Māris Krautmanis / Autori

2019. gada 7. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Šā sprieduma nosacījumu izpildes pēdējais termiņš bija šā gada 1. maijs.

Pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuli kādā ārstniecības iestādē, bet 4% ir maksājuši izglītības iestādei, lai panāktu sev vēlamo, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums - “Global Corruption Barometer - EU 2021” .

1. jūlijā aptuveni 240 tūkstoši darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju atskārtīs, ka tagad no viņu ģimenes budžeta valsts paņem vairāk.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22. jūnijā attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija, JKP). JKP “burbulī” sociālajās vietnēs atskanēja nevaldāmas gaviles.

No starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojuma – “Global Corruption Barometer – EU 2021” izriet, ka Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ir viena no korumpētākajām Eiropas Savienībā.

Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei.

Ir radiostacija “Radio NABA”, kas Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē raida interesantu, savdabīgu, alternatīvu mūziku.

Pamanot, ka atkal nav piepildījušās infektologu prognozes par to, ka tauta ap šo laiku mirs kā mušas, Ministru kabinets ir bijis spiests kaut kā reaģēt uz kovidizplatības samazinājumu. Tamdēļ Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” šis tas ir svītrots, šis tas pierakstīts klāt, un no 15. jūnija ir spēkā jauna redakcija. Kas tad īsti ir spēkā tagad?

Kopš 15. jūnija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi beidzot atļauti arī iekštelpās. Tiesa gan, ne visiem. Tiem, kas nevar pierādīt, ka ir vakcinējušies vai pārslimojuši kovidu, kā arī uzrādīt negatīvu kovidtesta rezultātu, jāēd sava soļanka āra terasē, ja tāda ir. Ja laiciņš ir jauks, nav ne vainas, ir pat labāk svaigā gaisā; ja laiciņš draņķīgs, tad vējš pūš smiltis acīs un soļankā.

2021. gada 27. janvārī notika Eiropas Parlamenta debates, kuru noslēgumā tika pieņemta rezolūcija ar numuru 2361, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm prasa nodrošināt, ka iedzīvotāji tiks informēti par to, ka vakcinācija pret kovidu notiks tikai un vienīgi brīvprātīgi.

Saeimas vairākums 10. jūnija rītā nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) kriminālvajāšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Vērtējot valdības darbu Covid-19 krīzē, Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka valdība darbojās klupdama un krizdama, bet pareizā virzienā.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās saraksts ““Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”” ieguva 18 vietas no 60. Tas bija vareni, tas deva iespēju šīs listes mēra kandidātam Mārtiņam Staķim no partijas “Kustība “Par!”” kļūt par galvaspilsētas mēru.

Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas saņēmusi 50,56% balsu.

Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zaļās partijas (LZP) priekšsēdētājs Edgars Tavars pašvaldību vēlēšanu rezultātus vērtē kā ļoti labus ZZS veidojošajām partijām – gan LZP, gan Liepājas partija, tāpat arī partija “Latvijai un Ventspilij” kopā ir ieguvušas visvairāk deputātu mandātu novadu un pilsētu domēs. Tiesa gan, ļoti zema šajā reizē ir bijusi vēlētāju aktivitāte – tikai 34,01%. Tavars to skaidro kā administratīvi teritoriālās reformas sekas – reforma ir attālinājusi novadu centrus no iedzīvotājiem.

Pēdējā brīdī pirms pašvaldību vēlēšanām valdošā koalīcija ir paspējusi veikt kabineta kosmētisko remontu un nopūst ar krīta kārtu bēdīgi saplaisājušos griestus.

Veicot KPV LV kautķermeņa sadalīšanu jeb “Ministru kabineta rekonstrukciju”, kā to sauc premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), pie vienām sāpēm valdība ir atbrīvojusies arī no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pakalpojumiem.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien bija izsaucis uz tepiķa Saeimas partiju pārstāvjus un mājis ar mietu – ja viņi turpinās lekties un balsos pret Satversmes tiesas pagājušās piektdienas sprieduma izpildi, tad iestāsies konstitucionālā krīze.

Saeimas vairākums pirmdien nobalsoja, ka Varakļānu un Murmastienes pagastiem būs būt Latgalē un tie būs Rēzeknes novadā. Taču vakar pēc Valsts prezidenta Egila Levita piedraudējuma atlaist Saeimu un aicinājuma respektēt Satversmes tiesas lēmumu Saeimas vairākums izlēma, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība Latgales sastāvā.

Izskatās, ka Ministru kabinets šodien sanāks uz neattālinātu sēdi. Tiesa gan, diezin vai ministriem vajadzētu apkampties un bučoties pēc ilgas neredzēšanās, jo kovids vēl plosās. Un vispār jau attiecības viņu starpā nav tik mīļas, lai uzreiz mestos draudzēties. Bet pēc būtības šāda dzīvās sēdes rīkošana ir ļoti apsveicama – sen jau vajadzēja.

Piektdien, 2021. gada 28. maijā, tika publicēts un preses konferencē paskaidrots Satversmes tiesas spriedums apvienotajā lietā Nr.202-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kas šoreiz ir neparastas daudzējādā ziņā.