Jauniešu interese par profesionālo izglītību nedaudz, bet ar katru gadu palielinās, piemēram, 2009./2010. mācību gadā tika uzņemti 11 367 audzēkņi, 2011./2012. gadā – gandrīz 12 000 skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.
«Jaunieši un viņu vecāki aizvien vairāk novērtē to, ka, mācoties profesionālās izglītību iestādē, jaunietis jau 19–20 gadu vecumā ir ieguvis vidējo izglītību un profesiju, viņam ir iespēja iekļauties darba tirgū, kā arī turpināt izglītību augstskolā,» teic IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta profesionālās izglītības nodaļas vadītāja Ina Vārna.
Novecojusi infrastruktūra
Tomēr vienlaikus ministrija arī atzīst – lai veicinātu vēl lielāku jauniešu interesi par profesionālo izglītību, nepieciešama profesionālo skolu renovācija un moderna aprīkojuma iegāde. «Novecojusi profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra noteikti nav pievilcīga jauniešu turpmākā izglītības ceļa izvēlei,» uzsver I. Vārna. Jāatgādina gan, ka pērnā gada beigās IZM iesaldēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētos profesionālo skolu modernizācijas projektus. Tāds lēmums tika pieņemts, jo, ministrijai izvērtējot projektus, tika secināts, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām.
18 skolām – nē
«Šā gada 13. martā valdība atbalstīja IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu ERAF aktivitātes Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai turpmākajai realizēšanai,» norāda I. Vārna.
Ziņojumā secināts, ka 15 profesionālās izglītības iestādes pirmās atlases kārtas ietvaros var turpināt apstiprināto projektu īstenošanu par kopējo summu 22 155 967 lati (projektos uzņemto līgumsaistību pārtraukšana ir finansiāli neizdevīgāka par projektu pabeigšanu), bet 18 profesionālās izglītības iestādēm apstiprināto projektu īstenošana jāpārtrauc (to ietvaros būvdarbu veikšana vēl nebija uzsākta), atbrīvojušos finansējumu novirzot jaunas projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai.
75 miljoni latu
Šobrīd IZM ir jāizstrādā un līdz 1. jūnijam izskatīšanai valdībā jāiesniedz grozījumi Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.–2015. gadam, nosaucot profesionālās izglītības iestādes, kas kvalificējas dalībai ERAF aktivitātes otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, nodrošinot pilnīgu profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras modernizēšanu.
Tā kā ES fondu plānošanas perioda 2007.–2013. gadam ietvaros ir nepieciešams veikt vismaz deviņu profesionālās izglītības iestāžu modernizāciju, bet ministrijas pieejamais finansējums bija 43,9 miljoni latu, kas atbilstoši valdībā apstiprinātajiem atlases principiem deva iespēju nodrošināt pilnu pabeigtību piecām profesionālās izglītības iestādēm, pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja IZM plānu ieguldīt vēl papildus 62 miljonus latu profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs. No tiem 31 miljons latu tiks novirzīti profesionālo mācību iestāžu rekonstrukcijai un modernizācijai, kā rezultātā otrajai atlases kārtai pieejamais finansējums ir 75 miljoni latu. «Tas nozīmē, ka Latvijā varēs pilnībā uzlabot un modernizēt aptuveni 10 profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot to atbilstību 21. gadsimta prasībām. Galvenokārt tie būs profesionālās izglītības kompetences centri, kurus darba devēji un nozaru profesionālās organizācijas ir nosaukuši kā nozarēm svarīgākās izglītības iestādes,» teic I. Vārna.
Sola neaizmirst par pārējām skolām
IZM sola strādāt, lai arī nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā (2014.–2020. gads) arī pārējām profesionālās izglītības iestādēm būtu iespēja saņemt finansējumu aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai.
Bet kur tiks ieguldīta pārējā papildus piešķirtā naudas summa jeb 31 miljonus latu? IZM skaidro, ka tā tiks tērēta citās profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs, piemēram, 4,3 miljoni latu tiks ieguldīti aktivitātē Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai. Līdz ar to, sākot ar 2012. gada rudeni, būs iespēja uzņemt daudz lielāku audzēkņu skaitu 1–1,5 gadu profesionālās izglītības programmās, iesaistot apmācībās arī bezdarbniekus ar zemu izglītības līmeni, rezultātā papildus sniedzot atbalstu 2000 jauniešiem, kuriem nav attiecīgas profesionālas kvalifikācijas, lai konkurētu darba tirgū. Bet 2 miljoni latu tiks novirzīti, lai 2013. gadā atjaunotu karjeras izglītības pasākumus visā Latvijā, pārējā summa tiks izlietota zinātnes atbalstam.
***
UZZIŅAI!
- 2011. gadā tika pabeigta profesionālo izglītības iestāžu reorganizācija – no 69 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajām profesionālajām skolām ir izveidotas 38. Sākotnējās profesionālās izglītības programmas var apgūt arī IZM padotībā esošajās koledžās – Daugavpils Medicīnas koledžā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā, Malnavas koledžā, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, Rīgas 1. medicīnas koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Rīgas Uzņēmējdarbības koledžā un profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Tehniskā koledža.
- Profesionālās izglītības programmas iespējams apgūt arī pašvaldību un privātajās profesionālās izglītības iestādēs.
- IZM izstrādātās un valdībā apstiprinātās Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015. gadam paredz profesionālās izglītības iestāžu pakāpenisku nodošanu pašvaldībām, pamatojoties uz brīvprātības principu.
- No profesionālo mācību iestāžu beidzējiem atbilstoši izglītībai strādā 57% absolventu.
- Profesionālo mācību iestāžu absolventu grupā atbilstoši mācību iestādē iegūtajai profesijai nestrādājošie visbiežāk par iemeslu tam minējuši zemo atalgojumu (30%), kā arī nespēju Latvijā atrast piemērotu darbu (15%), labākas karjeras iespējas citā profesijā (11%) un nepareizu profesijas/ mācību programmas izvēli (8%), liecina pēdējais pieejamais pētījums par jauniešu darba gaitām pēc profesionālās skolas absolvēšanas (2007. gads).
- Kopš 2010. gada rudens tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros jaunieši ar vidusskolas izglītību gada vai pusotra laikā var bez maksas iegūt profesiju kādā no 37 profesionālās izglītības iestādēm. Īpaši aktuāls šis piedāvājums ir pēdējo gadu laikā, kad, kā liecina statistika, samazinās to jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas iestājas augstskolās.
Avots: IZM