Uz Krieviju no Latvijas turpina plūst miljoni eiro

© MN

Lai gan statistika par decembri vēl nav pieejama, jau tagad skaidrs, ka Latvijas imports no Krievijas pērn pārsniedzis pusmiljardu eiro. Lielākā sadaļa ir nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze. Kā ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”, naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Turklāt importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi.

Uz Krieviju no Latvijas turpina plūst miljoni eiro

Galvenais Krievijas kara finanšu avots ir tās derīgie izrakteņi, īpaši energoresursi. Arī Latvijas importā no Krievijas šī sadaļa joprojām ir lielākā, kaut arī dabasgāzes importa aizlieguma dēļ apjoms ir ievērojami krities. Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023. gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro.

To izmanto autogāzei, ēst gatavošanai, arī apkurei. Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis stāsta - ja plītij izmanto balonu gāzi vai mašīna brauc ar autogāzi, ļoti iespējams, ka gāzes izcelsme ir Krievija, jo no citām valstīm ievestais apjoms ir salīdzinoši niecīgs.

“Jāsaka, ka ražotāji tā specifiski neakcentē šo te izcelsmi. Izcelsme teorētiski var būt arī Lietuva, Polija, bet tā iespējamība ir augsta, ka tā ir Krievijas izcelsmes naftas gāze,” teica Valdmanis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, neieskaitot decembri, pērn no Krievijas ievesti 318 tūkstoši tonnu sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir par 65% vairāk nekā 2022. gadā. Vienlaikus audzis arī eksports, piemēram, aptuveni desmitā daļa eksportēta uz Ukrainu.

Savukārt no Lietuvas Latvijā ievests nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem tonnu sašķidrinātās naftas gāzes.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji, kas piedāvā arī autogāzi, ir “Circle K”, “Virši” un “Viada”. LTV katram no tiem vaicāja, vai pārdotās autogāzes izcelsmes valsts ir Krievija.

“Circle K savā tīklā nepiedāvā Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu un benzīnu, un attiecīgs noteikums ir iekļauts piegāžu līgumos. Arī attiecībā uz autogāzi jau 2022. gadā noslēgts iepirkuma līgums par Eiropas Savienības izcelsmes produkta piegādi,” atbildēja “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Arī “Virši” noliedza, ka pārdodot Krievijas izcelsmes autogāzi: “Varam apliecināt, ka Viršu tīklā netiek pārdoti produkti ar izcelsmes valsti - Krievija, kas ir saskaņā ar starp mums un piegādātājiem noslēgto līgumu nosacījumiem, kas nosaka šādu piegāžu ierobežojumus un kontroli.”

Savukārt “Viada Baltija” mārketinga vadītājs Kaspars Tupiņš konkrētu atbildi par tirgotās autogāzes izcelsmes valsti nesniedza, vien norādot, ka “A/S ‘’VIADA Baltija’’ sašķidrinātās gāzes produktus, tirdzniecībai degvielas uzpildes stacijās, iepērk no Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem.”

Tirgotājiem saites ar krievu oligarhiem

Lielākie tirgotāji Latvijā, kas fokusējas tieši uz naftas gāzi, ir uzņēmumi “Latvijas Propāna gāze” un “Intergaz”. Abiem vismaz kara sākumā bijusi saistība ar Krievijas miljardieriem.

90% uzņēmuma “Latvijas Propāna gāze” daļu līdz 2022. gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai “ARETI International Group”. To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kuram iepriekš bijušas dažādas darīšanas Latvijā, piemēram, viņš bijis “Latvijas gāzes” līdzīpašnieces “Itera Latvija” padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc “ARETI International Group” aiziešanas no kompānijas par “Latvijas Propāna gāzes” patiesajiem labuma guvējiem kļuva Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Savukārt Daugavpilī reģistrētajai “Intergaz” joprojām ir saistība ar citu Krievijas miljardieri - patiesais labuma guvējs ir naftas biznesmenis Rašids Sardarovs. Dažus

mēnešus pēc kara sākuma Uzņēmumu reģistrā viņa pilsonība nomainīta no Krievijas uz Bosnijas un Hercegovinas. Bosnijas presē lasāms, ka Sardarovs pilsonību ieguvis pirms vairāk nekā 10 gadiem apmaiņā pret investīcijām. Solīto hidroelektrostaciju gan Sardarovs neesot uzbūvējis. Vēl ziņu virsrakstos Sardarovs nonācis tāpēc, ka tērējis lielas naudas summas, lai sievas dzimšanas dienā uzstātos Eltons Džons, meitas kāzās - Robijs Viljamss. Sankciju sarakstos Sardarova nav.

Ne “Intergaz”, ne “Latvijas Propāna gāze” neatsaucās aicinājumiem uz interviju, lai skaidrotu tirgotās naftas gāzes avotu, attieksmi pret tirgošanos ar Krieviju, un vai viņu ievestā naftas gāze tiek pārdota tālāk Ukrainai.

Sankcijas naftas gāzei trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma

Drīzumā gan importēt krievu naftas gāzi vairs nevarēs, jo Eiropas Savienībā panākta vienošanās to iekļaut sankciju sarakstā. Aizliegums stāsies spēkā šā gada beigās, tātad gandrīz trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Uz jautājumu, kāpēc tas prasījis tik daudz laika, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Valdmanis atbild, ka citās valstīs naftas gāze nav tik nozīmīgs resurss, tāpēc tam nav pievērsta uzmanība. Vajadzēja arī laiku, lai vienotos, kādus tieši preču kodus aizliegt, lai izskaustu iespēju tirgotājiem naftas gāzi slēpt zem dažādiem nosaukumiem.

