Neatkarīgā / Autori

Saskaņā ar Igaunijas valdības plāniem šogad Ermistu sāksies militārās rūpniecības parka pamatinfrastruktūras būvniecība, kuras pašreizējais budžets ir 50 miljoni eiro. 100 hektāru platībā tiks izvietoti vismaz pieci uzņēmumi, no kuriem trijos ražos ap 50 tonnām sprāgstvielu, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Jauniešiem, kuri ir iesaistīti bandu pasaulē, skolas izvēle ir kļuvusi par varas un viņu pašu drošības jautājumu. Bandas ir sadalījušas skolas dažādās ietekmju teritorijās un ievieto jauniešus īpašās pašu kontrolētās skolās, lai turpinātu narkotiku pārdošanu. "Cilvēki meklē cilvēkus skolās" – ar noziedzīgo pasauli saistītais "Hasans" Zviedrijas televīzijai SVT stāsta par to, kā bandu piederība ietekmē bērnus un jauniešus, raksta Zviedrijas sabiedriskās TV portāls "svt.se".

Krievija un Baltkrievija šā gada septembrī Baltkrievijas teritorijā rīkos kopīgas militārās mācības "Zapad-2025" ("Rietumi-2025"). NATO un īpaši Baltijas valstis (Baltkrievija robežojas ar Lietuvu un Latviju) tām seko līdzi un raugās ar lielām bažām, uzskatot, ka Baltkrievija varētu kļūt par atspēriena punktu Krievijas uzbrukumam Baltijas valstīm un Polijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Somijas pensiju apdrošināšanas sabiedrības pagājušajā gadā guvušas pārsteidzoši labu peļņu salīdzinājumā ar citu valstu apdrošināšanas sabiedrībām, liecina Somijas Pensiju centra (EKA) gada pētījums, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Igaunijas Krievu teātris (Vene Teater) pagājušo gadu noslēdzis ar zaudējumiem 153 000 eiro apmērā. 2023. gadā teātris ar summu aptuveni 3000 eiro vēl bija plusā. Neskatoties uz zaudējumiem, teātra vadība pagājušo gadu novērtēja kā vidēji veiksmīgu, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Krievija aktīvi attīsta dzelzceļa satiksmi okupētajās Ukrainas teritorijās. Tā plāno uzsākt kravu pārvadājumus starp Krievijas Federāciju un Melitopoli. Sākusies Mariupoles–Rostovas atzara uzlabošana uz okupēto Krimu un pat dzelzceļa satiksmes atvēršana starp anektēto pussalu un Baltkrieviju. Par to, kā okupācijas iestādes gatavojas izmantot dzelzceļu un kādā stadijā ir būvniecība, vēsta “Radio Brīvība” interneta portāls "currenttime.tv", atsaucoties uz Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".

Krievijas armija tagad ir gandrīz pilnībā atkarīga no Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) jeb Ziemeļkorejas raķetēm, norāda ziņu aģentūras “Reuters” un Lielbritānijas organizācijas "Open Source Centre" žurnālisti, kuriem kopīgā izmeklēšanā izdevās noskaidrot, ka vairāk nekā puse no raķetēm, ko Krievijas militārie spēki izmanto pret Ukrainu, nāk no Ziemeļkorejas, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Aizdevumu procentu maksājumu samazināšanās veicina Igaunijas ekonomikas izaugsmi, bet banku peļņa iegājusi lejupslīdes fāzē, Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņojis "Coop Pank" izpilddirektors Marguss Rinks.

Kiberuzbrukuma dēļ fotoelementu iekārtām Eiropas energotīkls varētu būt pakļauts nopietniem draudiem. Izrādās, efektīva uzbrukuma veikšanai saules paneļiem pietiek ar vienu hakeri, vēsta aģentūra "Bloomberg" un Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Igaunijas parlamentā Rīgikogu pirmajā lasījumā pieņemts Parāda likuma grozījumu projekts. Izmaiņu mērķis ir stingri regulēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem bankas var slēgt savu klientu norēķinu kontus, kā arī garantēt iedzīvotājiem karšu maksājumu darbību krīzes situācijā, ziņoja Igaunijas Radio un raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR interneta vietne "err.ee".

