Savulaik grupas „The White Stripes”, „The Strokes” un „Black Rebel Motorcycle Club” tika dēvētas par amerikāņu rokmūzikas glābējiem – tieši tās radīja tā saucamo „garage rock” paveidu, atgādinot par veco, labo 60. – 70. gadu roku un sajaucot to ar mūsdienīga skanējuma mērci.
No šīs trijotnes šo rindu autoram tuvākie bija tieši „BRMC” ar fantastiskajiem pirmajiem diviem albumiem „B.R.M.C.” (2001) un „Take Them On, On Your Own” (2003). Nu Sanfrancisko pierakstītais trio izdevis jau septīto studijas ripuli, sludina savu piederību „indie rock” saimei un klāsta, ka iedvesmojušies no tādām grupām kā „Pink Floyd” un „Spiritualized”. Šis albums ir kā konceptuāls stāsts, kas sastāv no divpadsmit nodaļām, turklāt veltīts 2010. gadā mirušajam basģitārista Roberta Levona Bīna tēvam Maiklam. Starp citu, togad koncerta laikā aizkulisēs mira arī grupas skaņu inženieris, un pēc CD „Specter At The Feast”izdošanas mūziķi intervijās stāstījuši, ka jauno dziesmu rakstīšana bijusi savdabīga pretsāpju terapija. Kritiķi jauno darbu ir novērtējuši atzinīgi – pārsvarā visos prestižākajos izdevumos tam iešķiebtas astoņas vai vismaz septiņas zvaigznītes no 10.
PAR. Par laimi, „BRMC” mūzikā kaut kas no vecajiem „garāžnieku” laikiem vēl ir saglabājies: paklausieties kaut vai dziesmas „Rival” un „Teenage Diasease” – lūk, kā jāmauc! Uz to pusi ir arī „Hate The Taste”, „Funny Games” un „Sell It”. Diemžēl tas arī viss...
PRET. Ij neprasiet pieņemt šo „BRMC” modeli, lai to klausās „Pink Floyd”, „Coldplay” un „Radiohead” fani! Jāatzīst, ka vairākas reizes šo ripuli klausoties pamazām to sāc pieņemt, lai gan sākotnēji bija aizdomas, ka šis savārstījums pretendēs uz gada lielākās vilšanās titulu. Protams, šo rindu autora topā, citiem varbūt patiks...
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.