Leonīds Loginovs 63. numurs Rīgas domes deputāta kandidātu sarakstā no partijas “Latvija pirmajā vietā” stāsta par to kādēļ Rīgā tukšas ielas un skatlogi, bet Tallina mudž no cilvēkiem.
Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Banku un apdrošināšanas sabiedrību interešu grupa "Finance Finland" ierosina valstij katram jaundzimušajam, uz kuru attiecas Somijas sociālais nodrošinājums, piešķirt 300 eiro ieguldījumiem. Saskaņā ar "Finance Finland" izpilddirektora Arno Ahosniemi teikto, ar pašreizējo dzimstības līmeni sākotnējais kapitāls 300 eiro apmērā valstij izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".
"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").
"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.
"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Somijas Autoskolu asociācija un Somijas Ceļu satiksmes drošības padome uzskata, ka pašreizējais Vadītāja apliecību likums ir jāreformē pēc iespējas ātrāk. Izmaiņas varētu uzlabot satiksmes drošību un samazināt jauno autovadītāju nokļūšanu ceļu satiksmes negadījumos, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Šķietami nekaitīga fotogrāfija, kas ievietota internetā 2024. gada septembrī, ir tikai neliels gabaliņš pierādījumu mozaīkā, kuru “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” (rferl.org) Baltkrievijas dienests atklājis par slepeno Krievijas kodolieroču bāzi šajā Austrumeiropas valstī. Iespējams, ka Krievijas kodolgalviņas tiek glabātas vēl arī kādā citā militārajā bāzē Baltkrievijā.
Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.
"Polija aktīvi strādās, lai Eiropas Savienība (ES) atzītu, ka kodolenerģija ir pielīdzināma atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai attieksme pret kodolenerģiju būtu tāda pati kā pret saules paneļiem un vēja ģeneratoriem," ekonomikas ziņu portālam "wnp.pl" sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstījis dekrētu par pavasara iesaukšanu militārajā dienestā. Saskaņā ar to, pavasarī armijā plānots iesaukt 160 tūkstošus cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas ir augstākais skaitlis kopš kara sākuma ar Ukrainu un par 10 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā pagājušajā gadā. Turklāt jauniesaucamie tiks iesaukti neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv".
Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir paziņojusi par plāniem ierobežot gan nomas mini mopēdu stāvvietas zonas, gan ātrumu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Igaunijas galvaspilsētas ielās parādījās Latvijas uzņēmuma "Ride Mobility" sarkanie mini mopēdi, papildinot Igaunijā jau pieejamos "Bolt" un "Tuul" e-motorolleru pakalpojumus, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Jaunais Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (“Eesti 200”) intervijā Igaunijas Nacionālajai raidorganizācijai ERR ("news.err.ee") atklājis, ka studiju gadi Krievijā viņam ir devuši ieskatu par to, kā tur darbojas sabiedrība un varas struktūras.
Ģenerālprokuratūra Viļņas apgabaltiesai nodevusi lietu, kurā nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kurš darbojies Krievijas interesēs, apsūdzēts par ļaunprātīgu dedzināšanu tirdzniecības centrā "Ikea" Viļņā pagājušā gada 9. maijā, vēsta Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt”.
Polija var rēķināties ar aptuveni 20 miljardiem eiro (100 miljardiem Polijas zlotu) kā daļu no jaunā Eiropas Savienības (ES) mehānisma, kura mērķis ir apbruņot Eiropu. Šī nauda tiks novirzīta vietējai militārajai rūpniecībai un, kā atklāja Polijas finanšu ministra vietnieks, arī zemūdenes iegādei, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Jauni un dārgi stacionārie fotoradari uz Somijas autoceļiem bieži vien nedarbojas vai arī tie tikai imitē darbību – tie var būt tukšas kastes vai tajos iekšā var būt viltota kamera, kas, skatoties no braucošas automašīnas, izskatās kā īsta. Policija apgalvo, ka tai nav pietiekami daudz laika un cilvēkresursu, lai nodarbotos ar ātruma pārsniegšanas gadījumiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Saskaņā ar Somijas enerģētikas uzņēmuma "Fortum" ziņojumu, bez subsīdijām jaunas atomelektrostacijas būvniecība nav rentabla. Somijā jauna atomelektrostacija varētu tikt būvēta tad, kad elektroenerģijas cena Centrāleiropā būtu aptuveni divas reizes lielāka par cenu Somijā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Kara laikā Ukrainā cilvēkiem daudz laika jāpavada civilās aizsardzības patvertnēs. Tur vajadzētu būt ērtībām, lai cilvēkiem būtu spēks meklēt patvērumu tajās atkal un atkal. Krievijas uzbrukumi kaimiņvalstīm Somijai iemācījuši, ka mūsdienu karā civilās aizsardzības patvertnēm ir jābūt lietojamākām, tur jābūt pamata ērtībām, piemēram, elektroenerģijas avotam un internetam, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Kas notiks, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu? Cik lieli ir jauna kara draudi pret NATO? Viens no slavenākajiem vācu militārajiem analītiķiem, profesors Karlo Masala no Bundesvēra universitātes par to uzrakstījis grāmatu "Ja Krievija uzvar", ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".