T.s. Lemberga prāvas tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone pirms divām nedēļām paziņoja, ka Tiesu informatīvai sistēmai (TIS) vairs nepietiek jaudas uzkrāt četras dienas nedēļā notiekošo tiesas sēžu audioierakstus. Tiesu administrācija nepilnības sola steidzīgi novērst.
Šādam šķietami nevainīgam tiesas paziņojumam var izrādīties tālejošas sekas. Ja TIS ne tikai netiks galā ar audioierakstu uzglabāšanu, bet tie nelaimīgas nejaušības dēļ no serveriem pazudīs, t.s. Lemberga prāvu nāksies sākt vēlreiz no sākuma.
Jāatgādina, ka pirmā tiesas sēde šajā prāvā notika 2009. gada 16. februārī, bet 6. augustā tā tika sākta vēlreiz no sākuma. Proti, stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas likvidēja tiesas piesēdētāju institūtu, un līdz ar to mainījās tiesas sastāvs. Ja tiesvedības vidū mainās tiesas sastāvs, lietu jāskata no jauna.
Judikatūra rāda, ka process no jauna jāsāk arī tad, ja pazūd tiesas sēžu protokoli. T.s. Lemberga prāvā tiesas sēžu protokoli ir Tiesu administrācijas nodrošinātie audioieraksti.
Šā gada 9. septembra tiesas sēdē Aivars Lembergs informēja tiesu, ka radusies problēma - tiesas sēžu audioierakstus procesa dalībnieki saņem ar triju un citreiz pat vairāk dienu nokavēšanos. Vēl nesen tos bijis iespējams saņemt tajā pašā dienā pēc tiesas sēdes.
Uz iepriekš minēto I. Jansone atbildēja: "Izstāstīšu par šīm problēmām. Mūsu Tiesu informācijas sistēmā tiek reģistrēta visa šīs lietas izskatīšanas gaita un ievietoti audio protokoli. Bet, ņemot vērā, ka šo lietu jau skatam vairāk kā desmit gadus, sistēma noslodzes un apjoma dēļ lietu vairs neņem pretī. Mēs nevaram ne ieiet, ne iziet no tā TISa un neko arī pievienot. Mēs esam informējuši datoristus, lai risinātu šo problēmu, bet patreiz viņi vēl mums nav atbildējuši. Mēs nevaram tehniski ievietot šajā sistēmā protokolus, audio. Tos nevar atvērt. Jā, mēs zinām šo problēmu, un, es ceru, kad drīz vien to arī atrisinās."
Neatkarīgā par notikušo iztaujāja Tiesu administrācijas darbiniekus un no Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta
Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vecākā referente Elīzas Kārkliņas saņēmām sekojošu atbildi: "Šobrīd piekļuve lietai Nr. 12812001408 Tiesu informatīvajā sistēmā (turpmāk - Sistēma) datu ievades režīmā ir traucēta saistībā ar šīs konkrētās lietas kopējo datu apjomu. Šobrīd problēma tiek risināta un tuvākajā laikā tiks rasts risinājums, kurš nodrošinās korektu šīs lietas atvēršanu Sistēmā, kā arī datu, tai skaitā tiesas sēžu audioprotokolu, pievienošanu. Vienlaikus informēju, ka nepastāv risks audioprotokolu datņu "pazušanai" no Sistēmas, jo problēmas ir konstatētas ar lietas atvēršanu (ar iestatīto time-out, kura laikā lietai ir jāatveras Sistēmā), bet ne lietas datu uzglabāšanu serveros. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām."
Tiesas sēžu audioieraksti svarīgi visiem procesa dalībniekiem, lai gatavotos nākamajām tiesas sēdēm un analizētu iepriekš izskanējušos pušu argumentus. Lietas virzība nākamajās tiesu instancēs bez pirmās instances tiesas sēžu protokoliem ir neiespējama. Kā liecina judikatūra, tas arī netiek pieļauts un lieta tiek nodota skatīšanai no jauna.
Piemēram, Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019.gada 12.marta lēmumā lietā Nr. 11270001716, SKK-94/2019 norādīts, ka, konstatējot trūkumus vai nepilnības tiesas sēdes gaitas fiksēšanā, tiesas nolēmums atceļams gadījumos, ja trūkums vai nepilnība liedz procesā iesaistītajām personām realizēt tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību. Šādi lēmuši senatori Pēteris Dzalbe, Anita Nusberga un Pēteris Opincāns.
