Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir konstatējis reitingus amatpersonām un politiķiem 2021. gada noslēgumā. Tostarp pētījumā atspoguļojas arī iedzīvotāju uzticība virknei to deputātu, kuri 13. Saeimā ievēlēti no partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem un kuri joprojām darbojas šo partiju parlamenta frakcijās.
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un ZZS ir opozīcijā valdību veidojošajām pašlaik četrām partijām. Tā ir viena “fronte”. Bet vēl ir virkne ārpus Saeimas esošu partiju, kuras 14. Saeimas vēlēšanās arī pretendēs uz mandātiem.
Līdz ar to “Saskaņa” un ZZS būs spiestas konkurēt divās “frontēs” - gan ar valdības partijām, gan ar jaundibinātiem, nikniem ārpusparlamenta spēkiem.
Iepriekšējo gadu SKDS un arī citu nopietnu sociologu firmu dati rāda, ka ilgstoši un tradicionāli vislabākais reitings ir “Saskaņai”. Parlamenta vēlēšanās partija iegūst visvairāk mandātu. Tomēr pēc vēlēšanām ar visu lielo savu mandātu skaitu “Saskaņa” paliek opozīcijā.
“Saskaņas” līderim Jānim Urbanovičam kategorijā “Visi iedzīvotāji” reitings ir mīnus 8,4. Varētu domāt, ka nekas spožs, taču Urbanovičs vienmēr tiek ievēlēts un arī kā politiskā spēka līderis ir kopš pirmsplūdu laikiem, izņemot to periodu, kad “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs bija Nils Ušakovs.
Visu iedzīvotāju kopumā 2021. gadā Urbanoviča akcijas ir pat manāmi cēlušās - 32% respondentu SKDS pētījumā ir atbildējuši, ka viņam ļoti uzticas. Iepriekšējos četros gados šis skaitlis bija 25-28% robežās. Pie latviešiem Urbanovičam ir negatīvs, mīnus 26,9 reitings, bet pie respondentiem, kuru ģimenēs runā krieviski, viņa reitings ir ļoti augsts - plus 22.
ZZS ir partija, kas gadu gaitā ir darbojusies ar mainīgām sekmēm - ir bijuši diži panākumi un smagas sakāves. Atšķirībā no daudzām kādreiz varenām partijām, kas jau sen izjukušas, ZZS mērķē uz 14. Saeimu.
Nav jābūt gaišreģim, lai uzminētu, ka nākamajā SKDS vai arī citas sociologu firmas reitingu tabulā “Saskaņa” būs pirmajā vietā, bet starp visām pārējām partijām pirmā būs ZZS.
Rīgā tradicionāli ZZS ir pieticīgi rezultāti gan reitingos, gan vēlēšanās, taču to kompensē labs starts citās pilsētās un novados.
Kategorijā “Visi iedzīvotāji” ZZS līdzpriekšsēdētājam, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājam Armandam Krauzem kaut tikai 0,2, tomēr pozitīvs reitings. Otram ZZS līdzpriekšsēdētājam, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājam Edgaram Tavaram reitings ir mīnus 2,2, bet vienam no aktīvākajiem ZZS deputātiem Viktoram Valainim - mīnus 3,2. Gana labi reitingi, ja atminamies, ka lielākajai daļai valdības ministru tie ir daudz negatīvāki. Bet ir vērojams, ka šiem politiķiem ir diezgan maza atpazīstamība - par Krauzi nav dzirdējuši 40,5%, par Tavaru 36,8%, par Valaini 46% iedzīvotāju. Iespējams, Valaiņa reitingu pērngad pabojāja tas, ka virs viņa galvas karājās potenciāla krimināllieta par it kā korupciju - viņš bija piedalījies sarunās par Dobeles pašvaldības amatu sadalījumu. Gada beigās atklājās, ka nekādas korupcijas nav bijis, taču liela sabiedrības daļa to varbūt joprojām nezina.
ZZS un opozīcijai kopumā ir diezgan grūti iespraukties “federālajos kanālos” - “centrālajā televīzijā” LTV un Latvijas Radio. Latvijas sabiedriskie mediji šos politiķus ignorē vai arī, ja piemin, tad tādos gadījumos, ja ir kāda šmuce. Piemēram, 2021. gadā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” politiķi (Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri un ministri) laika periodā no 1. janvāra līdz 27. oktobrim uz klātienes un attālinātajām intervijām bija aicināti 99 reizes - pozīcijas deputāti veido 88%, opozīcijas deputāti 12%. Līdzīgi maza opozīcijas piedalīšanās ir arī diskusiju raidījumos. Radio “Krustpunktā” 2021. gadā kā viesi aicināti 84 politiķi, no kuriem 92% ir bijuši pozīcijas un 8% opozīcijas deputāti. Tad nu iztēlosimies, ka vienai komandai tiek ļauts mest pa grozu bumbu 88 reizes, bet otrai - tikai 12. Diezin vai šādā spēlē ir izredzes.
Bet ir arī citi veidi un citas vietas, kur opozīcija var censties tapt sadzirdēta - tas ir internets. Labi, ka TV24 strādā objektīvāk un ir izturējusies godīgi, aicinot uz “Preses klubu” gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjus proporcijā 55 : 45.
Opozīcija parlamentā grauž rūgtu garozu - nemitīgi iesniedz ļoti daudz priekšlikumu, no kuriem gandrīz visus pozīcija ielidina papīrgrozā vai arī dažkārt mazliet samaina vārdus vietām un tad iesniedz un pieņem kā savus. “Saskaņai” un ZZS pašlaik pietrūkst līderu - nav kādu superspožu, harismātisku “lokomotīvju”, bet ir smaga parlamentārā darba pacietīgu darītāju komandas.
Līdz vēlēšanām vēl viss var notikt. Ir it kā tā, ka valdības partijas pašlaik ir izgāzušās tā, ka, šķiet, tālāk vairs nav kur - gan ar mazspējīgu sērgas izplatības apkarošanu, gan ar enerģētikas krīzes seku mazināšanu. Taču tas nenozīmē, ka šīs partijas ir sakautas. Elektorāta atmiņa ir īsa, un, ja vēlēšanu priekšvakarā no debesīm kā supervaronis nolaidīsies Krišjānis Kariņš (JV) un citi varoņi, kuri uzdosies uzvarējuši visas krīzes un nāks ar jauniem solījumiem, var gadīties, ka šī pati koalīcija rullēs arī nākamos četrus gadus pēc vēlēšanām.
Saeimas opozīcija darbojas konstruktīvi, taču tai jārēķinās, ka ir radusies virkne jaunu politisku partiju, kuras centīsies skandalēties un gānīt valdību atraktīvi spilgtās formās. “Saskaņai” un ZZS nebūs viegli.
