Kazahstānas asiņaino nemieru drūmais rezultāts ir 164 cilvēki, kas tajos ir gājuši bojā. Tostarp arī kāda četrus gadus veca meitenīte un kāds pusaudzis, kuriem nebija ne mazākā sakara ar “troņu spēlēm” vai lielvalstu ģeopolitiskajām interesēm.
Kazahstāna visu laiku bija salīdzinoši daudz labklājīgāka valsts Centrālāzijas reģionā nekā citas. Ir bijuši arī Kazahstānā nemieri pirms 30 un pirms desmit gadiem, taču tās kaimiņvalstīs galma apvērsumu un slaktiņu ir bijis daudz vairāk un arī tautas tur ir daudz nabadzīgākas. Kazahstāna izskatījās kā laimes saliņa - kā milzīga, saulaina sala ar 2 725 000 kvadrātkilometru platību un 19 miljoniem iedzīvotāju.
Valsti 30 gadus vadīja Pirmais Kazahstānas Republikas Prezidents Nursultans Nazarbajevs ar Eļbasi (Nācijas līdera) titulu. Lielos burtus te lietoju tīšām, lai ilustrētu, kā Kazahstānā to raksta.
Eļbasi vadībā ir paveikts daudz dižu darbu. Uzreiz pēc neatkarības iegūšanas tika likvidēts Semipalatinskas atombumbu izmēģināšanas poligons. Tajā vietā, kur bumbas tika spridzinātas, Geigera skaitītājs vēl šobaltdien pīkst, uzrādot radioaktivitāti.
Kazahstānas iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz 180 miljardus ASV dolāru - neatkarības gados tas ir pieaudzis 16 reižu. Tā ir lielākā ekonomika Centrālāzijā, kuras daļa pašlaik ir vairāk nekā puse visa reģiona IKP. 70 procenti kravu no Ķīnas uz Eiropu iet caur Kazahstānu. 2021. gadā Kazahstānas ekonomisko brīvību indekss reitingā starp 180 valstīm ieņēma 34. vietu pasaulē. Izaugsmes ziņā šai valstij bija pirmā vieta Neatkarīgo valstu savienībā (NVS).
Kopš 1997. gada, kad Akmola (agrāk Ceļinograda, vēl agrāk - Akmoļinska) tika noteikta par galvaspilsētu, tā ir kļuvusi par neticami modernu, zaļu un mirdzošu pilsētu ar miljonu iedzīvotāju. Iepriekš tā ir bijusi nepievilcīga pilsētele stepes vidū, kurā galvenā apbūve ir bijušas “hruščobas”.
1998. gadā Akmola tika pārdēvēta par Astanu, bet 2019. gadā atkal mainīja nosaukumu un kļuva par Nursultanu - Pirmajam Prezidentam par godu.
Astanā notika pasaules izstāde “Expo 2017” ar devīzi “Nākotnes enerģētika”.
Ik pa trim gadiem Astanā ir notikusi tradicionālo reliģiju līderu tikšanās. Tas tik ir skats, kā pa gaiteņiem pastaigājas un draudzīgi tērzē mulla un katoļu priesteris, pops un budistu mūks.
Pagājušā gada 16. un 17. decembrī Kazahstāna nosvinēja 30 gadu neatkarības gadadienu, pēc tam priecīgi sagaidīja jauno gadu, un tad...
Piepeši 4. janvārī bijušajā galvaspilsētā Almati un vēl vairākos reģionos izcēlās protesti, kas ātri vien pārvērtās vardarbībā, ēku dedzināšanā, demolēšanā un veikalu izlaupīšanā. Tam ir bijuši dažādi cēloņi un iegansti - kovida ierobežojumu nomāktība, strauja energoresursu cenu celšanās, dažādu klanu un spēka struktūru savstarpējā rīvēšanās, neapmierinātība ar pastāvošo politisko iekārtu. Jo īpaši nomākti ir jutušies emigranti no tuvajām zemēm un arī iekšējie emigranti no valsts lauku rajoniem, kuri pilsētā nav vēl adaptējušies un atraduši labi apmaksātu darbu. No turienes tad varbūt rodas tēze par kādiem ārzemju spēkiem un teroristiem? Katrā ziņā no tā, kas redzams medijos, rodas iespaids ne tikai par stihisku protestēšanu, bet arī par visnotaļ profesionāli izplānota un organizēta provokatora klātbūtni jukās.
Lai gan visu patiesību par Nursultana Nazarbajeva un pašreizējā Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva savstarpējo ķīmiju neviens nezina, par to ir daudz minējumu un versiju. Sākotnēji izskatījās tā, ka Nazarbajevs bija sācis just, ka gadu nastas dēļ nespēj vairs valdīt, un meklēja pēc pēcteča. Viņš jau laikus paredzēja, ka pēc viņa nāves uzreiz sāksies skarba cīņa par varu, tāpēc centās “izrullēt” tā, lai klani nesaplēšas un nenoposta visu, ko pats radījis. Varēja arī manīt, ka viņš ļoti nevēlas valsts un pasaules priekšā radīt tādu pārvaldi, kur amati tiek klaji mantoti kā viduslaikos. 2020. gadā viena no viņa meitām Dariga Nazarbajeva piepeši zaudēja parlamenta augšpalātas spīkeres amatu. Nazarbajevs par savu pēcteci izvēlējās Tokajevu. Taču kaut kas tik un tā ir nogājis greizi. Ir acīmredzot cilvēki, spēki - paša ģimenē un citās ģimenēs, kurās Tokajevs nav vēlams. Tokajevs ar klaniem nav saistīts, un šī viņa it kā priekšrocība ir arī viņa nelaime.
