Vai Latvijā kāds zina Darba likumu?

 

Vai Latvijā kāds zina Darba likumu? Šis nebūt ne svētdienīgais jautājuma man rodas ik reizes, kad presē top paziņots, ka kāds valsts aparāta darbinieks ticis nelikumīgi atlaists, bet tagad viņu caur tiesu atjauno darbā un viņam tiks izmaksāta liela kompensācija. Tā kā šādi notikumi atkārtojas regulāri un parasti ir saistīti ar valsts struktūrām, atbilde, diemžēl, ir negatīva un bēdīga.

Vēl vienu apliecinājumu tam, ka Latvijā Darba likuma normas zina un pilda tikai privātsektorā, mēs saņēmām saistībā skolotāju darba apmaksas reformu. Liekas - valdošās aprindas uzskata, ka pašas pieņemtie likumi uz tāmneattiecas.

Darba likums, kurš Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada 1. jūnija, proti - jau četrpadsmit gadus, skaidri nosaka, ka darba līgums tiek slēgts tikai rakstiskā formā (40. pants) un izmaiņas tajā arī ir viešamas tikai rakstiskā formā un tikai pēc savstarpējas darbinieka un darba devēja vienošanās (97. pants). Turklāt 98. panta pirmajā daļā teikts, ka darba devējs var iniciēt izmaiņas darba līgumā, taču viņam par to rakstiski jābrīdina darbinieks ne vēlāk kā mēnesi pirms tam!

Darba apmaksa - tas ir viens no katra darba līguma obligātiem un būtiskiem punktiem. Tātad, viešot izmaiņas skolu pedagogu darba apmaksas sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai, bija jānodrošina, lai skolotāji tiek par to rakstiski informēti ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.augustam. Jo jaunie darba apmaksas aprēķināšanas noteikumi stājās spēkā no 2016. gada 1. septembra.

Kādēļ tas bija jādara Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)? Formāli skolotāja darba devējs ir skolas direktors, kurš slēdz ar viņu darba līgumu. Taču darba līguma formu un pedagogu darba apmaksas sistēmu nosaka ne jau skolas direktors un pat ne speciālais pašvaldības departaments, kurš veic darba samaksas aprēķinus, bet IZM.

Proti, vai nu tāpēc, ka valdošās koalīcijas pārstāvji nezina vai arī neciena Latvijas likumu normas, Latvijas skolotāji netika savlaicīgi informēti par no 2016. gada 1.septembra paredzamajām izmaiņām vienā no viņu darba līgumu nosacījumiem. Jo vairāk - viņi vispār netika par to oficiāli informēti. Visu informāciju par izmaiņām viņu darba apmaksā skolotāji uzzina no medijiem un „kasē”, saņemot algu par kārtējo mēnesi.

Bet - tas arī vēl nav viss. Darba likuma 98. panta otrajā daļā teikts, ka tad, ja darba līguma nosacījumu ietvaros tiek samazināta darba apmaksa, darbinieks vēl vienu mēnesi pēc samazinājuma spēkā stāšanās saņem iepriekšējo samaksu par darbu. Proti - pat tad, ja skolotāji būtu tikuši pareizi informēti par viņu darba apmaksas līmeņa pazemināšanu no 2016. gada 1. septembra, septembrī viņiem bija jāsaņem ne mazāk kā analoģiskā mācību mēnesī pagājušajā mācību gadā.

Tātad - rezumēsim:

Pirmkārt, IZM, veicot skolotāju darba apmaksas sistēmas reformu, divas reizes rupji pārkāpa Latvijas Darba likuma normas!

  • Ministrija rakstiski nepaziņoja skolotājiem par darba līguma nosacījumu izmaiņām līdz 2016. gada 1. augustam, kā to nosaka Darba likuma 98. panta pirmā daļa.
  • Pirmajā mēnesī pēc darba apmaksas samazinājuma ministrija ( tiem skolotājiem, kuriem, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, alga kļuva mazāka) nenodrošināja darba apmaksas saglabāšanu 2016. gada septembrī iepriekšējā līmenī, kā to nosaka Darba likuma 98. panta otrā daļa.

Otrkārt, veicot skolotāju darba apmaksas sistēmas reformu, IZM faktiski izsludinājusi genocīdu pret latviešu tautu! Jo algu samazinājums pamatā ir skāris ģimnāziju skolotājus. Tos, kuri reāli gatavo latviešu tautas nākotni - izglītotus jaunus cilvēkus. Te vietā atcerēties vēsturi. Kamēr Krievijas impērijas ietvaros nebija sagatavoti jauni izglītoti latviešu tautības cilvēki, latviešu tautas apgaismība bija apgrūtināta. Ja kāds neatceras, tad es atceros jaunlatviešu plejādes nopelnus…

Treškārt, es uzskatu, ka Izglītības darbinieku arodbiedrībai būtu laiks uzzināt Darba likuma normas un palīdzēt skolotājiem panākt taisnīgumu. Bet taisnīguma, kuru pelnījuši cietušie, būtība ir - prasība IZM ievērot Darba likuma normas!

  • Pirmais. Pieprasīt, lai skolu direktori ministrijas uzdevumā iepazīstina visus (ne tikai cietušos) skolotājus ar izmaiņām darba apmaksas nosacījumos.

Turklāt cietušajiem skolotājiem darba apmaksas līmeņa samazinājumam jāsākas mēnesi pēc šāda paziņojuma parakstīšanas. Proti - nevis no 2016. gada 1. septembra, bet ne agrāk kā no 2017. gada 1. janvāra. Ne agrāk kā mēnesi pēc vienošanās par izmaiņām darba apmaksā parakstīšanas.

  • Otrais - pieprasīt IZM piešķirt papildus finansējumu nepareizi izmaksāto algu atlīdzināšanai cietušajiem skolotājiem, sākot ar 2016. gada septembri.

Visi aprēķini liecina, ka nauda algu atjaunošanai vajadzīga posmā no 2016. gada septembra līdz decembrim un vēl 2017. gada janvārī. 2016. gada mēneši - tas ir posms, kurā,līdz izmaiņāmdarba līgumā,vēl darbosies vecās darba apmaksas normas, bet 2017. gada janvāris - pirmais mēnesis, par kuru pēc darba apmaksas līmeņa pazemināšanas, saskaņā ar panākto vienošanos par izmaiņām darba līgumā,darba apmaksa tiek veikta kā iepriekš.

Ja arodbiedrība neķersies pie taisnīguma atjaunošanas, skolotājiem nāksies organizēties pašiem un darba strīdus ietvarosiesniegt prasību pret ministru Kārli Šadurski tiesā. Jo mēs taču dzīvojam Latvijā, kura, saskaņā ar Satversmi un valdošās elites apgalvojumiem, ir demokrātiska valsts. Bet tas nozīmē, ka likuma normas ir obligāti jāievēro visiem!!!