Mūzikas ierakstu recenzijas: "The Strokes" - "Comedown Machine"

Savulaik šie Ņujorkas rokeri ar vokālistu (un despotu raksturā) Džulianu Kasablankasu priekšgalā bija vieni no tā saucamā „garage rock revival” pamatlicējiem un tika rindoti vienā plauktā līdzās „The White Stripes” un „Black Rebel Motorcycle Club”.

Pirmos trīs albumus kritiķi un klausītāji uztvēra ar sajūsmu, taču tad mūziķi sāka kašķēties, un grupa uz aptuveni pieciem gadiem pajuka. Atgriešanās notika ar 2011. gadā izdoto albumu „Angles”, taču par diez ko veiksmīgu to nevarētu saukt. Šāds iznākums gan nebija nekāds lielais pārsteigums, jo CD tika rakstīts visai ekstrēmos apstākļos - mūziķi savā starpā pat nesarunājās -, taču nu attiecības esot daudzmaz normalizējušās. Vai albums tāpēc sanācis labāks? Pašiem „The Strokes” dalībniekiem tā šķiet, taču fani, padzirdot internetā nopludināto pirmo šī albuma singlu „One Way Trigger”, bija, maigi izsakoties, nelielā neizpratnē...

PAR. Ļoti glīts albuma dizains – izteiktā minimālisma stilā. Jā, un vēl – „garāžnieciskā” dziesma „50/50” ir diezgan baudāma.

PRET. Kāpēc „The Strokes” ir palikuši tik „mīksti”?! Ar šādu mūziku varētu piedalīties „Diskonaktī”, ja tādas vēl tiktu rīkotas, vai, labākajā gadījumā, iesildīt „A-ha”, ja viņi vēl koncertētu! Tfu. Diezgan droši, ka šis ir pēdējais albums „The Strokes” pastāvēšanas vēsturē – savulaik noslēgtais līgums ar „RCA” par piecu albumu izdošanu ir atstrādāts, nav vairs vērts mocīt fanus un mocīties pašiem.