Iet vaļā ķirbju un ķiploku kari Rīgas ēdināšanas pakalpojumos. Rīgas Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi iepirkuma konkursu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”. Iepirkuma summa 26,87 miljoni eiro. Vai iepirkums spēs nodrošināt noteikumus, kuri neizslēgs godīgu konkurenci, nodrošinot ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus Rīgas pašvaldībai nepārmaksājot?
Publiskajā telpā ilgāku laiku izskan domstarpības starp komponistu Raimondu Paulu un dziesmu svētku "Manai dzimtenei" rīkotājiem par pasākuma norisi un sākotnēji notikušo maestro vārda izmantošanu. Pauls ir norobežojies no projekta un uzsvēris, ka nav devis piekrišanu sava vārda izmantošanai. Savu viedokli par peripetijām ap koncertu pauž virsdiriģents Arvīds Platpers.
Kāda ir Latvijas ierēdniecības pašreizējā veiktspēja un kādai tai būtu jābūt; kā mainās valsts pārvalde; vai patiesi pandēmija būtiski veicināja ierēdniecības veiktspēju; kādēļ ierēdņi daļu darba laika drīkst strādāt attālināti un kādos gadījumos; cik dienas nedēļā iespējams strādāt attālināti; vai darbs civildienestā ir garantēts darbs uz mūžu; cik daudz ierēdņu tiks atlaisti; vai civildienesta ierēdņus būs iespējams piesaistīt ārpakalpojumā – par šiem un citiem ar valsts pārvaldi saistītājiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Latvija, par laimi, vēl nav saskārusies ar diversijām uz dzelzceļa. Poļiem ir uzkrāta pirmā pieredze, un tam seko zibenīga reakcija. Lai mazinātu iespējamo diversiju kaitējumu no bojājumiem dzelzceļa tīklā, par tiem jāuzzina zibenīgi, lai zibenīgi būtu iespējams reaģēt un tādējādi izvairīties no dzelzceļa katastrofām.
Kā strādā 2026. gadā ieviestās nodokļu izmaiņas - tās ir uzņēmējdarbību veicinošas vai, gluži otrādi, bremzējošas. Pie kādas nodokļu politikas valstij vajadzētu pieturēties; kā uzņēmējdarbības vidi ietekmē akcīzes nodokļa celšana; vai mūsu bizness nav iekritis zemo algu slazdā un kā no tā izrauties - par šīm un citām tēmām ekonomista Andra Ciņa saruna ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Kādēļ Latvijas politiķiem pietrūkst spējas un prasmes strādāt vienotā komandā; kurš no politikas straumes aizlidos kā kaija debesīs, kurš pakāpies uz citu pleciem; vai jāmaina politiskā sistēma; kuriem politiķiem bailes dalīties ar idejām; vai patiesi mums politikā trūkst līderu; kādēļ politiķi baidās pieņemt lēmumus un kur novedīs politiķu mazdūšība; kādēļ politiķiem jāprot savas ieceres un darbus izskaidrot – politologa Filipa Rajevska saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.
Redakcijā pie mums vērsušās daudzas privātpersonas un uzņēmēji. Saņemti elektrības rēķini par janvāri. Rēķina summas dubultojušās, citam par trīskāršojušās. Kādēļ tā, kā risināt problēmu?
Kādēļ pašvaldību jautājumi ir tik svarīgi un vai patiesi pašvaldības ir mūsu demokrātijas un valstiskuma šūpulis; kā notikumi pasaulē, īpaši Eiropā, atsaucas uz Latvijas pašvaldībām un to iedzīvotājiem; kādēļ vara valstī virzās uz centralizāciju kā pašvaldībām atgūt lielāku neatkarību; ir vai nav pašvaldībās apkures krīze; kā izdzīvot pašvaldībām samazinoties iedzīvotāju skaitam; kas jādara, lai ārzemēs strādājošie tautieši atgrieztos Latvijā - par šīm un citām risināmām problēmām uzņēmēja, sabiedrisko procesu vērotāja un bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra saruna ar Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.
Kāda izskatās mūsu politika; kas tajā notiek; vai viss, kas tur notiek, ir redzams, kam un kā tas ir saredzams; vai patiesi arī Ulmaņlaikos politikā bija redzams purvs; vai purvs tomēr nav labo laiku pazīme; vai vienīgais jēdzīgais, ko tagad darīt, ir svinēt dzīvi, jo nākotne var būt šausmīga; varbūt jāatver dekadences diskotēka; no kā rodas pasaules nelaimes – politisko un makroekonomisko procesu smalkumus analizē politologs Filips Rajevskis un sociologs Arnis Kaktiņš.
Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.
“Tā ir vēsture, tai jābūt bez maksas,” saka tūristi. Romas noteiktā divu eiro maksa par Trevi strūklakas apskati rada pretrunīgus viedokļus, vēsta ietekmīgais britu laikraksts “The Guardian”.
Satiksmes ministrijas par Latvijas veiksmes stāstu pasniegtais līgums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi par 89,4 miljoniem eiro izskatās absolūti nožēlojams uz Polijas fona. Poļi ne tikai paši sev būvē vilcienus, bet tos pārdod arī citām valstīm. Tagad poļi apņēmušies būvēt nevis vienkāršus vilcienus, bet gan modernus pasaules līmeņa ātrvilcienus.
Tā kā miers joprojām nav panākts, Ukraina vēl nav izlēmusi, kad pēc miera iestāšanās tiks rīkotas valsts prezidenta vēlēšanas. Tikmēr Vladimirs Putins pieprasa ne tikai vēlēšanas Ukrainā, bet arī uzstāj, ka vēlēšanās jāpiedalās Krievijā dzīvojošajiem 5–10 miljoniem ukraiņu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis šo iespēju. ASV valdības finansētais medijs “Radio Brīvība” aptaujājis ekspertus, kuri apgalvo, ka Krievija šo faktoru varētu izmantot, lai veiktu masveida krāpšanos vēlēšanās ar mērķi ietekmēt rezultātus.
Nodarbinātības situācija Eiropā kopumā ir pārsteidzoši laba, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi, izņemot Somiju, taču eksports un būvniecība situāciju var normalizēt – vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Kas kopīgs bēguļojošam Moldovas oligarham, kriptovalūtai no Kirgizstānas un Krievijas centieniem apiet Rietumu sankcijas pret tās militāri rūpniecisko kompleksu, vienlaikus veidojot pilnīgi jaunu finanšu sistēmu ārpus Rietumu kontroles – šādu jautājumu šķetina ASV valdības finansētie “Radio Free Europe”/”Radio Liberty” žurnālisti.
Kā tiek vadīta Rīgas dome, uz kurieni tiek vadīta, cik saliedēta ir Rīgas domes koalīcija un kādēļ kašķējas opozīcija; kā domes darbu iespaido Saeimas vēlēšanu tuvums; kāda ideoloģija valda Rīgu – saruna ar Rīgas domes deputātu, frakcijas “Latvija pirmajā vietā’’ priekšsēdētāja vietnieku, kā arī Latvijas Universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Ringoldu Balodi.
Kas notiks Rīgas ielās, iespējams, jau 2026. gada nogalē, kad uz remonta laiku tiks pārcirstas divas pilsētai svarīgas satiksmes artērijas – Vanšu tilts un Gaisa tilts Brīvības ielā? Vai tiek kas plānots, lai novērstu vai mazinātu sastrēgumus Rīgas ielās – uz šiem un citiem rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem svarīgajiem jautājumiem meklējām atbildes pie Rīgas mēra Viestura Kleinberga (“Progresīvie”).
Pasaule, kurā dzīvojam, mainās, un šajā procesā ir svarīgi nepazaudēt pašam sevi un atminēties par līdzcilvēkiem – aktiera Artus Kaimiņa saruna ar aktrisi Rēziju Kalniņu par sevi, mums visiem un vērtībām kuras mūs vieno.
Vai aizvadītais gads mūs ir padarījis stiprākus; kāda ir šī pasaule, kurā mēs dzīvojam; cik frontēs mums jācīnās ar problēmām un kādām; kas šai cīņā ļaus mums uzvarēt; kā informācijas tehnoloģijas regulē mūsu dzīvi – par šiem un citiem jautājumiem sabiedrisko procesu vērotāja Andreja Ciņa saruna ar kristīgās meditācijas un apzinātības skolotāju, Evanģēliski Luteriskās baznīcas mācītāju Induli Paiču.
Kādēļ notiek elektrības cenu lejupslīde; vai elektroenerģijas patērētāju cerības uz turpmāku elektrības cenu lejupslīdi ir pamatotas, kādu lomu cenu svārstībās spēlē palu ūdeņi, vēja un saules parki; kādēļ svarīgi ir nepārinvestēt vēja un saules parkos; kāda loma ir bateriju parkiem un kā attīstās bateriju tehnoloģijas; kādi faktori tās padara lētākas un izdevīgākas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.