Vakara pārdomas par čeku loterijas pirmo izlozi

Par to, ka  čeku loterijā viss nav tīrs un profesionāls, bija skaidrs gandrīz no paša sākuma. Tagad tam saņemti jauni pierādījumi ...

Vai atceraties, ka, tiklīdz loterijā tika reģistrēti pirmie desmiti čeku, jaunā VID (nodokļu inspekcijas) vadītāja steidzās paziņot, ka par 20 procentiem čeku nodokļi nav nomaksāti, un tas pilnībā sakrita ar Latvijas ēnu ekonomikas apmēra novērtējumu. To, kas tika domāts ar “izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”, neviens nesaprata! Ja tas tika attiecināts uz PVN, tad daudzas tirdzniecības vietas nav PVN maksātāji, un dabiski - čekā šī nodokļa nav...

Pēc tam VID tehniskā dienesta pārstāvji precizēja, ka šo čeku īstumu vēl neviens nav pārbaudījis! Lai pārbaudītu, vai visi reģistrētie čeki ir legāli, tas ir, kāds kases aparāts vai kāda kases sistēma izdrukāja čeku, vai tas ir vai nav reģistrēts VID sistēmā, ir jāpieliek daudz pūļu un jāiegulda daudz līdzekļu. Faktiski šim nolūkam ir jāizstrādā īpaša programma. Citādi - pārbaude arī notiks, tā tiks veikta izlases kārtībā. Taču, kā liecināja pirmās izlozes rezultāti, pārbaude diez vai bija pilnvērtīga ...

Tagad par čeku loterijas izziņoto mērķi - cīņa ar ēnu ekonomiku un komersantu čeku neizsniegšana. Labi, bet kur pie mums, kādā sfērā pēdējo gadu laikā VID reģistrējis procentuāli lielāko daļu neizsisto čeku? Pareizi, nevis tirdzniecībā, bet gan sabiedriskajā ēdināšanā. Tāpēc, lai sasniegtu loterijas mērķi, būtu jāierobežo tajā reģistrējamo čeku skaits! Tā vietā, lai iedzīvotāji čeku loterijas vietnē reģistrētu RIMI, Maxima, Mego, Depo un citu tirdzniecības ķēžu čekus, nepieciešams noteikt, ka loterijā tiek reģistrēti tikai kafejnīcu, bistro, restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu čeki. Efekts būtu ievērojams - fiskālos čekus pieprasītu lielākā daļa apmeklētāju, nevis tikai uzņēmumu darbinieki pārskatu vajadzībām…

Stāsts par čeku loterijas pirmās izlozes datu publicēšanu vispār nav ar prātu aptverams. Sākotnēji tika paziņots, ka izlozes norise tiks raidīta pirmajā Latvijas televīzijas programmā svētdien, 11. augustā, pēc Latloto izlozes. Tā vietā dati pēkšņi, bez jebkādas publiskas izlozes, tika publicēti piektdien. VID tehniskais dienests paziņoja, ka šie bija tikai izmēģinājuma dati un tie tika publiskoti nejauši. Bet dīvainā kārtā oficiālie dati par uzvarētājiem pilnībā sakrīt ar izmēģinājuma datiem. Nu labi, šoreiz piedosim VID, tomēr patiesības labad jāatzīmē, ka VID vai policija par šādām darbībām - izsludināto un reģistrēto loteriju balvu nepubliskoto izlozi - komersantus sodītu ...

