Pērn brīvprātīgā darba pienesums Latvijas tautsaimniecībā veidoja 82,558 miljonus latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījums Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā.
Salīdzinot ar brīvprātīgā darba rādītājiem citās valstīs, Latvijai tie nav paši augstākie. Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13%, ASV no 1–1,3 %, Francijā – 2,66% no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona, Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā – 0,10%, Ungārijā – 0,11% no IKP.
Pētījuma sadaļas Brīvprātīgā darba ieguldījums tautsaimniecībā autors ekonomists Uldis Spuriņš norāda: «Jāņem vērā, ka pētījumos ir lietotas dažādas metodoloģijas un izmantoto datu kvalitāte arī atšķiras, tādēļ savstarpējie salīdzinājumi ir tikai ilustratīvi, un patiesā situācija var atšķirties. Lai šīs nepilnības likvidētu, brīvprātīgā darba uzskaite būtu jāintegrē nacionālo kontu sistēmā vai vismaz tās satelītkontos un novērtējumi būtu jāveic valstu statistikas pārvaldēm.»
Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba pienesumu Latvijas ekonomikai ir devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljonus stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljonu latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljoniem stundu un 11,184 miljonu latu devumu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītības joma ar gandrīz 10 miljonu latu pienesumu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu.
Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu kopumā ir veikuši 25% Latvijas iedzīvotāju, liela daļa no tiem – piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās) – 238 tūkstoši cilvēku. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās – attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā.
Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši: iespēja sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (43% brīvprātīgo tas ir ļoti svarīgi, 45% – drīzāk svarīgi), iespēja kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīvesvietā (34% un 52%), jaunu zināšanu, pieredzes iegūšana (32% un 45%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (29% un 48%), kā arī iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem (27% un 48%). Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu – 81%, ir gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Tikai 5% noteikti nebūtu gatavi to darīt.
Brīvprātīgā darba veikšanā biežāk iesaistās jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un pensijas vecuma iedzīvotāji, 55 gadu vecie un vecāki. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35–54 gadu vecie, privātajā sektorā strādājošie, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.