Grozījumi likumā Par Uzņēmumu reģistru (UR), kuri bez debatēm un opozīcijas klātesamības pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā tika apstiprināti Saeimā, Latvijas advokātu aprindās raisījuši neziņu par turpmākām iespējām ātri saņemt no UR datus un dokumentus.
Latvijas tiesu vara uzņēmusi kursu uz ciešāku komunikāciju ar sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tiesneši solās būt atvērtāki un plašāk skaidrot savus nolēmumus.
Administratīvajai tiesvedībai ar Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku šā gada septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noslēgusi ārpakalpojuma līgumu ar respektablu un vienlaikus arī ļoti dārgu advokātu biroju.
Latvijas valsts iestāžu rīkotajās sarunu procedūrās un konkursos daudzkārt uzvarējušajai akciju sabiedrībai Emergn ir ciešas biznesa saites ar Krieviju un Ķīnu, kur strādā šīs firmas datorspeciālisti, – izpētot paša uzņēmuma sagatavotos pārskatus un citus datus, secina Neatkarīgā.
Atrisināts viens no jautājumiem, kas bremzēja t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietas iztiesāšanu – vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis apmierināja pieteikumu par noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam, prokuroram Uldim Cinkmanim.
Lai arī sākotnēji Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Ilze Amona bija plānojusi atklātā tiesas sēdē izskatīt prasību pret Latvijas valsti par to, kāpēc valdība nepieļāva Radio SWH īpašnieku maiņu, dažas dienas pirms tiesas sēdes ticis pieņemts lēmums lietu iztiesāt pa kluso, nelaižot klāt žurnālistus.
Tirgus dalībnieku diskriminācija, dokumentu nepieejamība, valsts budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana – par šīm un citām sekām, ja spēkā stāsies Tieslietu ministrijas (TM) iecerētie grozījumi likumā Par Uzņēmumu reģistru, brīdina arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs, bijušais galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.
Atsaucoties uz IT kompāniju – Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotāju – vēstulēm, atsevišķas ministrijas un Konkurences padome sāk sniegt atbildes, solot rūpīgi izvērtēt iecerēto likuma grozījumu lietderību, Neatkarīgajai pastāstīja kompānijas Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.
Tiesa, kārtējo reizi ignorējot Aivara Lemberga lūgumu dot laiku viņa aizstāvim iepazīties ar krimināllietas materiāliem, vēlēja sākt debates uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāvim advokātam Jānim Rozenbergam.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa vadītās partijas vicelīderu dusmas par Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu amatā lietpratēji skaidro ar bijušā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Iekšējās drošības daļas priekšnieka Aigara Sparāna vēlmēm kontrolēt kadru politiku slepenajās struktūrās.
Lai arī kopš gada sākuma Bordāna partijas (JKP) rindās notikušas vairākas rokādes, joprojām ir acīmredzams, ka šajā partijā ļoti nozīmīga loma ir bijušajiem KNAB operatīvā darba speciālistiem.
Viens no Bordāna partijas (JKP) līderiem Krišjānis Feldmans RīgaTV24 paziņoja, ka «mēs neesam atkarīgi no kaut kādiem sponsoriem». KNAB mājaslapā gan redzams, ka partijai ir cienīgs sponsoru klāsts un tā negrasās uzturēties tikai no niecīgajām biedru naudām un valsts finansējuma.
T. s. Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas materiālos prokurori iekļāvuši sensitīvus datus un fotogrāfijas par personām, kuras nav pat šā kriminālprocesa dalībnieki, – piektdien atklājās Vidzemes priekšpilsētas tiesas atklātajā sēdē.
Lai pierādītu, ka Aivars Lembergs 1993. gadā varēja izteikt draudus bijušajam prokuroram, vēlāk miljonāram Valentīnam Kokalim, prokurori pierakstījuši Ventspils mēram amatus, kādi nekad nav bijuši vai kādus viņš nav ieņēmi s– debašu runā Rīgas apgabaltiesā atklāja advokāts Raimonds Krastiņš.
Tiesa, lemjot par prokurora interešu konfliktu, faktiski attaisnojusi Aivaru Lembergu vienā no viņam izvirzītajām apsūdzībām, – balstoties uz tiesu izmeklēšanā klajā nākušajiem faktiem un tiesas reakciju uz tiem, savā debašu runā secināja advokāte Irina Kauke.
Pamācot miljonāru Valentīnu Kokali, kā atbildēt uz aizstāvības jautājumiem, Rīgas apgabaltiesa likusi būtiskus šķēršļus aizstāvībai nopratināt cietušo par apstākļiem, kuri var radīt šaubas par apsūdzēto vainu kriminālprocesā, tādējādi pārkāpjot tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā, debašu runā t.s. Lemberga prāvā secināja advokāte Irina Kauke.
Prokuratūrā iespējams pasūtīt krimināllietu pret personu – pie šādiem secinājumiem, analizējot tiesvedībā atklāto, nonācis pirmajā instancē kriminālprāvu uzvarējušais ekspolitiķis uzņēmējs Māris Dzenītis.
Izvērtējot t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sastāva pieņemtos lēmumus, advokāte Irina Kauke atklājusi rupjus cilvēktiesību pārkāpumus, īpašu labvēlības nodrošināšanu prokuroriem un svarīgus procesuālus dokumentus, kuri esot uzskatāmi par viltotiem.
Vismaz piecas personas laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam Ģenerālprokuratūrā t.s. Ventspils amatpersonu lietā iesniegušas daudzas vienu un to pašu dokumentu kopijas. Lai arī dokumenti, visticamāk, nākuši no viena un tā paša avota, prokurori vienādās kopijas katru piereģistrējuši kā atsevišķu pierādījumu, – savā debašu runā Rīgas apgabaltiesā secināja advokāte Irina Kauke.
Valsts apsūdzība t.s. Lemberga krimināllietā mēģina pierādīt vainu ar virkni neapliecinātu, neskaidras izcelsmes dokumentu kopiju – savā debašu runā Rīgas apgabaltiesā teica advokāte Irina Kauke.
Šveices advokātam Rudolfam Meroni glabāšanā nodotā arestētā manta ir valsts darījums ar šveicieti, lai viņš uzturētu pret Aivaru Lembergu sniegtās apsūdzošās liecības, – analizējot Latvijas valsts un Šveices advokāta attiecību labirintus, secināja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.