Ar ko nodarbojas baņķieri pēc bankas likvidācijas; ar kādām grūtībām jāsaskaras veidojot biznesu; kas ir laba saimnieka veiksmes pamatā – nra.lv saruna ar ASV studējušo jaunuzņēmēju Agri Grīnbergu.
Kā uzrunāt jauniešus, lai viņi pēc studijām ārzemēs atgrieztos Latvijā, kādēļ mūsu jaunieši ir konkurētspējīgi, un kādēļ Latvijā ir vērts atgriezties – saruna ar Dānijā un Nīderlandē mācījušos un studējušo Latvijas finanšu sektora darbinieci Ketrīnu Stērninieci.
Tiesu sistēma Latvijā - vai tā mainās un uz kuru pusi tā mainās – saruna ar Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci tiesnesi Ilzi Celmiņu.
Iepirkumu uzraudzības jomā saspringts periods – Saeimā virzās grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, tiek vētīti iepirkumi tādos apjomīgos projektos kā “Rail Baltica” – par to, kas notiek iepirkumu uzraudzības jomā, saruna ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
Kādēļ latvieši uzvar pasaules vīnziņu olimpiādēs, kas jāapgūst vīnzinim, lai gūtu panākumus - saruna ar pasaulē labāko (2023) vīnzini Raimondu Tomsonu.
Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?
Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus: – kādi svarīgi un grūti lēmumi šai laikā pieņemti; kā ir pieņemt lēmumu par sava kolēģa sodīšanu; vai arī prokuratūrā valda birokrātija un kā ar to cīnīties; kad uzsāks darbu jaundibinātais Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments; kādas izmaiņas vērojamas noziedzīgo nodarījumu veidos; cik pasargāti no vardarbības ir mūsu bērni; kā notiek izmeklēšanas saistībā ar tā dēvētajiem Epstīna failiem; kādēļ svarīga ir ikviena liecība pat pirms daudziem gadiem notikušām lietām; pie kā vērties zinātājiem saistībā ar vardarbības gadījumiem; vai liecības var sniegt arī anonīmi; kā notiek 12 gadus vecās vardarbībā cietušās meitenes lietas izmeklēšana; kā rīkoties meitenēm kuras tikai pēc daudziem gadiem ir sapratušas kas ar viņām darīts modeļu aģentūrās; vai valstī pieaug konfiscētās naudas apjomi; ar kādām problēmām nākas saskarties lietās kurās ir piemērota mantas konfiskācija; kur pazudušas skaļās korupcijas krimināllietas; vai korupcija maina seju; kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksme” korupcijas lietu; vai skaļums lietās nosaka lietas iznākumu; kādēļ prokuroram ir pienākums atteikties no apsūdzības ja trūkst pierādījumu vai ja viņš redz, ka apsūdzībai nav pamata; kādēļ pašā kriminālprocesā ir daudz birokrātijas un kādēļ jāveic likuma grozījumi; kādēļ ģenerālprokuroram jātiekas ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem un jāpiedalās starptautiskos forumos; vai cilvēki uz ielas atpazīst ģenerālprokuroru; vai juristu zemā kvalifikācija joprojām rada problēmas prokuratūrai; kādēļ vēršanās pret tiesiskums.lv nesabojās attiecības ar advokatūru; kā ģenerālprokuroram izdodas sabalansēt darba ar laiku ģimenei; ar kādu sportu nodarbojas ģenerālprokurors – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
Ja kāds mēģina apgalvot, ka Latvijā nav mediju karteļa, neticiet. Latvijā darbojas mediju kartelis, un šā karteļa sarga loma ir iedalīta Latvijas Mediju ētikas padomei. Savukārt kaislīgs atbalstītājs un šādas shēmas veicinātājs ir pati valsts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā, iestrādājot “konkursa” nolikumā, ka tikai un vienīgi Latvijas Mediju ētikas padomes biedri un arī asociētie biedri tiek pie valsts naudas. Varbūt tieši par šo valsts veicināto shēmošanu un mediju mutes aizbāšanu rakstīja ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist”, pielīdzinot Latvijas valsts realizēto mediju mutes aizbāšanas politiku teju Zimbabves līmenim, sakot “tik netīri kā Latvijā”.
Kāpēc nu jau bijušais Ogres mērs nemitīgi atrodas uzmanības centrā; kādēļ Ogres mēram tiek liegts slimot; kas notiek ar valsti, ja propaganda kļūst svarīgāka par patiesību; kāpēc valsts apmaksātie mediji Egilu Helmani atspoguļo kā nervozu, satrauktu politiķi; kādu iemeslu dēļ Helmanis brauc uz Ukrainu, nevis uz Olimpiādi; vai tautai var tikt nozagtas vēlēšanas; ar ko jāsāk, ja vēlies mainīt pasauli; kādēļ uzliekam liegumu savas tautas kultūrai; kā izskaidrot to, ka Pjotra Avena dāvātās klavieres Latvijas Radio joprojām izmanto un tās nekritizē – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar bijušo Ogres mēru Egilu Helmani.
Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.