Portāls nra.lv / Autori

Saeimas deputātu delegācijas Aināra Šlesera (LPV) vadībā brauciens uz Ķīnu, ko pilnībā apmaksā šī valsts, notiekot, lai atvērtu durvis Latvijas uzņēmējiem – tā apgalvo Šlesera partijas biedri. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka daļa no uzņēmējiem, kas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācijas sastāvā devušies uz Ķīnu vienlaikus ar politiķiem, ir cieši saistīti ar Šleseru ģimenes biznesu. Turklāt vizīte netika akceptēta Saeimā un saskaņota ar Ārlietu ministriju, tāpēc rodas jautājums, vai ceļojums, kura ietvaros deputāti dodas arī uz tropisko Hainaņas salu, nav uzskatāms par neatļautu dāvanu no Ķīnas valdības.

Lai gan statistika par decembri vēl nav pieejama, jau tagad skaidrs, ka Latvijas imports no Krievijas pērn pārsniedzis pusmiljardu eiro. Lielākā sadaļa ir nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze. Kā ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”, naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Turklāt importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi.

Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji - to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet visticamāk sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pagājušā pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, Valdībai un Saeimai. Bet risinājuma kā to ierobežot - joprojām nav, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"

Atklātībā nākusi informācija, ka Krievijai pēc pilna mēroga kara sākšana Ukrainā, bijis plāns panākt, ka Vācijā notiek masveida elektroenerģijas atslēgumi, lai radītu iedzīvotājos bailes par lielu enerģētisko krīzi. Krievijas režīms aizvien var ietekmēt enerģētikas sviras arī mūsu valstī, jo Baltijas valstis kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl vismaz gadu darbosies vienā elektroapgādes lokā jeb Brell. Janvāra sākumā bija iespēja šādām manipulācijām, jo negaidīti aukstā ziema mūsu reģionā radīja lielu elektrības deficītu. Arī Latvijas enerģijas milzis “Latvenergo” nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu, jo tai brīdī ilgstošā remontā atradās lielā spēkstacija TEC 2 , vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"

Igaunijas TV sižetā tiek skaidroti Igaunijas plānotie un jau uzsāktie soļi robežas stiprināšanā. Paredzēts robežas aizsardzības sistēmā investēt 60 miljonus eiro.

“NATO gatavojas iespējai, ka Krievija varētu uzbrukt. Arī Krievija redz, ko NATO gatavo un ko nē,” tā raidījumam “900 sekundes” sacīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēti 79 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietusi 1 persona, ziņo Valsts policija.

Centrālā statistikas pārvalde vietnē "X" publiskojusi drūmu statistiku - zobārsta pakalpojumi ir tik "salīti'", ka tos nevar atļauties ļoti daudzi.

Šorīt uz plkst. 6.30 apledojums daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 59 ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta LVC.

Šajā naktī visaukstāks bijis Daugavpilī, tā savā kontā "X" ziņo Jānis Trallis.

Izvēlēties vienu - vismīļāko starp Raimonda Paula sarakstītajām dziesmām - ir grūti. Daudziem tās ir vairākas un daļai - pilnīgi visas, liecina diskusija Pasaules mūzikas lapā vietnē "Facebook".

Jaungada naktī slepkava laupīja dzīvību 35 gadus vecajam Kārlim Jaunzemam, kas ASV bija ieradies no Latvijas, vēsta fox4news.com.

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 21. janvārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēti 149 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietušas 5 personas.

Saistībā ar meteorologu prognozēm, kas paredz šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas pirmajā pusē stipras vēja brāzmas, gaismas takas Biķerniekos un Anniņmuižā iedegs tikai daļēji. Domājot par apmeklētāju drošību, lielizmēra gaismas objekti stipra vēja laikā netiks uzstādīti.

Šorīt uz plkst. 6.30 apledojums un sniegs daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos un sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 125 ziemas tehnikas vienības

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš personīgi izteicis līdzjūtību mirušās rakstnieces Ingunas Baueres piederīgajiem.

Šajā nedēļas nogalē, 20. un 21.janvārī, uz Stropu ezera tiksies 14 komandas jeb 56 azartiski makšķernieki, atklājot 2024.gada Latvijas čempionātu zemledus makšķerēšanā. Šī sezona solās būt īpaši aizraujoša, jo Stropu un Sudala ezers par sacensību norises vietu izvēlēti pirmo reizi, un sportistiem būs izaicinājums pielāgoties vēl neiepazītiem apstākļiem, vēsta organizatori.

"Šis rīts ir atnesis ļoti sāpīgu vēsti - mirusi rakstniece Inguna Bauere, sociālajā vietnē "Facebook" raksta grāmatu apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētājas Vija Kilbloka.

Raidījumā "Nra.lv sarunas" režisore un aktrise Kristīne Krūze-Hermane sarunājas ar HospissLV vadītāju Ilzi Zosuli par pirmsnāves aprūpi.

Attīstoties mākslīgajam intelektam, arī krāpnieku metodes kļūst arvien rafinētākas. IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, Latvijā aktivizējoties jaunam telefonkrāpniecības veidam – robotzvaniem latviešu valodā, kas tiek veikti, izmantojot mākslīgā intelekta balss klonēšanas tehnoloģiju. Šo zvanu mērķis ir izvilināt personīgu informāciju, sensitīvus datus, un paredzams, ka to īpatsvars tikai palielināsies.

Kā varam secināt no Igaunijas Vides aģentūras veiktā jaunā oglekļa piesaistes aprēķina, kas no iepriekšējā atšķiras kā nakts pret dienu, Igaunijai draudošā miljardiem dolāru lielā naudas soda vietā valsts, gluži pretēji, nopelnīs naudu. Ar stāstu dalās postimees.ee.