Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek.

Jauniešu interese par profesionālo izglītību nedaudz, bet ar katru gadu palielinās, piemēram, 2009./2010. mācību gadā tika uzņemti 11 367 audzēkņi, 2011./2012. gadā – gandrīz 12 000 skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 biznesa procesu pakalpojumu (BPO) un ārpakalpojumu centru (SSC), lielāko daļu no tiem izveidojuši ārvalstu investori. ASV konsultāciju uzņēmuma The Hackett Group informācija liecina, ka investoriem Latvija šķiet samērā pievilcīga biznesa procesu ārpakalpojumu izvietošanai, piemēram, no Eiropas valstīm šai ziņā Latvija ir otrā aiz Igaunijas, bet pasaulē 5% gadījumu, kad investors izskata iespēju izvietot SSC vai BPO kādā ārvalstī, finālistu sarakstā ir arī Latvija.

Darba ņēmēju zināšanas darba tiesību jomā ir niecīgas – gados jaunākie cilvēki nezina, kas ir darba līgums, un piekrīt strādāt, pamatojoties uz mutisku vienošanos, ir ar mieru turpināt pildīt darba pienākumus, nezinot, kad viņiem izmaksās algu, un gaidīt to pat pusgadu, tāpat strādājošie neizprot atšķirības starp darba un uzņēmuma līgumu, rezultātā pakļaujot sevi riskam kļūt par sociāli neaizsargātiem, secina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperti.

Ne viens vien eksperts norādījis – lai nodrošinātu jauniešu veiksmīgu ienākšanu darba tirgū, nepieciešama pārdomāta darba tirgus plānošana, sadarbojoties mācību iestādēm, darba devējiem un valsts pārvaldei.

Grāmatvedības, nodokļu un likumdošanas žurnāls Bilance regulāri organizē noderīgus seminārus grāmatvežiem, finansistiem un citiem uzņēmumu un iestāžu vadošajiem speciālistiem, kā arī to īpašniekiem.

Aptaujātie ārvalstu investori Baltijā, Eiropā, Skandināvijā un Ziemeļamerikā kā galvenos šķēršļus pozitīva lēmuma pieņemšanā par investīciju veikšanu Latvijā min nevis perspektīvu biznesa ideju trūkumu, vāju tirgus potenciālu vai niecīgas peļņas iespējas, bet gan biznesa vides nesakārtotību.

«Pašlaik skolotāju minimālais atalgojums ir 245 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. To mēs uzskatām par apkaunojošu darba novērtējumu, it sevišķi ņemot vērā, ka valstiski izglītību virza kā vienu no prioritātēm, kas varētu nodrošināt Latvijas ekonomisko augšupeju,» uzsver Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Vecāka gada gājuma cilvēki lēni strādā, nav izturīgi, viņiem var būt biežākas veselības problēmas, viņi atpaliek no mūsdienu darba tirgus prasībām, piemēram, nepārzina jaunās tehnoloģijas, angļu valodu, – tā nereti uzskata darba devēji.

Arvien vairāk pieaug to interesentu skaits, kas nolemj izglītoties ārpus Latvijas. Lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku ieskatu ārvalstu mācību iestāžu piedāvājumā, ik gadu Rīgā tiek rīkota specializēta ārvalstu izglītības izstāde Starptautiskās izglītības dienas, šogad tā norisināsies 17. martā.

Pārdošanas prasmju trūkums, pavirša sasveicināšanās un neatvadīšanās no pircēja – šie ir galvenie klupšanas akmeņi klientu apkalpošanā Latvijā, secina klientu servisa uzlabošanas kompānija Dive Latvija, vienlaikus piebilstot – uzņēmumu izpratne par šo svarīgo sekmīgas uzņēmējdarbības stūrakmeni pieaug un kopējais servisa līmenis palēnām, bet uzlabojas.

Grāmatvedības un nodokļu eksperti ir pārliecināti, ka pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā spētu uzlabot mazie uzņēmumi, tādējādi risinot bezdarba problēmu valstī. Lai veicinātu biznesa vides attīstību Latvijā, jāmaina likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdis, izvairoties no pretrunām un ļaujot grāmatvežiem laikus apgūt normatīvajos aktos veiktās izmaiņas.

Iedzīvotāji iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē ļoti kritiski, liecina DNB Latvijas barometra apkopotie dati par pagājušā gada decembri.

«Ņemot vērā krīzi Eiropā, pārskatāmā nākotnē arvien lielāku lomu ekonomikā ieņems Āzija un Tuvie Austrumi, tas nozīmē, ka var prognozēt šo reģionu valodu popularitātes pieaugumu, tajā skaitā arī arābu valodai,» uzskata Berlitz valodu centra direktore un Valodu skolas asociācijas valdes locekle Inga Zeide.

Nākamo sešu mēnešu laikā 72% aptaujāto Latvijas uzņēmumu plāno izsludināt jaunas vakances, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma SIA CV-Online Latvia novembrī veiktajā darba devēju aptaujā, kurā piedalījās 184 uzņēmumi no visas Latvijas.

Pērn brīvprātīgā darba pienesums Latvijas tautsaimniecībā veidoja 82,558 miljonus latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījums Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā.

Ir nepieciešams lielāku uzsvaru likt uz mācīšanos, nevis mācīšanu, vairāk jāattīsta e-studijas, kas ļautu izglītoties arī cilvēkiem, kas mācības nevar apmeklēt klātienē, – tie ir tikai daži no ekspertu ieteikumiem, kas veic Latvijas augstākās izglītības institūciju – augstskolu un koledžu – studiju programmu starptautisko izvērtēšanu.

Pagarinot mācību gadu ķeksīša pēc, tikai tādēļ, ka citur Eiropā mācību gads ir ilgāks nekā Latvijā, ieguvuma nebūs, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, vērtējot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu mācību gadu noslēgt līdz ar vasaras saulgriežiem.

Kopš pagājušā gada maija, kad radās iespēja startēt biznesa vidē ar viena lata pamatkapitālu, ir reģistrētas vairāk nekā 15 700 mazkapitāla SIA, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija.

Lai novērtētu izglītības līmeni Latvijas skolās, tapis jaunākais Skolu reitings 2011. Tā virsotnē šogad ģimnāziju grupā ierindojas Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, pilsētu vispārizglītojošo mācību iestāžu kategorijā Rīgas 64. vidusskola, lauku vidusskolu grupā Špoģu vidusskola, savukārt specializēto vidusskolu saimē Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.

Liela daļa Latvijas darba meklētāju plāno doties strādāt un dzīvot ārzemēs ilgtermiņā, par savu galamērķi izvēloties Vāciju, Lielbritāniju vai Norvēģiju, liecina CV Market Latvia veiktās aptaujas rezultāti.

Pērn 42% mazo un vidējo uzņēmumu ir mēģinājuši iegūt finanšu aizņēmumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.