Tagad veltīsim nedaudz uzmanības uzvarētājiem. Pirmkārt, informācija par uzvarētājiem netika publicēta pilnībā. Tika solīts, ka kāds noteikts čeku daudzums katru mēnesi tiks iekļauts to laimīgo sarakstā, kas piedalīsies gada loterijas izlozē. Šie dati nav publicēti. Bet tiem jābūt publiski pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo konkrētā mēneša, piemēram, jūlija čeki ir jāsaglabā līdz loterijas beigām, pretējā gadījumā jūs balvu nedabūsiet! Šajā gadījumā, ja jūlija čeks neuzvarēja jūlijā, tad tas ir jāizmet vai, ja tas iekļauts gada izlozes dalībnieku sarakstā, jāglabā gadu,

Otrkārt, īpašu uzmanību ir pelnījis uzvarētāja čeks, par kuru tiks izmaksāta balva 10 tūkstošu eiro apmērā. Jūs jautāsiet, kas ar to nav kārtībā? - TĀ NUMURS ir 4519024! Numurs kā numurs, skaitlis kā skaitlis, taču tas tā liekas tikai no pirmā acu uzmetiena ...

Šī čeka numurs sastāv no septiņiem cipariem! Nācās pakonsultēties ar ekspertiem, vai kases aparāta čeka numurs var sastāvēt no septiņiem cipariem? Atbilde bija “jā, un pat no astoņiem”! Kas tad mani samulsināja šajā numurā? - TĀ LIELUMS!

Fakts ir tāds, ka kopš 2017. gada jūlija mūsu valstī tiek veikta kases aparātu un kases sistēmu maiņa, un čeka numurs ir dokumenta (t.i., čeka) kārtas numurs, kas ir izsists konkrētajā kases aparātā. Uz doto brīdi šī epopeja ir gandrīz beigusies.

Ja pieņemam, ka šis čeks izsniegts tirdzniecības vietā, kasē, kas uzstādīta 2017. gada jūlija sākumā, tad pagāja tieši divi gadi, līdz uzvarētāja čeks tika izsists (2019. gada 12. jūlijs). Balstoties uz šo faktu, veicam primitīvu aprēķinu - čeka numuru dalām ar divu kalendāro gadu dienu skaitu: 4519024 / (365 * 2) = 6.190.44.

Tātad, lai legāls, jauns kases aparāts izdrukātu šo čeku, tam katru dienu būtu jāreģistrē 6 tūkst. 190-191 pirkums, jeb 258 pirkumi stundā vai 4,3 pirkumi minūtē! Kur Latvijā var atrast šādu tirdzniecības vietu? Tā ir jebkura tirgotāja sapnis ...

Varbūt spriedums nav pareizs, un šis kases aparāts strādāja daudz ilgāk? Bet kāpēc tad tas netika nomainīts obligātās kases aparātu un kases sistēmu nomaiņas laikā? Tas nav skaidrs, un nav skaidrs arī tas, vai ieņēmumu dienests pārbaudīja to, vai čeks ir īsts?! Tiesa, varbūt tas ir "pareizā" cilvēka “čeks”, jo galu galā balva tomēr ir 10 tūkstoši eiro ...

Nezinu, nezinu... Īpaši ņemot vērā informāciju par VID darbinieku un to laulāto pusīšu līdzdalību atmaskotajās naudas atmazgāšanas shēmās, mani māc šaubas ...

Visbeidzot, novērtēsim šī pasākuma - čeku loterijas - izmaksas. Mēneša balvas - viena 10 tūkstoši, četras 5 tūkstoši, piecas 100 eiro. Kopā tie ir 30 tūkstoši 500 eiro mēnesī vai 366 tūkstoši gadā. Plus gada izloze - kopā gandrīz 400 tūkstoši eiro. Tam vēl nāks klāt VID izdevumi interneta vietnes izveidošanai, tās administrēšanai, čeku pārbaudes programmas izstrādei, prēmijām un atlīdzībai par attiecīgo darbinieku labo darbu vairāku mēneša algu apmērā…

Īsi sakot, izdevumi gaidāmi aptuveni viena miljona eiro apmērā. Bet kāds rezultāts? Maz ticams, ka šāda cīņa ar ēnu ekonomiku ar čeku loterijas palīdzību tās pašreizējā formātā segs tās izmaksas pateicoties nodokļu iekasēšanas pieaugumam no tiem, kas izsita un turpina izsist kases čekus...

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais