Vai VVD vadītāja ir cienīga kļūt par VID vadītāju?

 

Nodokļu dienesta vadītāja amatam „fantastiskākā” kandidāta meklēšanas konkurss beidzās bez rezultātiem. No vienpadsmit kandidātiem nederēja neviens. Un zīmīgi, ka, šķiet, pirmo reizi jaunākajā Latvijas vēsturē līdz presei nenonāca neviens VID vadītāja amata kandidāta vārds. Tas ir dīvaini un ne visai saprotami, lai gan… „pietuvinātie”, gandrīz vai tūlīt pēc informācijas par „neveiksmīgo” konkursu parādīšanās, no kuluāriem ziņoja, ka tā bijusi vien teātra spēle, ka „jaunākajiem” vadoņiem jau uzreiz bijis „savs” kandidāts šim „uzticamības” amatam.

Tagad premjerministrs Kučinska kungs ir pavēstījis, un mēs zinām, ka VID vadītāja amatā paredzēts iecelt Valsts Vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Proti, sabiedrībai, lai iegūtu jaunu fiskālā dienesta priekšnieci, tiek ieteikts nomainīt Koļegovas kundzes amata nosaukumā vienu burtu - VVD uz VID.

Es personīgi vēl nesen par Koļegovas kundzi nebiju dzirdējusi. Taču - ja jau viņai jākļūst par republikas nodokļu dienesta vadītāju, tad iepazīties ar viņu, kaut neklātienē, ir vērts. Jo turpmāk no viņas daudzējādā ziņā var būt atkarīga gandrīz visu Latvijas iedzīvotāju labklājība.

Pirmie iepazīties ar potenciālo VID vadītāju sāka portāla Delfi.lv žurnālisti un latviešu mediji. No viņiem mēs uzzinājām, ka Koļegovas kundze ir četru bērnu māte (divas meitas un divi dēli), bet viņas 2015. gada amata deklarācijā nezin kāpēc uzrādīts tikai viens dēls! Kas tas ir - neuzmanība vai necieņa attieksmē pret sabiedrību? Drīzāk necieņa. Tāpēc, ka nevienā no 16 deklarācijām (2000.-2015.g.) Koļegovas kundze nav uzrādījusi precīzu, pilnu savas ģimenes sastāvu!

Vēl žurnālisti pastāstīja, ka Koļegovas kundze ir superbagāta sieviete, kura nezin kāpēc strādā valsts struktūrā. Pērn viņa dividendēs saņēmusi 320 tūkstošus eiro. Šis ienākums ir 8,42 reizes lielāks nekā viņas oficiālā alga VVD vadītājas amatā. Un Koļegovas kundze ir tik bagāta, ka tūdaļ šīs „negaidītās” dividendes kādam uzdāvina. Vispār, saskaņā ar Latvijas nodokļu likumdošanu šāda darbība ir apšaubāma darījuma pazīme. Jo „labdabīgais saņēmējs” ir trešā persona, kas pakļaujama kontrolei. Nolūkā noskaidrot, vai šeit nav notikusi nelegālu ienākumu legalizācija, vai šeit nav kādas sasaistes ar, nedod, Dievs, terorismu…

Turklāt tādas, no mūsdienu likumdošanas viedokļa „apšaubāmas”, darbības Koļegovas kundze veikusi ne tikai 2015.gadā. Ja ticēt Vides dienesta vadītājas amata deklarācijām, tad viņa ar šādām lietām nodarbojas jau kopš 2009. gada, kad pirmo reizi saņēma dividendēs 234 000 eiro. Tiesa, līdz 2012. gadam (ieskaitot) Koļegovas kundze tūdaļ aizdeva visas saņemtās dividendes tiem, kas viņai šīs dividendes piešķīra. Bet kopš 2013. gada viņa dividendes vairs neaizdod, viņa tās vienkārši atdod - kā dāvanu. 2013. gadā - 341,5 tūkstoši eiro, 2014. gadā - 380 tūkstoši eiro un 2015.gadā - 320 tūkstoši eiro.

Kā tas iespējams, ka prāvas valsts struktūras vadītāja gadu no gada veic apšaubāmus darījumus un turklāt atklāti ziņo par to sabiedrībai savā ikgadējā amata deklarācijā? Atbilde ir vienkārša. Līdz šim neviens atbildīgais dienests (KNAB, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, nodokļu inspekcija, Drošības policija utt.) nepārbauda amata deklarāciju datus. Deklarācijās atrodamo informāciju izmanto tikai žurnālisti!

