Šovasar jo daudzās pasaules lidostās mēdz izcelties haoss pēdējā brīdī atceltu pasažieru reisu dēļ. Jūnijā dažādu ķibeļu dēļ liels skaits reisu tika atcelts Āzijā, pilotu trūkuma dēļ pusparalizētas bija Lagardijas un Ņūarkas lidostas (ASV), kā rezultātā globālās aviopārvadājumu problēmas “satecēja” Eiropā, kur lidostu haosa areāls izplatījās no Londonas līdz Amsterdamai un Berlīnei. Atcelto reisu skaits lēšams daudzos tūkstošos. Pašlaik situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču arī tagad pasažieris nevar būt drošs, ka viņa jaukais ceļojums notiks tā, kā ieplānots, un viņam nebūs stundām ilgi jānīkst vai pat jāgaida diennaktis viesnīcā vai lidostas telpās.
Rīgā ir maza lidosta, un Latvijā ir salīdzinoši maza nacionālā aviokompānija “airBaltic”, taču globālās aviopārvadājumu problēmas attiecīgi mazākā mērogā projicējas arī uz Latviju. Tāpat šad tad tiek atcelti reisi pēdējā brīdī. Arī plānoti notiek reisu atcelšana. “airBaltic” no septembra atcels reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančestru un Stavangeri, jo kompānijai trūkstot lidmašīnu rezerves daļu. Plānots, ka no septembra “airBaltic” vairs nelidos no Viļņas uz Oslo, Londonas Getvikas lidostu, Dublinu un Hamburgu.
Mazāk reisu būs arī no Viļņas uz Parīzi, Berlīni, Tallinu un Rīgu.
Lidojumu biļešu cenas jau ir ievērojami palielinājušās. “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss aprīlī intervijā Latvijas Televīzijai solīja, ka biļešu cenas netiks proaktīvi paaugstinātas, bet tās augs inflācijas ietekmē. Maija inflācija Latvijā bija 16,9%, taču tie, kas ceļo ar lidmašīnām bieži, jūt, ka biļešu cenas ir augušas daudz straujāk. Un turpina augt.
Tie, kas ceļo bieži, ir saskārušies ar, piemēram, tādām neērtībām, ka, lai gan nopirkta biļete biznesa klasē, pasažieris tiek pārcelts sēdēt uz ekonomisko klasi. Lai gan biznesa klases biļete ir apmēram par 60% dārgāka nekā parastā, nekāda kompensācija par to netiek piedāvāta. Ja pasažieris nav principiāli kašķīgs, viņš to piecieš, nesūdzas, jo zina, ka klapatas un laika tērēšana savas taisnības pierādīšanai var sanākt lielāka nekā ieguvums no naudiskas kompensācijas.
“airBaltic” būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu “Airbus A220-300” iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnām, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas.
Turklāt rezerves daļu trūkuma dēļ daļa lidmašīnu atrodas uz zemes un netiek izmantotas pārvadājumiem, vēsta portāls “pietiek.com”.
Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu. Jādomā, ka arī virknei uzņēmuma augstākā menedžmenta darbinieku algas nav mazas. Tas labi, ka cilvēki saņem lielas algas - nevajag skaitīt naudu svešā kabatā un skaust!
Taču būtu lieliski, ja lielas, konkurētspējīgas algas saņemtu arī uzņēmuma darbarūķi. No visu darbinieku saskanīgas darbības ir atkarīgas ne tikai patērētāju ērtības, bet arī viņu drošība. Pašlaik “airBaltic” ir vairākas vakances. Biroja administratorei (sekretārei) tiek piedāvāta 1000 eiro alga, apmācību koordinatoram 1200-1400 eiro, lidojumu koordinatoram 1300-1500 eiro, gaisa kuģu riepu darbnīcas meistaram 1600 eiro, IT drošības speciālistam 1800-2000 eiro, jaunākajam stjuartam vai stjuartei 800-1000 eiro alga. Tātad Martins Gauss mēnesī saņem aptuveni 35 IT speciālista algas vai 70 stjuartes algas.
Salīdzinājums varbūt nav īsti korekts, jo Martins Gauss ir atzīts par 2020. gada cilvēku tūrismā, medijos tiek dēvēts par “biznesa personību” pašos topu topos. Tomēr kaut kas Gausa “karalistē” nešķiet vairs īsti kārtībā.
