Jevgeņija Zaiceva / Autori

Ik gadus valdība, Saeimas deputāti un ārstu pārstāvji apspriežot valsts budžetu runā vienu un to pašu – jāpalielina nozares finansējums, lai varētu palielināt ārstu algas. Taču vezums arvien nekust no vietas. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša, taču neviens negrib teikt taisnību. Līdzīgi kā Andersena pasakā par kailo karali visi dod priekšroku savām lomām. Man tas ir apnicis un es gribu uzņemties tā puisīša lomu, kurš pateica: “Karalis taču ir kails!”

2019. gada septembrī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka normālai dzīvei Latvijas cilvēkam vajag 1466 eiro mēnesī . 2000. gadā tie bija tikai 494 eiro, 2008. gadā – 1146 eiro, 2012. – 844 eiro, 2016. – 1216 eiro, 2018. gadā – 1317 eiro. Šie skaitļi, kas saukti nosakot “normālu” dzīves līmeni, bet, lai nodrošinātu visas vajadzības, Latvijas ļaudis teic, ka viņiem vajag teju vai divas reizes vairāk. 2019. gadā – 3554 eiro. 2000.gadā tie bija tikai 1164 eiro, 2008. gadā (pirms krīzes, tā saucamo “trekno gadu” virsotnē) – 2434 eiro, 2012. gadā – 1930 eiro, 2016. – 3316 eiro, 2018. gadā – 3553 eiro. Daudz tas vai maz? Viennozīmīgas atbildes nav, taču mēģināsim tikt skaidrībā...

Par to, ka  čeku loterijā viss nav tīrs un profesionāls, bija skaidrs gandrīz no paša sākuma. Tagad tam saņemti jauni pierādījumi ...

aunais, 2018. gads ir atnesis tik daudz nodokļu un visādu citādu izmaiņu, ka visi likumu pildītāji (grāmatveži, uzņēmēji un vienkārši iedzīvotāji) ir tajās vienkārši sapinušies un neko nesaprot. Bet tie, kam jāgādā, lai saprotam likumus un to pielietošanas iespējas, arī ir sapinušies, tie nepaspēj viest izmaiņas savās mājaslapās un “savās galvās”, lai mūs pareizi konsultētu. Kopumā viss ir kā parasti – ierēdņiem intensīvi jāstrādā, bet viņi to vairs neprot un/vai nespēj…

Iepriekšējā rakstā Kādēļ Latvijai vajadzīgs bizness? (sk.nra.lv) tika aplūkotas likumu normas, kuras ir spēkā divos ienākuma nodokļa likumos – (1) jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un (2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Rakstu dienā, kad sākās ģimenes ārstu streiks. Sabiedrībai par to tika paziņots varen skaļi. Veselības ministrija publicēja savu “cīņas” plānu ar šo streiku, lai, nedod, Dievs, atkal nenāktos vākt mirušos. Šoreiz jau doktorātu teritorijās. No otras puses, šodien noskaidrojās, ka pus-streiku pieteikuši arī slimnīcu darbinieki, precīzāk – medmāsas.

Galvenais visu bēdu iemesls mūsu veselības aizsardzības sistēmā ne tuvu nav naudas trūkums, bet pašas valstī izveidotās veselības aizsardzības struktūras necaurspīdīgums un samudžinātība. Ir jāmaina sistēma. Tad arī budžeta naudas būs pilnīgi pietiekami, un medicīniskie pakalpojumi kļūs ļaudīm pieejami. Sistēmas maiņa – tas nav nemaz tik sarežģīts darbiņš.

Vai Latvijā kāds zina Darba likumu? Šis nebūt ne svētdienīgais jautājuma man rodas ik reizes, kad presē top paziņots, ka kāds valsts aparāta darbinieks ticis nelikumīgi atlaists, bet tagad viņu caur tiesu atjauno darbā un viņam tiks izmaksāta liela kompensācija. Tā kā šādi notikumi atkārtojas regulāri un parasti ir saistīti ar valsts struktūrām, atbilde, diemžēl, ir negatīva un bēdīga.

Nodokļu dienesta vadītāja amatam „fantastiskākā” kandidāta meklēšanas konkurss beidzās bez rezultātiem. No vienpadsmit kandidātiem nederēja neviens. Un zīmīgi, ka, šķiet, pirmo reizi jaunākajā Latvijas vēsturē līdz presei nenonāca neviens VID vadītāja amata kandidāta vārds. Tas ir dīvaini un ne visai saprotami, lai gan… „pietuvinātie”, gandrīz vai tūlīt pēc informācijas par „neveiksmīgo” konkursu parādīšanās, no kuluāriem ziņoja, ka tā bijusi vien teātra spēle, ka „jaunākajiem” vadoņiem jau uzreiz bijis „savs” kandidāts šim „uzticamības” amatam.

Nesenā, dīvainā satiksmes ministra Matīsa kunga atstādināšana aktualizēja AirBaltic situāciju. Atkal, tāpat kā pirms pieciem gadiem, runā par to, ka šai kompānijai nepieciešams investors, kuru jau atradusi galvenā valdību konsultējošā kompānija Prudentia.