Vācija nav lēta zeme – tur ir lielas algas un attiecīgi arī cenas dažādiem pakalpojumiem un precēm ir lielas. Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, tāpēc nevar uzreiz tagad saraut visas attiecības ar šo šausmuzemi, taču pamazām šī problēma tiek risināta un tiks atrisināta. Vācijā, tāpat kā visur citur, ir ekonomikas ķibele – maijā inflācija ir sasniegusi 7,9%.
Trešdienas LTV “Rīta Panorāmā” bija sižets par to, ka Ludzas stacijas teritorijā notiks “Latvijas dzelzceļa” civilās aizsardzības mācības. To laikā operatīvie transporta līdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Apkārtējie iedzīvotāji tika aicināti izturēties ar sapratni un nesatraukties, jo stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija, tādēļ skanošās sirēnas nav jāņem vērā. Mācību mērķis bija pārbaudīt civilajā aizsardzībā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai.
2020. gada aprīlī tika noslēgti līgumi par valstij nepieciešamu respiratoru iegādi. Gandrīz miljonu apņēmās piegādāt SIA “Titled”, kas ir reklāmas aģentūra. Respiratori izrādījās nederīgi – neatbilstoši tehniskajām prasībām.
Saeima ceturtdien izslēdza no savas darba kārtības Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Stipri jāšaubās arī, vai parlaments pie tā ķersies klāt šajā nedēļā.
Saeimas “Konservatīvo” (K) frakcija mēģina torpedēt KNAB vadītāja konkursa rezultātus un ir rosinājusi rīkot jaunu konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) izteicās, ka tik atbildīgam amatam nepieciešams kandidāts, kurš izvēlēts “īstā konkursā”, kurā pieteikušies vismaz desmit pretendenti. Šopavasar rīkotajā konkursā uzvarēja līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, kurš bija viens no diviem kandidātiem. Konkursa komisija Straumes uzvaru atzina vienbalsīgi.
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles pašvaldības teritorijā ir lēts priekšvēlēšanu populisms, jo lēmumi ir pretēji likumam, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Valsts kontrole, kas jau kopš 2015. gada kontrolē un vērtē e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā, pieņēmusi lēmumu turpmāk vairs nepārraudzīt ieteikumu ieviešanu šajā jomā.
Pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.
Vissvarīgākā, aktuālā ministre Marija Golubeva (AP), kas tagad jau atkāpusies no amata, un pats svarīgākais premjers Krišjānis Kariņš (JP), kuriem 9. un 10. maijs bija asi stūrainākās dienas visā gada kalendārā, par svarīgāku uzskatīja šajā laikā atrasties ārzemēs.
Atverot Latvijas Zaļās partijas (LZP) interneta mājaslapu, redzam divus stārķus, pēc tam zeltainas vārpas, pēc tam vēl Rīgas pilsētu ar Pēterbaznīcas gaili priekšplānā. Lasām, ka “ZZS iebilst pret politiskajām kvotām pašvaldību investīciju projektu vērtēšanā”, “ZZS pārstāvji Jelgavā tiekas ar iedzīvotājiem”, kas ir vecu ziņu virsraksti no aprīļa. Ja ticētu LZP mājaslapai, partija joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sastāvā.
Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.
Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, biedrība ”Liepājnieki” un uzņēmējs Uldis Pīlēns izlēmuši veidot jaunu politisku platformu, Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī startējot apvienotā sarakstā.
Kopš piektdienas Latvijā iznāk “Novaja gazeta” Eiropas izdevums, kas tiek izdots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas viļņi”. “Novaja gazeta”, kuras redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi. Tie izpaudās cenzoru prasībā nesaukt lietas īstajos vārdos – nesaukt karu Ukrainā par karu, bet par “speciālo militāro operāciju”. Laikraksta žurnālistiem uzturēties Krievijā ir kļuvis pazemojoši, neciešami un bīstami.
21. gadsimta 22. gadā Krievija ir sākusi karu Eiropas sirdī un maizes klētī Ukrainā, slepkavo, izvaro un posta. Pat pie visoptimistiskākajiem scenārijiem, ja karš pārskatāmi tuvā nākotnē beigsies un Putina šantāža ar kodolieročiem nekļūst par īstenību, ļaunums Ukrainas ekonomikai jau ir nodarīts milzīgs.
Itālija pirmdien paziņoja par jaunu atbalsta programmu 14 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumiem un patērētājiem pārvarēt enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Ukrainas kara negatīvā ietekme.
Valdības koalīcija beidzot konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes ziņu aģentūrai LETA pastāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.
28. aprīlī Latvijā tika iegādāts pirmais elektroauto ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansiālo atbalstu. Par pirmo šāda atbalsta saņēmēju kļuva TV un radio personība, aktrise un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, liecina VARAM ministra Artūra Toma Pleša (AP) ieraksts tviterī.
Šodien Saeimas darba kārtībā ir opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu noraidīšana, nenododot tos atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Priekšlikumi tiks noraidīti tāpēc, ka tāds ir senais Latvijas parlamenta rituāls – ja autors ir opozīcija, tad, pat neizlasot, kas priekšlikumā rakstīts, dokuments tiek ielidināts papīrgrozā. Tā parasti notiek gandrīz ar visiem priekšlikumiem, kas nav tapuši valdībā vai valdošajā koalīcijā.
“Prieks par “Kustība “Par!”” biedru lēmumu! Sadarbībā ir spēks – kopā mēs varam vairāk!” moži pavēsta partiju apvienības “Attīstībai/Par!” interneta mājaslapa. “Biedri ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju, kura paredz startēt 14. Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” sastāvā, izvirzot savu kandidātu Ministru prezidenta darbam, stiprinot “Kustības “Par!”” identitāti.” Prieks, kur tu rodies!