Neviens vīruss nekad pasaules vēsturē nav uzvedies citādi, kā vien kļūstot vairāk lipīgs un mazāk nāvējošs. Tāda ir vīrusu daba – tie negrib nogalināt cilvēci, bet ieperināties cilvēku organismos un ar tiem sadzīvot. Tāds ir arī kovids.
Taču Latvijas Republikas valdība ir izdevusi Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas paredz plašu iedzīvotāju un institūciju darbības reglamentāciju, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Ārkārtējo situāciju ir iecerēts pagarināt līdz pat 28. februārim.
Kamdēļ to vajag?
Atbilde ir vienkārša. To vajag pašlaik pie varas esošajai “politiskajai elitei”, lai tā varētu turpināt visas iesāktās ļaužu pārvietošanās ierobežošanas, manipulācijas ar ļaužu prātiem un vilkt nāsīs.
“Nāsīs vilkšana” izpaužas dīvainajos lēmumos ierobežot lielveikalus, uzliekot tiem noteiktus kvadrātmetrus, virs kuriem nedrīkst tirgoties. Šiem ierobežojumiem nav nekāda loģiska skaidrojuma. “Nāsīs vilkšana” bija klaji redzama no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces centieniem aizliegt tirgot grāmatas grāmatnīcās. Labi, ka viss labi beidzās. Valdības kopums tomēr izlēma, ka grāmatas drīkst tirgot.
Valdība ir sākusi kursu uz FPP2 respiratoru uzspiešanu. Vai tas nav tāpēc, ka ir atvests liels daudzums šo respiratoru un tos tagad vajag kaut kur “nogrūst”?
“Nāsīs vilkšana” ir gan kādu privilēģiju veidošana kādām vienām uzņēmumu grupām, gan arī kādu vienu uzņēmumu žņaugšana. Tas viss redzami izpaužas Latvijas valdības lēmumos.