“Tādas konsultācijas sākās jau pavasarī, kur Baltijas valstu vidū bija pietiekami vienots atbalstošs viedoklis, bet tika identificēta nostāja, ka vēlētos arī piesaistīt citu ES valstu atbalstu, un varētu teikt, ka tas ir rezultējies. [..] Protams, tas ir krietni vēlāk nekā runājot par citiem energoresursiem, kas tiek importēti no Krievijas, bet, ņemot vērā, ka tam ir paliekošs raksturs, es domāju, ka nevajadzētu uztraukties, ka tas ir būtiski nokavēts,” teica KEM pārstāvis Valdmanis.

Viņš arī norādīja, ka pārejas laiks ļaus tirgotājiem atrast jaunus sašķidrinātās naftas gāzes avotus. Līdz ar to naftas gāzes importa pārtraukšanai nebūšot ietekmes ne uz cenu, ne pieejamību.

Naftas gāzes importētāji uzvar publiskajos iepirkumos

Kamēr sankciju nav, krievu sašķidrināto naftas gāzi var pirkt arī valsts uzņēmumi un iestādes. To iepērk vairākas pašvaldības, kā arī valsts uzņēmumi “Latvijas dzelzceļš” un “Latvijas Valsts meži”. Pērn abu uzņēmumu iepirkumos par kopā aptuveni pusmiljonu eiro uzvarēja Rašidam Sardarovam pastarpināti piederošais “Intergaz”. Uzņēmumi norāda, ka izslēgt Krievijas izcelsmes naftas gāzi no iepirkumiem neesot juridiska pamata.

“Latvijas dzelzceļš” rakstiskā atbildē norādīja: “Publiskos iepirkumos mēs strikti ie-vērojam arī konkurences neitralitātes principu, nepieļaujot apzinātu pretendentu loka samazināšanu - saskaņā ar IUB noteiktajām prasībām. [..] Ņemot vērā spēkā esošos starptautiskos un nacionālos tiesību aktus, Ldz nebija tiesiska pamata ierobežot

preces izcelsmes valstu loku. Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes izcelsmi, jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā nav lieguma importēt Krievijas Federācijas gāzi.”

“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis “LVM Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns tikmēr skaidroja, ka uzņēmums sašķidrināto naftas gāzi izmanto siltumnīcu apkurei. Viņš teica, ka oficiāli uzņēmums nemaz nezina, vai “Intergaz” piegādā naftas gāze tiešām ir importēta no Krievijas: “Mēs nojaušam, bet tiešas atbildes mums nav. Pie-prasīt informāciju par izcelsmes valsti līdz šim mums nebija tiesības, pamatojoties uz šo normatīvo aktu regulējumu, līdz ar to šādu tiešu jautājumu mēs neuzdevām.”

Saeimā tikmēr pirmo balsojumu izturējuši likuma grozījumi, kas jebkuru Krievijas preču importētājiem un eksportētājiem aizliegtu piedalīties publiskajos iepirkumos neatkarīgi no tā, vai iepirkumā piegādātā prece ir Krievijas izcelsmes. Autori ir opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti, kas pēdējā laikā arvien krasāk aicinājuši ierobežot ekonomiskās saites ar Krieviju.

“Pirmais solis būtu, ka valsts un pašvaldības rāda priekšzīmi un piemēru un noteikti neizmanto šādu uzņēmumu ne piegādes, ne pakalpojumus, kas sadarbojas ar Krieviju, kam ir imports vai eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas būtu kā labs pamats arī sākt šo diskusiju privātajā sektorā,” teica viena no grozījumu autorēm Nacionālās apvienības deputāte un bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa atzina, ka esot ekonomikas ministres amatā 2022. gadā Krievijas naftas gāzes importam uzmanība nebija pievērsta. Tobrīd svarīgāk bijis ierobežot dabasgāzi.

Sola atkal publicēt uzņēmēju sarakstu, kas tirgojas ar Krieviju

Esošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) skaidru pozīciju par ierobežojumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Krievijas sadarbības partneriem nepauž, sakot, ka par to diskutēs Saeima. Vienlaikus viņš norāda, ka ministrija izdarījusi visus priekšdarbus, lai atkal publicētu sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem, kas ar Krieviju tirgojas. Pagājušajā gadā Centrālā statistikas pārvalde sarakstu uz neilgu brīdi publicēja, taču sāka šaubīties, vai tādā veidā netiek pārkāpti normatīvie akti. Valainis norādīja, ka jautājums tagad esot izvērtēts un drīzumā saraksts atkal būšot redzams.

Līdz ar publisko iepirkumu ierobežojumiem, Saeima šonedēļ sāka skatīt arī aizliegumu Latvijā importēt Krievijas lauksaimniecības produktus. Valdības pozīcija gan par to joprojām ir skeptiska. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauž, ka aizliegt kaut ko tikai Latvijas līmenī nav lietderīgi: “Tie risinājumi, kuri šobrīd tiek piedāvāti, viņi diemžēl nesasniegtu mērķus, kurus mēs tik tiešām gribam. Arī šīs preces - ja mēs pateiktu, ka mēs no Krievijas viņas vairāk neimportējam, Eiropas vienotajā tirgū viņas nākamajā dienā var iebraukt caur Lietuvu. Tāpēc mums ir jābūt efektīvam risinājumam, kā šo regulēt.”

Izšķirties, vai tirdzniecību ar Krieviju ierobežot Latvijai vienai, gan tagad vairs nebūs valdības, bet gan Saeimas deputātu uzdevums

Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais