Mūzikas ierakstu recenzijas: "Soilwork" - "The Living Infinite"

Pirms pieciem gadiem pie mums ar koncertu klubā „Melnā piektdiena” redzētā zviedru modernā metālmūzikas grupa „Soilwork” nupat laidusi klajā savu devīto studijas albumu - ņemot vērā to, ka grupa pastāv no 1995. gada, tas ir diezgan radošs cipars.

No sākotnējā sastāva ierindā gan palikuši tikai divi mūziķi – vokālists Bjorns Strids un basģitārists Ola Flinks, taču stilistiski mūziķu iešana un nākšana neko lielu nav mainījusi. Šo helsingborgiešu izplatītā leģenda vēsta, ka viņi bijuši vieno pirmajiem, kas „radīja oriģinālu metālmūzikas agresijas apvienojumu ar aizraujošiem liriskiem iestarpinājumiem un ar katru albumu apliecināja sevi kā vieni no interesantākajiem un kvalitatīvākajiem smagās frontes censoņiem Eiropā”, taču te nu gan atļaušos apšaubīt šādu apgalvojumu. Tiesa, viņu mūzika un arī teksti ir nudien interesanti – ne velti „Soilwork” koncertu iesildošo grupu statusā aicinājuši neskaitāmi smagās mūzikas rokazauri. Grupas labākie gadi gan bijuši šī gadsimta pirmajos gados, kad tika izdoti tādi albumi kā „Figure Number Five” (2003) un „Figure Number Five” (2005), taču arī šajos laikos asumu viņi nav zaudējuši. Jāpiebilst, ka šis darbs ir dubultalbums.

PAR. Ir, ir te labas lietas. Piemēram, dziesma „The Living Infinite I” (nē, tā nav tituldziesma) – uzreiz liek skatīties CD atskaņotāja virzienā un ar lielu interesi skatīt diska vāciņu. Pie tā, cita starpā, ir pamatīgi piestrādāts – patīkami, ka, neskatoties uz augstajām izmaksām. dažkārt mūziķi tomēr piedomā arī pie tā, lai CD iegāde faniem būtu kā svētki.

PRET. Milzu vilšanās. Rīgas koncertā „Soilwork” izklausījās patiešām labi, bet te – nekā īpaša, lai neteiktu vairāk. Ierindas darbs ierindas grupas izpildījumā. Ļoti vāji.