Salīdzinot ar 2014.–2016. gada vidējo līmeni, pārtikas cenu indekss 2022. gada aprīlī bija +58,5%. Augu eļļas cena četros gados ir pieaugusi par 137,5%. Graudaugu cena ir pieaugusi par 69,5%. Taču tie vēl ir tikai “ziediņi”.
Pasaulei tuvojas sen nepiedzīvoti “bada gadi”. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs 18. maijā brīdināja, ka nākamajos mēnešos pasauli apdraud “globāla pārtikas trūkuma rēgs” un šis apdraudējums var turpināties gadiem ilgi.
Jau vairs nav runa tikai par simtiem miljonu cilvēku, kuri nevar būt pārliecināti, ka ēdīs pietiekami daudz. Laikraksts “The Economist” lēš, ka tādu būs 1,6 miljardi, bet uz bada sliekšņa būs 250 miljoni. Visvairāk cietīs Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu zemes, bet tādās valstīs kā Etiopija un Somālija var iznākt tā, ka cilvēki mirs no bada. Tas savukārt radīs nemierus, politiskas kolīzijas un jaunus migrācijas viļņus. G7 valstis gan ir paredzējušas 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, bet tas tā kā pretsvaram, lai Ķīna neizvēršas par daudz. Jācer, ka šī nauda palīdzēs arī pārtikas krīzes mazināšanai.
Pasaules ekonomiku ir negatīvi ietekmējuši divi pandēmijas gadi un energoresursu krīze, kas lielā mērā ir cēlusies no sērgas laika ierobežojumiem. Ķīnā līdz pat pēdējam laikam atsevišķos reģionos ir bijušas “mājsēdes”, kas traucē visu veidu ekonomiskai rosībai.
Ukrainas graudu un eļļas augu sēklu eksports lielākoties ir apstājies, jo kara dēļ nav iespējama preču vešana ar kuģiem pa Melno jūru.
Jādomā, ka kara apstākļos visu veidu pārtiku Ukraina saražos daudz mazākos apjomos nekā parasti. Turklāt liela daļa valsts teritorijas pašlaik ir okupēta.
Ukraina un Krievija līdz karam kopā nodrošināja 12% no pārtikas kopējā kaloriju daudzuma globālajā tirdzniecībā. Līdz karam Ukrainas un Krievijas kviešu un miežu eksports veidoja gandrīz trešdaļu no visas pasaules tirgus. 70% saulespuķu eļļas pasaules tirgum piegādāja Ukraina un Krievija. Šīs valstis bija arī lielas kukurūzas eksportētājas.
Kā sacījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pusmiljonu tonnu graudu Krievija ir nolaupījusi okupētajos apgabalos.
Kāda daļa Krievijā un Ukrainā izaudzēto graudu esot jau eksportēta uz Sīriju. Taču tas šā vai tā ir pārāk mazs apjoms, lai būtiski mainītu situāciju ar pārtikas piegādēm.
Kviešu cenas, kas kopš gada sākuma ir pieaugušas par 53%, 16. maijā pieauga vēl par 6%, pēc tam, kad Indija paziņoja, ka pārtrauks eksportu satraucošā karstuma dēļ.
ASV agrārajos štatos Oklahomā un Kanzasā šopavasar valdīja sausums. Tur astoņus mēnešus nav bijis kārtīga lietus. Graudaugu raža, iespējams, būs par 30-40% mazāka nekā parasti.
Brazīlijas sojas pupiņu raža pretēji optimistiskajām prognozēm ir likusi vilties. Dienvidamerika visu veidu pārtikas produktus eksportē mazāk, jo arī tur ražu ir ietekmējis sausums.
Lielai daļai pasaules valstu, arī Latvijai, vajadzētu būt savām degvielas, minerālmēslu, graudu un sēklas rezervēm, tāpēc tuvāko laika periodu vēl varēs pārdzīvot. Taču šie krājumi var diezgan ātri izsīkt.