Tagad mazliet pievērsīsimies tam veiksmīgajam uzņēmumam, kurš var atļauties maksāt dividendēs daudzus tūkstošus. Koļegovas kundzei pieder 50% statūtkapitāla SIA Pallogs (reģ.№ 40003532568). Tas līdz šim ir 2000 lati. Proti - kompānija nav paspējusi vai ir aizmirsusi pārskaitīt/denominēt savu kapitālu no latiem eiro. Tiešām, ja ticēt Pallogs gada atskaitēm, kompānija visus šos gadus darbojusies ar kolosālu peļņu, kuru nav kur likt. Tā pastāvīgi attīstās un arvien kāpina finansu līzinga saistību apjomus. Proti - mums Latvijā ir skaists veiksmīga biznesa piemērs. Līdz ar kompānijas apgrozījumu aug arī tajā nodarbināto skaits, paplašinās ražošana un nedaudz palielinās darbinieku oficiālā alga. Bet…

Ja nedaudz iedziļināties kompānijas atskaitēs un ņemt vērā to, ka viena no tās īpašniecēm, Valsts Vides dienesta vadītāja, līdzko saņēmusi dividendes, tūdaļ no tām atsakās, tad rodas šaubas par kompānijas „tīrību”. Līdzīgi, kā nesenajā skandālā ar mildronātu - ir dopings, nav dopinga.

Uzmanīgu dara salīdzinoši nelielā vidējā alga uzņēmumā. Mazliet vairāk par 230 eiro 2009.-2010. gadā, 498 eiro 2014. un 516,40 eiro 2015. gadā. Protams, nozarē vidēji pieļaujamās algas kritērijos šie dati gandrīz iekļaujas. SIA Pallogs darbojas mežsaimniecības un kokapstrādes jomā. Nodokļu inspekcija liecina, ka Latvijas mežsaimniecībā nodarbināto vidējā alga 2014. gadā bija 720, 2015. gadā - 792 eiro, bet pieļaujamais algu līmenis, kurš nerada aizdomas par maksāšanu konvertos, attiecīgi - 504 un 554 eiro. Kokapstrādes rūpniecībā attiecīgi - 597 un 418 eiro 2014., 657 un 460 eiro 2015. gadā.

Taču parādiet man fiziska darba cilvēku, kurš strādās par nedaudz vairāk kā 300 eiro uz rokas! Saprotams, tādi cilvēki ir, bet viņu nav lielos uzņēmumos. Par mazu algu cilvēki strādā mazā privātā biznesā, bet ne jau uzņēmumos, kuru peļņa mērāma miljonos. Tātad - rodas šaubas, vai SIA Pallogs gada atskaitēs uzrādīta visa darbinieku alga. Tātad - ir iespējama algas saņemšana konvertos un ir redzams šīs „kreisās” naudas avots - dividendes, no kurām regulāri atsakās uzņēmuma īpašnieks…

SIA Pallogs dividenžu summa 2015. gadā - 576 tūkstoši eiro pēc nodokļa nomaksas. Vai 47,4% uzņēmuma gada algu fonda. Ja mazliet atstāt īpašniekiem bezbēdīgai dzīvei, bet atlikumu sadalīt uz galviņām, tad mēnesī viens darbinieks papildus vidēji saņemtu 229,6 eiro. Nav slikti - nedaudz virs 300 eiro oficiāli plus konverts. Dzīvei pietiek.

Taču gribu uzsvērt, ka tas viss ir tikai varbūtības līmenī pastāvoši pieņēmumi, kuri izriet no daudzu tūkstošu vērtās veiksmīgā uzņēmuma SIA Pallogs peļņas un nemotivētas, regulāras tā īpašnieces atteikšanās no saņemtajām dividendēm. Tomēr naudu dividendēs uzņēmums regulāri izmaksā, bet - kur tās pēc tam nonāk? To uzzināt ir Vides dienesta vadītājas nākamās darba vietas darbinieku ziņā.

Man nav šaubu par Koļegovas kundzes kompetenci vides aizsardzībā. Man nav šaubu arī par to, ka viņa ir laba vadītāja un zinošs speciālists šajā jomā. Viņa taču no 2000. līdz 2009. gadam ir regulāri darbojusies arī kā lektors dažādās akadēmiskās un citās mācību iestādēs. Līdz brīdim, kad sāka saņemt dividendes, no kurām pastāvīgi "atbrīvojas” - te aizdod, te dāvina.

Problēma ir citur. Vai Latvija var atļauties tādu nodokļu dienesta vadītāju?

Jevgeņija ZAICEVA, neatkarīga eksperte-analītiķe