Ja zinošam IT speciālistam kompānijā “airBaltic” iespējams nopelnīt vien labākajā gadījumā 2000 eiro, tad viņš padomās, vai labāk nav pameklēt darbu kādā rietumvalstī. Ja aviācijas riepu speciālistam piedāvā 1600 eiro, tad viņš varbūt labāk strādās par paciņu izvadātāju vai pastnieku kaut kur Īrijā, kur vismazākā alga par šādiem darbiņiem ir 2500. Ja aviācijas riepu speciālists atradīs darbu Rietumos, tad viņa alga būs vismaz divas vai trīs reizes lielāka nekā Rīgā. Cerams, ka vismaz “airBaltic” pilotiem netiek darīts pāri, jo, ja pilotiem nemaksās pietiekami, viņi ātri vien pārlidos uz labākām, vairāk maksājošām aviokompānijām.
Līdzīgi kā visur pasaulē “airBaltic” cieš no divām lietām - no degvielas cenām un personāla izmaksām.
Ir acīmredzams, ka Latvijas pasažieru aviopārvadājumu jomā ir krīze, un, turpinot subsidēt šo uzņēmumu, tā nebeigsies nekad. 2020. un 2021. gadā globālās sērgas radītās krīzes pārvarēšanai, seku mazināšanai un novēršanai valdība atbalstīja aviācijas nozares kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanu, kopumā nozares uzņēmumiem piešķirot 291,23 miljonus eiro. Pagājušā gada augustā valsts lēma piemaksāt aviokompānijai 90 miljonus eiro “par nelidošanu”. Kopumā “airBaltic” pastāvēšanas laikā valsts tajā ir ieguldījusi gandrīz pusmiljardu eiro. Lielākā daļa šīs naudas attiecas uz pēdējo apmēram piecu gadu periodu.
Nozarē ir milzīga krīze, un, turpinot subsidēt šo uzņēmumu, šī subsidēšana nebeigsies nekad. Varbūt labāk ir beidzot pieņemt faktu, ka uzņēmums nav maksātspējīgs vai bankrotējis?
Pasažieru aviopārvadājumu nozarei būtu jābūt uz patērētāju orientētai. Tas būtu normāli. Ja patērētājs jūt, ka viss ir slikti, tas nozīmē, ka viss tik tiešām ir slikti. Tas nav tramvajs vai trolejbuss. Ir milzīga krīze.
Vai nacionālajā aviokompānijā redz, kā šo krīzi pārdzīvot? Ja neredz, tad varbūt pietiek barot to pasākumu, kuram priekšgalā “biznesa personība” Gauss?
Ir aizkustinoši redzēt, kā “airBaltic” PR dienests cenšas iztēlot, ka viss ir kārtībā. “”airBaltic” pasažieru skaits maijā pieaudzis par 300%,” vēsta kāda no uzņēmumu sabiedrisko attiecību speciālistu inspirētām ziņām. Bet loģiski! Ja salīdzina maija rādītājus ar visdziļākās bedres, šaušalīgāko sērgas mājsēdes laiku, tad tā sanāk.
“airBaltic” atgādina izplūkātu vistu, kura cenšas sevi iztēlot par ērgli. Taisnības labad jāteic, ka līdzīgā vistas situācijā ir arī daudzas aviosabiedrības visā pasaulē. Degvielas cenas un personāla trūkums, personāla trūkums un degvielas cenas ir to problēma.
Jādomā, ka ar sērgas laika valstiskajiem ieguldījumiem diezin vai pietiks un “airBaltic” gribēs vēl “pamatkapitāla palielināšanu” vai citus veidus, kā paslaukt valsti. Te vajadzētu rasties pārdomām un jautājumiem: “Vai “airBaltic” menedžments krīzē darbojas racionāli vai arī tikai aizsedzas ar PR pasākumiem? Vai augstākā menedžmenta atalgojums ir proporcionāli atbilstīgs ierindas uzņēmuma darbinieku atalgojumam, un vai šis darbinieku atalgojums ir konkurētspējīgs?” Vēl visādi jautājumi varētu rasties, ja parlamentā un valsts pārvaldē būtu kāds, kurš šādus jautājumus uzdotu.