Lai iegūtu labu ražu, ir vajadzīgs mēslojums - fosfors, kālijs, slāpeklis.
Pēc “Rabobank” analītiķu aprēķiniem, Krievija parasti eksportē gandrīz 20 procentus no pasaules slāpekļa mēslojuma un kopā ar savu kaimiņvalsti Baltkrieviju, uz kuru attiecas sankcijas, 40 procentus no pasaulē eksportētā kālija minerālmēsliem. Rietumu sankcijas ir ierobežojušas Krievijas mēslošanas līdzekļu eksportu, un lielākā daļa no tā tagad ir aizliegta pasaules lauksaimniekiem.
Šogad mēslojuma cenas ir aptuveni par 78 procentiem augstākas nekā vidēji 2021. gadā. Daudzos reģionos lauksaimnieki nevar atļauties mēslojumu pirkt vai arī tas vispār nav pieejams.
Latvija vilcinās ar nopietnu lēmumu pieņemšanu
Maijs Latvijā bija auksts, un visu veidu graudu, dārzeņu un ogu gatavināšanās ir aizkavējusies par pāris nedēļām, taču tas diezin vai būtiski ietekmēs graudu ražu rudenī. Ja neatgadīsies kādas dabas ķibeles, kvieši, mieži, rapši augs griezdamies un raža būs laba - pat varbūt rekordraža. Latvijas zemkopjiem ir liels prieks, ka graudu cena ir augsta, taču prieks mazinās tāpēc, ka ļoti pieaugs un jau ir pieaugusi ražošanas pašizmaksa - degviela un minerālmēsli tagad maksā daudz dārgāk. Zemkopji vēl nezina, kāda būs viņu izdevumu un ienākumu bilance - iespējams, izdevumi ienākumus pārsniegs.
Latvija pagaidām pārtikas/energoresursu krīzi neuzver kā lielu problēmu, un, kā izteicās premjers Krišjānis Kariņš (JV), “mākslīgi nesamazināsim degvielas cenu”. Tomēr arī Latvijai ir nācies piebremzēt ar iešanu pa “zaļo kursu” un uz pusotru gadu atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma dīzeļdegvielai. Iepriekš dīzelis bija dārgāks nekā benzīns, bet tagad ir lētāks.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina valdību atbalstīt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanu svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem, liecina ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai”.
Tāpat ministrija aicina šāda soļa gadījumā vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas pamatproduktiem, kuriem PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas.
ZM priekšlikumi ir gandrīz identiski tiem, ko iepriekš piedāvāja Saeimas opozīcija, bet valdošā koalīcija tos ir noraidījusi. Jādomā, ka arī tagad pārējā valdība vēl nesteigsies samazināt PVN un Finanšu ministrija par šādu risinājumu būs īgna. Kariņa valdības koncepts ir iekasēt pēc iespējas vairāk naudas no PVN un akcīzes nodokļa un tad sniegt mērķētu atbalstu atsevišķām vistrūcīgākajām iedzīvotāju grupām. Taču vairs jau nav tā, ka ciestu tikai vistrūcīgākie. Dzīves līmeņa kritumu izjūt ikviens - arī tie, kas saņem atalgojumu vidējās algas apmērā, un tie, kas saņem nedaudz virs vidējā.
Lai gan pārtikas cenas rudenī, visticamāk, būs šokējošas, tomēr Latvijas lielā priekšrocība ir tā, ka Latvija ir viens no lielākajiem pārtikas eksportētājiem. 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma (168 tūkstoši tonnu) Latvija bija trešajā vietā pasaulē, apsteidzot Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. 2020. g. pēc kviešu eksporta kopapjoma Latvija bija 14. vietā pasaulē un 9. vietā Eiropā. Līdz ar to bads Latvijai nedraud, ja vien valdība spēs nodrošināt pārtikas pieejamību vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
