Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji - to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet visticamāk sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pagājušā pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, Valdībai un Saeimai. Bet risinājuma kā to ierobežot - joprojām nav, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga"
JĀNIS KRĒVICS
žurnālists
Ir pagājuši divi mēneši kopš Latvijā diskutējam par krievijas graudiem un citiem lauksaimniecības produktiem, ko ved caur Latviju. Pēdējie aprēķini rāda, ka aizvadītajā gadā kravu apjomi bijuši rekordaugsti un nodrošinājuši lauvas tiesas peļņu arī Latvijas dzelzceļam. Asiņaino graudu nauda ļāvusi arī Krievijai turpinātu uzbrukt Ukrainai. Zemnieki pārmet, ka valdība nodarbojas ar darbības imitāciju un baidās pieņemt jebkādu lēmumu. Politiķi savukārt apgalvo - ja par aizliegumu graudus no Krievijas nevest nevienosies visa Eiropa, mums vieniem to darīt būšot absolūti bezjēdzīgi.
DARBĪBAS IMITĀCIJA
MAIRA DZELZKALĒJA-BURMISTRE
Zemnieku saeimas Valdes priekšsēdētāja vietniece
Rīcība īsti nav sekojusi, neseko, un tas, ko mēs redzam, kas pietrūkst, pietrūkst tādas izlēmības valdības vadītājas personā. Un nav arī tāda skaidra plāna un sadarbības ar kaimiņvalstīm. Jo skaidrs, ka Eiropā nevar pieņemt lēmumu, vienreiz aizbraucot, pārējiem pasakot - es gribētu, lai tā (notiek) un tad pārējās valstis nobalso pret. Ļoti liels darbs jāizdara.
Šonedēļ valdībai bija jāizskata Zemkopības ministrijas gatavots informatīvais ziņojums, kur aprakstīts kā notiek Krievijas graudu imports un tranzīts caur Latviju. Tomēr tas nenotika, jo izpētītais vēl esot jāpapildina ar papildus datiem. Nav izpildīts arī Zemkopības ministra solījums pacelt maksas par Krievijas graudu pārbaudēm un testiem, ko Armands Krauze solīja jau pagājušogad.
ARMANDS KRAUZE
zemkopības ministrs (ZZS) Tas viss ir iekļauts šajā informatīvajā ziņojumā. Arī, ko mēs varam darīt. Un tad to izskatīsim valdībā, un to arī uzreiz darīsim.
Un tas plāns - kad tās izmaksas varētu pacelt?
Mēs arī paralēli varētu virzīt uz Ministru kabinetu šo jautājumu tuvākajā laikā.
Kad aptuveni tas varētu notikt? Šomēnes?
Šomēnes - jau janvāris gandrīz cauri. Tātad - šomēnes, nākammēnes.
Decembrī Zemkopības ministrs uzstājies sanāksmē ar Eiropas kolēģiem, sakot, ka Krievijas graudu imports Eiropā jāaptur. Nākamnedēļ tas notikšot vēlreiz. Bez konkrētu lēmumu pieņemšanas. Ja pārskatāmā nākotnē līdz tam nonāks - par graudu aizliegumu jānobalso visām dalībvalstīm. Bet, ņemot vērā, ka lētos graudus kopā ar Latviju visvairāk ieved arī Itālija, Grieķija un Spānija, valdības ministri neformālās sarunās liek noprast, ka vienprātību panākt būšot praktiski neiespējami.
Lielākie kukurūzas un kviešu importētāji:
Itālija 37 %,
Latvija 24 %,
Grieķija 22 %
Spānija 9 %
Avots:Informatīvais ziņojums “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”
To pagājušā gada nogalē vizītes laikā Rīgā licis noprast arī Valdis Dombrovskis. Ārlietu ministrs saka - pat ja Eiropa par to vienotos - tas prasīšot ilgu laiku.
KRIŠJĀNIS KARIŅŠ
ārlietu ministrs (Jaunā Vienotība)
Visas trīs Baltijas valstis mēs varētu apturēt visu tirdzniecību ar Krieviju. Pat, ja mēs to darītu, tas neietekmēs Krievijas ekonomiku ne par vienu santīmu. Kāpēc? Vienkārši apietu mūsu. Un vēl pie tam, ja mēs neļautu vairs fiziski pārvadāt, teiksim, graudus no Krievijas, tie graudi atradīs citu ceļu, tai skaitā Eiropas tirgū. Un no vienotā tirgus vēl atnāktu ironiskā kārtā atpakaļ mūsu tirgū. Bet tas tikai būtu itāļu makaronu formā vai tamlīdzīgi. Tātad pieņemt mēs varam. Efektivitāte pret Krieviju būtu nulle. Bet "skāde", ko mēs darītu paši savai ekonomikai, tā, iespējams, varētu paliela.
KRIEVIJAS ADATA
Ar "skādi" varētu apzīmēt to, kas graudu kravu apturēšnas brīdī piemeklētu Latvijas dzelzceļu. Tas arī otro gadu pēc Ukrainas kara sākuma ir uzsēdināts uz Krievijas kravu adatas. Asiņaino graudu imports no Krievijas Latvijā pagājušā gada 10 mēnešos bijis 3,2 reizes lielāks nekā pirms Ukrainas kara sākuma. Kopējais graudu tranzīts Latvijā no Krievijas veidoja 1,94 milj. tonnu - kas ir par 97 % vairāk nekā 2022. gadā. Krievijas izcelsmes graudus un citus lauksaimniecības produktus Latvijas ostās pārkrauj 18 uzņēmumi. Visvairāk - 71 procents no kravām iet caur Liepājas ostu. Lielāko daļu ved Latvijas dzelzceļa meitas kompānija LDZ Cargo. Maksa par šo kravu pārvešanu ļauj uzturēt sliežu ceļus. Ja kravas beigsies, tas būs ievērojams trieciens kompānijai un dzelzceļa infrastruktūrai.
KASPARS BRIŠKENS
satiksmes ministrs (PROGRESĪVIE)
Varbūt nelietotu tik stingru terminu kā maksātnespēja, bet tas noteikti būtiski apgrūtina dzelzceļa finansiālo situāciju apstākļos, kad mums jau šobrīd budžetā ir ietverta gandrīz 70 miljonu dotācija dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.
Vai jūs esat aprēķinājuši, kāds caurums izveidotos nevedod Krievijas graudus?
Un tieši tas ir tas mājas darbs, ko šobrīd Satiksmes ministrija prasa.
NIŠA IGAUNIJĀ
Latvijas dzelzceļš turpina apkalpot Krievijas kravas ne tikai Latvijā. Igaunijā no Paldisku ostas tā meitas kompānija "Ldz Cargo" uz Krieviju transportē palmu eļļu. 250 tūkstoš tonnas gadā. Igaunijas Ekonomikas un Infrastruktūras ministre Riina Sikkut no 2023.gada aizliedza igauņu dzelzceļa kompānijai apkalpot Krievijas kravas. Šo nišu ieņēma Ldz Cargo.
MĀRTIŅŠ PEVKO
LDZ Cargo valdes loceklis (2023.gada decembris)
Mūsu ieiešana Igaunijas tirgū, vienkārši sakrita ar to brīdi, kad bija šis paziņojums. Mēs ar šo klientu jau trīs mēnešus pirms tam diskutējam par iespēju sadarboties. Palmu eļļu saražo Indonēzijā, ar kuģi tiek vesta uz Paldiskiem. Paldiskos tiek nolieta terminālī vagonos un vagoni tālāk dodas uz Krieviju. Pārtikas rūpniecībā, kur izmanto palmu eļļu.
Un tur piedalās LDZ Cargo?
Jā.
Un kurš ir tas, kas maksā LDZ Cargo par to darbu veikšanu.
LDZ Cargo mums maksā terminālis, kas ir kravas saņēmējs, palmu eļļu saņēmējs no Indonēzijas.
Un tas terminālis ir kam piederošs?
