club”.
Šopiektdien nebijušu projektu realizēs latvju supergrupa „Prāta vētra”: tās nupat klajā nākušo koncertfilmu „Vēl viena klusā daba” bez maksas vienlaikus demonstrēs aptuveni simt Latvijas pilsētās un novados.
Savulaik grupas „The White Stripes”, „The Strokes” un „Black Rebel Motorcycle Club” tika dēvētas par amerikāņu rokmūzikas glābējiem – tieši tās radīja tā saucamo „garage rock” paveidu, atgādinot par veco, labo 60. – 70. gadu roku un sajaucot to ar mūsdienīga skanējuma mērci.
Pāris dziesmas kopā ar Ainaru Virgu viņa jubilejas koncertā nodziedāja arī Liepājas mūziķu jaunā viļņa pārstāvis Kristaps Pujāts. Uzstāšanās gan bija, maigi izsakoties, pabaisa, taču viņš vismaz varēja fotogrāfu priekšā atzīmēties ar jaunu draudzeni.
Koncertbārā «Laternu stundā» sestdien atkal pulcējās latviskās mūzikas piekritēji, turklāt šoreiz bija papildu iemesls atnākt – savu 49. dzimšanas dienu svinēja Ainars Virga.
Kādreizējam puišu grupas „’N Sync” redzamākajam dalībniekam un meiteņu siržu lauzējam Džastinam Timberleikam ir jau 32 gadi, pēdējos gados par viņu vairāk bija dzirdams kā par aktieri, uzņēmēju un aktrises Džesikas Bīlas vīru nekā par dziedātāju.
Viena no senākajām „thrash metal” komandām, kanādiešu brigāde „Voivod” laidusi klajā savu jau trīspadsmito studijas albumu. Tiesa, vai tiešām „thrash metal”? Par šo jautājumu mūzikas kritiķi mūždien lauzuši šķēpus, „Voivod” gadījumā piesaucot arī „speed”, „progressive”, „heavy” un sazin kādus tikai vēl „metal”.
Mistisks latviešu projekts, kuru „dzīvajā” varēja redzēt un dzirdēt 9. martā, noslēdzoties „Ziemas festivālam” Siguldā. Šo rindu autors tajā nebija, tāpēc nāksies nosarkušam un ar nokārtu galvu atzīt, ka neko daudz par „Elkupi” nezina – vien to, kas pieejams absolūtā minimālisma stilā ieturētajā CD, tikpat lakoniskajos resursos internetā un preses relīzē.
Viena no pazīstamākajām zviedru „death metal” grupām „Hypocrisy” joprojām ir pie dzīvības un labas veselības – to pierāda tās nesen izdotais albums, kurš pēc skaita ir jau divpadsmitais (!) vokālista/ģitārista Petera Tagtgrēna vadītās brigādes karjerā (grupa izveidota 1990. gadā).
Pamazām varam sākt šai 26 gadus vecajai un ļoti perspektīvajai angļu dziedātājai pievērst aizvien lielāku uzmanību – Ellijas Goldingas (īstajā vārdā Elena Džeina Goldinga) koncerts pie mums vairs nav aiz kalniem, 17. aprīlī šī jaunā dāma uzstāsies koncertzālē „Palladium”, festivāla „Pestivals” koncertsesijas ietvaros.
Līdz šim attiecībās ar medijiem visai noslēpumainā dīva Rēzija Kalniņa nupat atklātā intervijā žurnālam «SestDiena» pateikusi to, kas būtībā jau tāpat bija zināms – savas turpmākās gaitas viņa saista ar Novosibirskas Operas un baleta teātri, kur galvenais diriģents ir viņas draugs Ainārs Rubiķis.
Klausītāju rokās jau nonācis grupas „The Sound Poets” pirmais studijas ieraksts „Tavs stāsts”. Atsauksmes ir daudzsološas: izskatās, ka latvju mūzikā sevi ir pieteikusi grupa Nr.3.
Vai, cik sen neredzēta, tas ir, nedzirdēta māksliniece – jau pat bija piemirsts par tādu! Nu jau 41 gadu vecā britu dziedātāja Daido (pilnajā vārdā viņa dēvējas teju neizrunājami, tāpēc labāk vienkārši informēt, kā rakstās – Dido Florian Cloud de Bounevialle O’Malley Armstrong) bija klusējusi piecus gadus, kas popdziedātājai ir ļoti ilgs laika posms.
Šīs nedēļas sākumā lasot avīzes vai studējot interneta ziņu portālu un mājaslapu piedāvājumu, allaž bija jāatceras kāds fakts – Joku dienā, 1. aprīlī, informācijai jāpieiet īpaši kritiski, pretējā gadījumā ir liels risks tikt iznestam cauri.
Britu supergrupa „Depeche Mode” pēdējos divdesmit gados iedibinājusi tradīciju jaunu studijas ripuli laist klajā ik pa četriem gadiem un tā tiek turpināta – iepriekšējais viņu CD „Sounds Of The Universe” tika izdots 2009. gadā.
Nupat jau nez kuro reizi «aptīrīta» kāda pazīstama pašmāju mūzikas industrijas darboņa automašīna (viņš pats par šo nelāgo notikumu gan stāstīt nevēlējās), ik pa laikam bēdu vēstis saistībā ar garnadžiem pienāk arī no citiem mūziķiem.
Pirms pieciem gadiem pie mums ar koncertu klubā „Melnā piektdiena” redzētā zviedru modernā metālmūzikas grupa „Soilwork” nupat laidusi klajā savu devīto studijas albumu - ņemot vērā to, ka grupa pastāv no 1995. gada, tas ir diezgan radošs cipars.