Igaunijā izgāzies iepirkums par četru joslu šosejas posma pārbūvi 22 kilometru garumā no Tallinas uz Pērnavu. Pretendenti piedāvājuši pārāk augstu cenu. Tagad šī šosejas posma pārbūves darbus sadalīs četros mazākos iepirkumos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Somi ir vīlušies Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedriskās domas aptaujā, ko veica "NATOpoll" pētījumu projekts, tikai 16 procenti ticēja, ka ASV palīdzēs, ja Eiropa nonāks nepatikšanās. Ticība jau iepriekš bija zema, bet Donalda Trampa trīs mēneši prezidenta amatā ir "apēduši" pusi no tās, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

2024. gadā Eiropas konteineru ostas ievērojami uzlabojušas savu darbību, atgūstoties no 2023. gadā novērotā krituma. Desmit lielākās Eiropas konteineru ostas apkalpoja gandrīz 65 miljonus TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība, precīza mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu konteinerkuģu un termināļu kravas ietilpību). Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugums ir 5,8 procenti, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl”.

Tallinā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuru dzimtā valoda ir krievu, kas izvēlas savus bērnus sūtīt igauņu skolās. Mazāk skolēnu piesakās bijušajās krievu skolās, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā. Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Alekseja Jašina (“Eesti 200”) teikto, šī tendence ir īpaši pamanāma Hābersti un Lasnamē rajonos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Krievijā turpinās pirms trijiem gadiem sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas sagūstīto darbinieku tiesas procesi. Zaporižjas AES termiskās automatizācijas un mērījumu darbnīcas darba drošības inženieris Sergejs Potings notiesāts uz vienu no garākajiem termiņiem – 19 gadiem cietumā. Par to, cik atomelektrostacijas darbinieku vēl atrodas nebrīvē un vai ir iespējams viņus atbrīvot, raksta "currenttime.tv", atsaucoties uz "Radio Brīvība" Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".

Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Daudzas Eiropas valstis ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Vācijā, saskaņā ar nākamās koalīcijas valdības plānu, militārais dienests paliks brīvprātīgs. Vismaz tuvākajā nākotnē, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Sakaru sistēmas bruņotajos spēkos dēvē par armijas nervu. Mūsdienīgas kaujas operācijas, kurās ir iesaistīti dažādu veidu karaspēki, bez efektīviem sakaru līdzekļiem nav iespējamas. Polijas armijā sakaru jomā šobrīd nav tā labākā situācija, bet drīz tas mainīsies, jo bruņotajos spēkos tiks ieviesta jaunā lāzera informācijas tehnoloģija, kas nodrošina ātru un drošu datu pārsūtīšanu. Lāzera tehnoloģija ir izturīga pret traucējumiem un noklausīšanos, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas nodokļu ieviešana un OPEC+ negaidītais lēmums strauji palielināt naftas ieguvi var radīt nopietnas sekas naftas eksportētājvalstīm, tostarp Krievijai, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV gatavojas iesaistīties cīņā par varu Arktikas reģionā. Tomēr ASV ir akūts tādu kuģu trūkums, kuri var pārvietoties ledus klātos ūdeņos. Tāpēc, lai neatpaliktu no Krievijas un Ķīnas, kas arī izvērtušas savu darbību šajā reģionā, ASV apsver iespēju pasūtīt jaunus ledlaužus Somijas kuģu būvētājiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Martā apritēja tieši 11 gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Daudzas starptautiskās organizācijas un valstis ir atzinušas šīs Krievijas darbības par nelikumīgām, nosodījušas tās un noteikušas sankcijas Maskavai. Cilvēki, kuri tolaik pameta Krimu, “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” interneta portālam "currenttime.tv" stāsta par savu dzīvi svešumā, kā viņiem visvairāk pietrūkst, vairs nevēlas tur atgriezties, tomēr pauž cerību, ka Krima kādreiz atkal piederēs Ukrainai.