Ir nepieciešams lielāku uzsvaru likt uz mācīšanos, nevis mācīšanu, vairāk jāattīsta e-studijas, kas ļautu izglītoties arī cilvēkiem, kas mācības nevar apmeklēt klātienē, – tie ir tikai daži no ekspertu ieteikumiem, kas veic Latvijas augstākās izglītības institūciju – augstskolu un koledžu – studiju programmu starptautisko izvērtēšanu.
Eksperti arī norāda, ka Latvijā studiju programmu ir krietni par daudz. Šajā akadēmiskajā gadā to skaits pārsniedz 960.
Studiju programmu vērtēšanas projekta īstenošana aizsākās maijā, Augstākās izglītības padomei īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Kopumā ir paredzēts izanalizēt 28 studiju virzienus, šobrīd vērtēšanas process noslēdzies vai nonācis finiša taisnē sešos virzienos – izglītībā, tulkošanā, ģeogrāfijā un zemes zinātnēs, mākslā, ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijās, biotehnoloģijās un transporta nozarē.
Uz studiju virzienu akreditāciju
«Projekta ideja ir izvērtēt studiju programmu ilgtspēju un starptautisko konkurētspēju, lai sagatavotos pārejai no studiju programmu akreditācijas, kas vienlaikus ir gan ļoti dārga, gan pilnībā neveicina augstākās izglītības attīstību, uz studiju virzienu akreditāciju. To paredz arī grozījumi Augstskolu likumā, kas stājās spēkā augustā. Līdz šim mēs skatījāmies katru studiju programmu atsevišķi, bet nebija kopainas par visu studiju virzienu. Līdz ar to, lai veidotos pilnīgāks priekšstats, cik programmas ir ilgtspējīgas, kāda ir augstskolu sadarbība, vai studiju programmas pārklājas, nepieciešams vērtēt studiju programmas, tās salīdzinot vienu ar otru pa studiju virzieniem. Šādu aktivitāti jau īstenojuši mūsu tuvākie kaimiņi – Igaunija un Lietuva,» stāsta projekta vadītāja Baiba Rivža. Arī eksperti savos atzinumos norādījuši, ka akreditācijas prasības ir jāmaina, tagadējo ziņojumu saturs ir pārāk aprakstošs, nav pārbaudāmu datu.
Noslēdzoties starptautiskajam vērtēšanas procesam, programmas tiks iedalītas trīs grupās: pirmā – ilgtspējīgas, kam ir stingra akadēmiskā un zinātniskā kapacitāte, kā arī darba tirgus pieprasa šādu programmu nepieciešamību, otrā – ilgtspējīgas, bet ir vajadzība veikt pāris uzlabojumus, un trešā grupa – problemātiskās programmas, kuru pastāvēšana ir ar jautājuma zīmi. Jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā, noslēdzoties studiju virzienu vērtēšanai, 10% programmu tika iekļautas trešajā grupā, bet lielākais vairākums jeb 75% – pirmajā grupā.
Vērtēšanas process
B. Rivža teic, ka katrā studiju virziena vērtēšanā piedalās viens līdz trīs ārvalstu eksperti, viens Latvijas pārstāvis, kas nav nevienas augstskolas ievēlēts profesors, bet kuram ir (vēlams) doktora grāds, pieredze studiju programmu vērtēšanā, kas pārzina attiecīgo jomu, viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis un viens Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis. «Taču tajos studiju virzienos, kur ir izteikti liels studiju programmu skaits, piemēram, izglītībā, vadības zinībās, ekonomikā, jurisprudencē, informācijas tehnoloģijās, paralēli strādā vairākas ekspertu grupas,» norāda B. Rivža, piebilstot, ka vienas studiju programmas izvērtēšanas izmaksas svārstoties ap 1000 latu. Jāpiebilst, ka kopējais projekta finansējums ir 1 001 495 lati, kas 100% apmērā tiks finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
Kā tad norit vērtēšanas process? «Pirmkārt, eksperti iepazīstas ar augstskolu sagatavoto materiālu – aizpildīto anketu–ziņojumu, kur galvenais uzsvars ir nevis vispārināti teikumi, bet pārbaudāmi fakti, kā arī paskaidrojums, kas konkrēto programmu atšķir no līdzīgas programmas blakus augstskolā, otrkārt, novērtēšanas komisijas dalībnieki iepazīstas ar skaitliskajiem datiem un rādītājiem par katru studiju programmu, treškārt, vērtētāji dodas vizītēs uz izglītības iestādēm, kur tiekas ar tās vadību, mācībspēkiem, vērtē pasniedzēju starptautiskās publikācijas. Vizītes laikā notiek sarunas arī ar studentiem, absolventiem, darba devējiem, liela uzmanība tiek pievērsta studentu noslēguma darbiem. Eksperti labprāt apmeklē arī lekcijas, nodarbības,» procesu ieskicē projekta vadītāja.
