Pagājušās nedēļas nogalē masu mediju vidi šokēja ziņa par žurnāla «Playboy» galvenā redaktora Jurģa Liepnieka atlaišanu no amata.
It kā trīsreiz bijušā premjera Andra Šķēles dēļ. Patiesībā šis notikums ir daudz interesantāks nekā no malas izskatās, jo Liepnieks savulaik bijis tik tuvu varas silei, cik reti kurš polittehnologs, bet iekodis rokā savam saimniekam. Vai tiešām sievietes dēļ?
Ja kāds vēl to nezina, tad īsumā Jurģa Liepnieka sāga ir šāda: par ietekmīgu polittehnologu kādreiz dēvētais publicists pat īsi pirms pārbaudes laika beigām tika atlaists no izdevniecības «Dienas žurnāli» izdotā žurnāla «Playboy» galvenā redaktora amata, kurā viņš bija paguvis pabūt tikai no 2. janvāra. Savā «Twitter» kontā Liepnieks gan tieši, gan netieši apgalvoja, ka viņa atlaišanu vistiešākajā veidā ietekmējis likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuru varot uzskatīt par vienu no «Dienas mediju» grupas faktiskiem īpašniekiem. Šķēle, lūgts komentēt Liepnieka apgalvojumus, portālam «Nozare.lv» ar īsziņu pavēstījis, ka to nedarīs, bet piebildis, ka «kāds dzīvo pagātnē un vēl arvien manu ietekmi pārspīlē». Jā, Šķēles & Liepnieka pagātne bija gana krāšņa – politikā daudz pudu sāls apēduši ļaudis noteikti atminēsies leģendāro «asiņaino punduru» (Mārcis Bendiks, Edmunds Krastiņš u.c.) laiku, bet tā tiešām tagad jau ir dziļa pagātne...
Iespējams, ka pārspīlē, bet iespējams, ka kāds pats dzīvo pagātnē... Proti, Liepnieks uzskata, ka Šķēle viņu vēlējies padzīt no «Playboy» redaktora amata kādu personīgu antipātiju dēļ. Šeit nu sākas interesantākais. Tālajā 1998. gadā latvju politiskās aprindas un dzelteno mediju vidi (praktiski to gan pārstāvēja vien »VZ«) pāršalca ziņa, ka kauliņus kopā metuši divi konkurējošu politisko spēku pārstāvji – par savienības «Latvijas ceļš» princesīti dēvētā parlamenta frakcijas līdere Kristiāna Lībane un Tautas partijas bosa Andra Šķēles (un būtībā visas «oranžās» partijas) runasvīrs Liepnieks, kurš tolaik skaitījās ietekmīgākā rangā nekā visi stendzenieki un titavi to turpmākajās gaitās. Abi tika manīti kinoteātrī, bija pat runas, ka grasoties precēties, taču laikam kaut kas nesaskanēja. Pēc kāda laika kā zibens no skaidrām debesīm parādījās informācija, ka ar sava padotā noskatīto meiteni sācis cerēties tolaik precētais Šķēle – aizkulisēs pat skanēja joki par to, ka Liepnieks izmēģinājis priekšniekam nākamo sievu, vai būs gana laba... Lai kā tur arī būtu, Šķēle ar Kristiānu Lībani 2004. gadā apprecējās un dzīvo kopā joprojām.
Savukārt atlaišanas sakarā Liepnieka «tvītos» parādās interesanti ieraksti. «Sviests! Ja tas, ko es te dzirdu, ir taisnība – Andrim Šķēlem vajadzēja precēt nevajadzīgu jaunavu, nevis Kristiānu,» vēl pirms savas atlaišanas čivināja Liepnieks. «Ir tādi džeki, kas tev pat pēc desmit gadiem nevar piedot, ka tu esi gulējis ar viņa sievu, pat ja tas noticis pirms viņiem» un beigu galā – «Protams, viņš laida pa kreisi pirmajai sievai, droši vien laiž šitai ar, ja vēl stāv, protams». Nav gan teikts, ka tas viss ir par Šķēli, bet – par kuru gan vēl? Ja par «stāvēšanu», tad Šķēlem ir trīs bērni: pirmajā laulībā dzimušās Anete (32) un Madara (29), kā arī dēls no otrās laulības ar Kristiānu, vārdā Edvards (8). Daži kritizētāji pārmet Liepniekam, kā tad pašam ar to «stāvēšanu», bet nav jau tik traki: šķirtajā laulībā ar TV sejas Kaspara Zlidņa pašreizējo mīlestību Diānu viņam ir meitiņa Hēra (7).
Paša Liepnieka stāstītais portālam «puaro.lv» liecina, ka viņš cerējis – «Dienas» koncerna īpašniekiem (lasi: Šķēlem) piemirsies naids. «Ja «Dienas žurnālu» vadībai nebūtu jābaidās no represijām, viņi apliecinātu, ka jau pirmajās savās darba dienās [Edgars] Kots paziņoja, ka Šķēles uzdevums ir atlaist Liepnieku. Mūkusalas birojā tas faktiski nebija nekāds lielais noslēpums, un katrs turienes kaut cik ausīgs un vērīgs iemītnieks jums to apliecinās,» raksta Liepnieks. Jā, bet par ko tad stāsts? Lai par to spriestu, vajadzētu palūkoties vairākus gadus ilgā pagātnē, un tā liek tikai pabrīnīties, kāpēc Liepnieks joprojām staigā pa šīs planētas virsmu. Proti, tieši viņš, kurš bija Šķēles labā (vai vismaz runājošā) roka, savulaik būtībā «uzmeta» savu bosu un atklāja digitālās televīzijas afēras kārtis, nostājoties pret savu bijušo kungu (un gan jau tiesībsargājošajām institūcijām pastāstīja vēl daudz interesanta). Sicīlijā par tādām lietām droši vien varētu plunčāties ar maisu galvā un iebetonētām kājām jūrā, bet pie mums – ne kāds ietupināts cietumā, ne kāds slimnīcā ar sazilinātu seju. Vien atlaists no «Playboy»...