Tokajevs ir centies, kā nu var - ir nospraudis “jauno kursu”, ir jau pieņemti vairāki likumi, kas nosaka jaunu, uzlabotu partiju reģistrācijas, politisko spēku sacensības un vēlēšanu organizācijas kārtību.
Bet nu nevar vienā gadā mainīt valsts būtību. Centrālāzijas valstu tradīcijās ir Vadonis ar stingru roku. Turkmenistānā šī vadonība izpaužas pagalam pompozi un nerēķinoties ar tautu, Kirgizstānā vadoņi ir mainījušies bez kādas pēctecības, noslaukot savus priekštečus no skatuves ar skarbām metodēm, bet Kazahstānā 30 gadus ir bijis Eļbasi, kurš saprot ekonomiku un veikli lavierē starp Krieviju, Ķīnu, Turciju un Eiropas Savienību.
Pēc Tokajeva lūguma Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) militārie spēki ir ieradušies Kazahstānā un apsargā svarīgākos objektus. KDLO sastāv no vairākām valstīm, un to rotācijas kārtībā pašlaik formāli vada Armēnijas prezidents Nikols Pašinjans, taču faktiskais noteicējs pasākumā ir Krievija ar Vladimiru Putinu priekšgalā.
Tikmēr notiek spēka struktūru tīrīšana, vairākas augstas amatpersonas naktī nomirst laikam jau ne savā nāvē.
ASV un ES pauž bažas, ir norūpējušās, izsaka nožēlu, bet faktiski noskatās, kas tālāk notiks. Kamēr Krievijas federālie un opozīcijas mediji aizgūtnēm turpina atspoguļot un analizēt vai katru jaunumu Kazahstānā, no ASV un ES televīzijas ekrāniem un avīžu virsrakstiem šī tēma tūlīt pazudīs (jau ir tikpat kā pazudusi). Amerikāņi nupat nesen ir aizbēguši no Afganistānas un no Āzijas viņiem ir nelabi. Cita lieta - krievi un ķīnieši. Tos gan Kazahstāna interesē.
Nav saprotams, kā notikumi attīstīsies tālāk. Kā noprotams no Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva paziņojuma vakar, Krievijas armija sāks atstāt Kazahstānu tuvākajās divās dienās un nākamo desmit dienu laikā tiks izvesti visi ārvalstu spēki. Taču jautājums, kas beigu galā ņems virsroku iekšpolitikā, paliek. Ir viens otrs, kurš ir centies uzņemties opozīcijas līderību, taču šo ļaužu iepriekšējā darbība valsts pārvaldē un biznesā diezin vai vieš plašas sabiedrības uzticību.
Brutālais marodierisms ir lielā mērā diskreditējis protestus. Daudzi no tiem, kas izgāja ielās ar domu protestēt mierīgi, redzēja, kādas šausmas notika turpinājumā.
Kazahstāna ir tālu, taču nav gluži tā, ka ar Kazahstānu nav nekādu darīšanu. Kopš neatkarības iegūšanas šī valsts ir piesaistījusi vairāk nekā 330 miljardus dolāru tiešo ārvalstu investīciju veidā. Puse (!) šo investīciju ir no ES.
Arī Latvijai ir bijis jo daudz ekonomisku un kultūras sakaru ar Kazahstānu - gan neveiksmīgu, gan veiksmīgu. Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapa pauž: “Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kazahstānu - pārtikas rūpniecības produkti, ķīmiskās rūpniecības produkti, lauksaimniecības tehnika un traktori. Galvenās importa preces no Kazahstānas - augu valsts produkti, minerālie produkti, pārtikas rūpniecības produkti. 2018. gadā kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kazahstānu bija 110,27 miljoni EUR (t.sk. preču - 49,27 milj. EUR, pakalpojumu - 61 milj. EUR).”
Tiesa gan, ne visām precēm Kazahstānā ir “zaļā gaisma” - tā kā Kazahstāna ir NVS ekonomiskajā zonā, kurā Krievija un ES ir aplikusies ar savstarpējām sankcijām, cieš arī latvju šprotes.
Bet ir citas jomas, kas ir visnotaļ pat plaukušas. Kazahstāna augstu vērtē smadzenes, kas var palīdzēt ar tās interešu lobēšanu Eiropā - kas prot uzrakstīt projektus, zina ES likumus un tikumus. Latviešiem ir pieredze šajās lietās, un kazahi izmanto viņu pakalpojumus.
Latvijai ir diezgan veiksmīgs izglītības eksports uz šo zemi - 2018./2019. mācību gadā Latvijas augstskolās studēja 214 studentu no Kazahstānas.
Diemžēl kovida dēļ ir pārtraukti regulāri tiešie lidojumi uz Nursultanu, bet tādi bija jau iesākušies.
Abpusēji nav gluži sveša arī kultūra - padomju laikā tas izpaudās Raimonda Paula un dziedātājas Rozas Rimbajevas sadarbībā. 2020. gadā tika atzīmēta ievērojamā domātāja un rakstnieka Abaja Kunanbajeva 175. dzimšanas diena. Latvijā par godu šai jubilejai atkārtoti tika izdots Abaja dzejas krājums “Ērgļa acis”.
Netālu no galvaspilsētas atrodas “Akmoļinskas Tautas nodevēju sievu lēģeris” - skumji slavenais “A.L.Ž.I.R”. Tur ir piemiņas akmens arī Staļina nomocītajām latvietēm Un vēl
Akmoļinskas memoriālajā piemiņas vietā stāv tieši tāds pats lopu vagons kā Torņakalnā.
Kazahstāna it kā ir ļoti tālu, bet patiesībā ļoti tuvu.