Lietussarga programmas
Lai arī šobrīd studiju programmu vērtēšana tikai pamazām uzņem apgriezienus un detalizēti vērtējumi tiek solīti tikai pēc tam, kad būs izanalizēta vismaz puse no studiju virzieniem, B. Rivža iepazīstina ar šā brīža galvenajiem secinājumiem un ekspertu atziņām. «Pirmkārt, esam saņēmuši aizrādījumus, ka Latvijā ir par daudz studiju programmu, piemēram, izglītībā vien 80, vadības zinībās – 140, turklāt tās ir sadrumstalotas. Eksperti ierosina pāriet uz tā sauktajām lietussarga programmām, proti, pirmajā un otrajā kursā studenti kopīgi mācās konkrētus priekšmetus, bet trešajā kursā, kad parādās specializācijas, eksperti uzsver, ka mums nevajag specializāciju padarīt par atsevišķu studiju programmu, bet gan atstāt vienu programmu ar vairākām specializācijām. Otrs viņu ieteikums – lielāku akcentu likt nevis uz studentu mācīšanu, bet veicināt viņu mācīšanos, vairāk viņus iesaistot studiju procesā. Lekcijām jābūt nevis kā pasniedzēja monologam, bet aktīvai diskusijai, domu apmaiņai starp viņu un studentiem.»
Ne viss tiek pelts
Eksperti mudina arī aktīvāk attīstīt e-studijas, tādējādi ļaujot izglītību iegūt cilvēkiem, kas slimības vai kādu citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt mācības klātienē. «Viņi norāda arī uz nepieciešamību vairāk attīstīt starptautisko sadarbību, piemēram, veidot arvien vairāk kopīgas programmas un piesaistīt ārzemju studentus,» stāsta B. Rivža. Programmu vērtētāji iesaka programmu satura izvērtēšanā un veidošanā iesaistīt studentus, ņemt vērā viņu vajadzības un secina, ka studiju jeb mācību metodes lielākoties nav mūsdienīgas.
Projekta vadītāja gan norāda, ka ne viss, protams, tiekot nopelts. «Piemēram, kā pozitīvs aspekts tiek minēts, ka akadēmiskajā vidē ienāk arvien jauni doktori.»
Programmu skaits saruks
Visus studiju programmu virzienus paredzēts izvērtēt līdz nākamā gada jūnijam, tad plānots, ka apkopotos materiālus saņems izglītības iestādes un visbeidzot ekspertu sagatavotie slēdzieni nonāks Izglītības un zinātnes ministrijā, kas, balstoties uz izpētes datiem, veidos nākotnes augtākās izglītības virzības scenāriju. «Pāriešana uz studiju virzienu akreditāciju nozīmēs arī zināmas izmaiņas augstākās izglītības īstenošanas procesā, piemēram, augstākās izglītības institūcijas fleksiblāk varēs veidot studiju piedāvājumu,» teic projekta vadītāja.
Cik no šobrīd izvērtētajām studiju programmām tiek raksturotas kā problemātiskas, ierindojot tās trešajā grupā? «Šobrīd tādu ir salīdzinoši maz,» uzsver B. Rivža, tomēr norādot, ka konkrētu ciparu patlaban nevēlas atklāt. «Vērtēšanas process ir tikai sācies, būtu pāragri izdarīt kādus secinājumus šajā jautājumā,» viņa piebilst.
B. Rivža gan akcentē – ja studiju programma nonāk trešajā grupā, tas nenozīmē, ka tā noteikti tiks slēgta. «Ja augstskola apņemas nepilnības novērst, tā var turpināt pastāvēt. Eksperti gan iesaka virkni programmu apvienot, īstenojot jau pieminētās lietussarga programmas, un tas noteikti tiks darīts, tāpēc programmu skaits saruks. Arī šobrīd pašās augstskolās notiek savā ziņā inventarizācija – daudzas studiju programmas tās nemaz nenodod vērtēšanai, jo ir nolēmušas: līdz ko pašreizējie studenti tās būs pabeiguši, programmas tiks slēgta.