Tas ir vietējais Igaunijas uzņēmējs Vjačeslavs Spirins. (Vjatšeslav Spirin)
Izklausās pēc īsta igauņa...
Satiksmes ministrs ar uzņēmuma darbību Igaunijā neesot mierā. Bet straujas kustības, apturot kādus dzelzceļa kompānijas biznesus, varot tam nodarīt graujošas finansiālās sekas. Tāpēc arī šeit jānogaida un jāplāno.
KASPARS BRIŠKENS
satiksmes ministrs (PROGRESĪVIE)
Milzīgas plūsmas tika pārņemtas arī Baltkrievijas virzienā saistībā ar naftas produktiem, mazuta pārvadājumiem. Nu šeit atkal - tā vietā, lai meklētu kravas sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem - rietumu izcelsmes kravu īpašniekiem, Latvijas dzelzceļš pēc senajām tradīcijām izvēlējās vēl vairāk nostiprināt savu atkarību no šīm ar Krieviju un Baltkrieviju saistītajām kravām.
Un jūs sakāt, tas ir slikti. Un ko tālāk? Dzelzceļš joprojām ved.
Nu diemžēl mēs vienā dienā šo problēmu nevaram atrisināt.
VIKTORS VALAINIS
ekonomikas ministrs (ZZS)
Šeit ir jāskatās kopējā kontekstā. Kādā veidā mēs varam šo te ierobežot, lai tas sasniegtu efektu. Ja mēs pateiksim, ka Latvijas dzelzceļam, lūdzu, nevediet to, kas notiks nākamajā dienā. Un, ja nākamajā dienā to turpinās darīt Lietuvas dzelzceļš vai kāds cits privāts uzņēmums, vai mēs sasniegsim efektu no tā. Mēs ejam uz to, lai būtu reāls efekts, nevis tikai uz papīra izpildīta darbība.
Jums šķiet pareizi, ka Latvijas dzelzceļa meitas kompānija nodrošina šo kravu apriti, kas tālāk aiziet uz Krieviju?
Manuprāt, mums vajag iet ar risinājumiem, kas reāli strādā, nevis izpildās tikai uz papīra.
Tas ir pareizi vai nepareizi, ka Latvijas dzelzceļa kompānija to dara?
Mums vajag risinājums, kas izpildās dabā, nevis tikai uz papīra.
Vienkārša atbilde - jā vai nē.
Mums vajag risinājumus, kas izpildās dabā, ja mēs šobrīd.. Tas, ka vispār šeit tiek importēti Krievijas graudi, man liekas nepareizi. Jautājums, kā panākt efektu, lai Eiropas Savienībā šī krava neieplūst. Ar vai bez Latvijas dzelzceļa starpniecības, bet lai vienkārši tie šeit nenāk iekšā.
Vienkāršs jautājums - vai Latvijas dzelzceļa meitas kompānijas darbību Igaunijā, jūsuprāt, ir pareiza.
Es domāju jau jums atbildēju uz šo jautājumu.
Gada nogalē Latvijas dzelzceļš no valsts vēl papildus saņēmis 10 miljonus eiro. Tā saka Kaspars Briškens. Tas esot ļāvis izmaksāt algas darbiniekiem. Arī iepriekš valsts uzņēmumam izmaksāja vairāku desmitu miljonu lielas dotācijas, jo tam, Kravu apjoma sarukuma dēļ, radās problēmas ar sliežu ceļu uzturēšanas nodrošināšanu. Neoficiāli zināms, ka iepriekš uzņēmums ministrijai lūdzis no valsts budžeta pieprasīt 40 vai pat vairāk miljonus. Lai finanšu problēmas atrisinātu un mēģinātu izvairīties no papildus naudas lūgšanas ik pēc dažiem mēnešiem, tikšot gatavots dzelzceļa sistēmas audits. Satiksmes ministrs nesola kādu sliežu līniju slēgšanu, bet tikšot meklēts veids kā valsts uzņēmums varētu izvairīties no finanšu kraha.