Neraugoties uz ārkārtas stāvokli, 30. martā t. s. Lemberga prāvas procesa dalībnieki (desmit Rīgas apgabaltiesas zālē un trīs Ventspils tiesas zālē) bija spiesti klausīties tiesas uzsākto strīdu par to, kāpēc uzņēmējs Anrijs Lembergs pie tiesas nama sarga nav parakstījis papīru par kontaktiem ar Covid-19 skartajām personām.
Pagājušo pirmdien t.s. Lemberga prāvas tiesas sēde aizsākās ar lūgumiem un viedokļu apmaiņu par tiesas sēžu atlikšanu līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām.
T.s. Lemberga prāvu ierindot «objektīvās steidzamības» lietu sarakstā lēmusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja; atbildība par to, ja kāds tiesas telpās inficēsies, būs jāuzņemas Tiesu administrācijai – secināms no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzdevumā sagatavotājām atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem.
Pirmdien un otrdien Rīgas apgabaltiesā «objektīvās steidzamības» kārtībā tika skatīta t. s. Lemberga krimināllieta, kurā patlaban piedalās 13 procesa dalībnieku.
Lai arī Rīgas apgabaltiesas grafikā pirmdien ieplānotā tiesas sēde t.s. Lemberga prāvā bija izsludināta kā atklāta, Neatkarīgā tur netika ielaista. Pretēji svētdien pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem vienā telpā piespiedu kārtā tika pulcināti desmit cilvēki.
Jura Juraša un Allas Jurašas firmā SIA Immunitas, kas savulaik sniedza juridiskos pakalpojumus nu jau slēgtajai PNB bankai, ir strādājis ne tikai pats J. Jurašs, bet arī pašreizējā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole, liecina oficiāla informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Saeimā virzītie Kriminālprocesa likuma grozījumi, ar kuriem plānots tiesai piešķirt tiesības ierobežot debates un pēdējo vārdu, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, sarunā ar Neatkarīgo pauda bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz ierobežot tiesu debates un pēdējā vārda laiku, saistāmi ar vienu sabiedrībā konkrētu zināmu skandalozu lietu; arī līdzšinējā likuma ietvaros tiesai ir iespējas ierobežot procesa dalībniekus; pēdējā vārda ierobežošana ir antidemokrātiska – atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, teica bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Koalīcija piektdien ir beigusi pastāvēt, tās darbība ir pretvalstiska, tās vienīgais mērķis ir OIK saglabāšana un OIK-2 ieviešana, jāveido jauna koalīcija bez bordānistiem un viņu sabiedrotajiem – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks.
Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas tiesnesis Ivars Bičkovičs intervijā Neatkarīgajai analizē politiķu un tiesu varas dažādos redzējumus, kā pilnveidot tiesu sistēmu, atskatās uz savu 12 gadu veikumu augstajā amatā un pauž nožēlu par politiķu nevēlēšanos ieklausīties tiesu varas pārstāvjos.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera tieslietu ministra Jāņa Bordāna regulārā lielīšanās ar to, ka viņš bijis galvenais, kurš panācis Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā, demonstrē pasaulei, kā NATO dalībvalstī Latvijā valdošā vara izrēķinās ar politisko opozīciju, izmantojot ASV, – komentējot sistemātiskos J. Bordāna izteikumus par nopelniem sankciju saraksta papildināšanā, pauda A. Lembergs.
Visiem Aivara Lemberga advokātiem Rīgas apgabaltiesā ir nācies cīnīties par tiesībām aizstāvēt savu klientu – izņēmums nav arī advokāts Māris Grudulis, kurš aizstāvību uzņēmās nesen.
Visai augstos toņos novadītajā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kongresā, kurā tika sarunātas daudzas trakas lietas, kongresa delegāte Juta Strīķe savā runā publiski apvainoja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Krievijas interešu realizēšanā Latvijā; ZZS atbildi parādā nepalika, norādot, ka tieši J. Strīķe un viņas pārstāvētā partija ir nopietns drauds Latvijas valsts drošībai, par ko Saeimas deputāti jau brīdinājuši drošības iestādes.
Ekonomikas ministra padomnieks, kopš vakardienas Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks intervijā Neatkarīgajai analizē iemeslus, kādēļ koalīcijā sacēlusies jezga ap Latvenergo padomes locekļu kandidatūrām; bez aplinkiem vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbību un viņa saistību ar «oligarhiem», norāda uz personām varas ešelonā, kuras ir ieinteresētas OIK saglabāšanā.
T.s. Lemberga lietas iztiesāšanas vienpadsmitajā gadā (t.i., laika posmā no pirmās tiesas sēdes 2009. gada 16. februārī līdz 2020. gada 16. februārim) apogeju sasniedza cīņa par to, lai tomēr tiktu ievērotas Satversmē, starptautiskajās konvencijās un likumos teorētiski garantētās tiesības uz aizstāvību.
Ar t.s. Lemberga prāvas tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones atļauju advokāts Maris Grudulis paguva noturēt debašu runu tikai divās tiesas sēdēs. Jau trešajā dienā tiesa viņam aizliedza runāt.
Pavisam reāli likvidācija pārskatāmā nākotnē draud diviem ar Ventspils tranzītbiznesu cieši saistītiem uzņēmumiem – AS Latvijas naftas tranzīts (LNT) un SIA Ventrans Rīga –, kuri kontrolē vairāk nekā simt miljonus eiro vērtus aktīvus, liecina Neatkarīgajai izsniegtie anonimizētie Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāra lēmumi.
Rīgas vicemērs, Latvijas Universitātes maģistrs un ASV Armijas kara koledžas maģistrs, bijušais Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Druvis Kleins intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo Latvijas politikā, nejēdzības pašvaldības saskarsmē ar valsts varu un nodevību politikā.
Moneyval un noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas prasības (speciālistu vidū vienkāršības labad tiek dēvētas par AML) liek bankām, advokātiem, notāriem un uzņēmējiem par saviem klientiem vākt nesamērīgi daudz datu. Savukārt regulas par personas datu aizsardzību aizliedz vākt sensitīvas ziņas par personu.
Informācija par tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīcību, graujot valsts tēlu, tiks izvērtēta un izmantota tālākam darbam valsts noslēpuma sargāšanā, atbildot uz 30 Saeimas deputātu parakstīto vēstuli drošībniekiem, sola Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Valsts drošības dienests (VDD).
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciētās Ekonomisko lietu tiesas izveides nepieciešamībai trūkst racionāla pamatojuma; projekta ieviešanas steiga slēpj sevī vairākus tā izgāšanās riskus – sarunā ar Neatkarīgo skaidroja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Tieslietu padomes loceklis Dr. iur. Jānis Rozenbergs.