Dividendes 2018.gadā – turpinājums

© REUTERS/ SCANPIX

Iepriekšējā rakstā Kādēļ Latvijai vajadzīgs bizness? (sk.nra.lv) tika aplūkotas likumu normas, kuras ir spēkā divos ienākuma nodokļa likumos – (1) jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un (2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

No divu likumu normu salīdzināšanas izriet, ka pastāv ekonomiskās satura ziņā tuvi divu veidu ienākumi, ko saņem divu veidu personas - (1) uzņēmumi kā juridiskas personas, kuras, sākot ar 2018. gadu maksās uzņēmumu ienākuma nodokli no tās peļņas daļas, kas tiks novirzīta dividendēm, un (2) uzņēmuma īpašnieks, kā fiziska persona, kurai ir ienākumi dividenžu veidā. Un tad arī sākas grozījumu džungļi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

VID speciālistu rīkotā seminārā demonstrētā vienkārša tabula liecināja, ka 2017. gadā no uzņēmuma dividendēm virzītās peļņas tiek maksāts nodoklis 15%+10%, bet 2018. gadā būs savādāk - 20%+0%. Un tas skar dividenžu izmaksu fiziskai personai - uzņēmuma īpašniekam. Patīkama vēsts. Vien… izlobīt to no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normām nav tik vienkārši.

Jautāti par šīs tabulas pareizumu VID speciālisti laipni atbildēja. Lai gan domāja trīs dienas. 0% likme dividendēm 2018. gadā tiks piemērota, balstoties jaunievestajā likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.panta pirmās daļas punktā 21., kurš stāsies spēkā 1.01.2018.. Šī jaunā punkta nosacījumi vēsta, ka (1) no dividendēm, kuras izmaksātas Latvijā un no kurām saskaņā ar jauno likumu ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī (2) no dividendēm, kuras Latvijas iedzīvotājam izmaksātas ārvalstīs no peļņas un no kuras turpat ārvalstīs iekasēts ienākuma nodoklis, vairs nodokli maksāt nevajadzēs! Lieliski, taču ir vēl tā paša likuma astotais pants, kurš veltīts gada apliekamo ienākumu avotiem. Tajā ir trešā daļa un tajā divi punkti 12 un 121, kuros teikts, ka Latvijas dividendēm pielīdzinātās dividendes un ienākumi tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa, ir norāde uz to, ka dividendes Latvijā tiek apliktas ar nodokli, ja tām nevar piemērot atbrīvojumu saskaņā ar likuma 9.pantu!

Un tas vēl nav viss. Ir vēl ienākumu no kapitāla aprēķināšanai veltītais pants 119 , kura vienpadsmitajā daļā ir punkti 1. un 11., kur skaidri teikts: «11. Ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido: 1) dividendes, kas ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē; 11) dividendēm pielīdzināms ienākums;»

Vienkārši - dividendes ir ienākums no kapitāla! Bet nodokļa likme šim fiziskas personas ienākumu veidam noteikta 15. panta piektajā daļā: «5. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma» - un, sākot ar 2018. gadu, šī nodokļa likme būs 20% (2017. gadā - vēl 10%).

Kas tad sanāk atlikumā? Devītais pants vēsta, ka “praktiski” visas dividendes Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekas. Astotais pants vēsta, ka dividendes, kuras nav atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli saskaņā ar 9..pantu, tomēt tiek ar nodokli apliktas. Bet 11.pantā teikts, ka dividendes ir ienākums no kapitāla, un nodoklis šajā ienākumu veidā ir noteikts 15. pantā 20% apmērā, sākot ar 2018.gadu. Un - ko tad iesākt vienkāršam cilvēkam? Kur ir kļūda?

Sākotnējās, VID speciālistu seminārā sniegtās informācijas trūkums ir tas, ka viņi nedeva norādi uz jauno 9.panta pirmās daļas punktu 21 un līdz šim nav precizējuši to, kā saprast nesaskanīgās likuma normās 2018. gadā.

Lūk, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas aina. Esošais režīms: - UIN 15% (no koriģēta apliekamā minimuma; - 15%+10% (dividendēm fiziskām personām); - 15%+0% (dividendēm juridiskām personām. Izmaiņas (UIN likums spēkā ar 1.01. 2017.: - UIN 20%; - 20%+0% (dividendēm fiziskām personām); - 20%+0% (dividendēm izmaksai juridiskām personām).

Mūsuprāt, problēma ir tāda, ka likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodokļu reformas laikā nav kā pienākas grozīts līdz galam! Šobrīd likums satur pretrunīgas normas saistībā ar vieniem un tiem pašiem fiziskas personas ienākumiem. Pareizāk būtu bijis izslēgt no likuma 119 . panta vienpadsmitās daļas 1. un 11. punktus, vai arī sniegt papildus skaidrojumu tam, kādi konkrēti dividenžu veidi, kurus Latvijas iedzīvotāji ir saņēmuši no Latvijas ārvalstu kapitālsabiedrībām (SIA un АS), sākot ar 2018. gadu tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?! Pagaidām tas nav saprotams…

Pielikumā - nodokļu inspekcijas atbildes oriģināls (17.11.2017. Nr.8.7.18/1610).

Labdien!

Izskatot Jūsu jautājumu, paskaidrojam.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļa likmes piemērošanas koriģēta saskaņā ar šā likuma 4.panta devīto daļu. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 21.punktā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek apliktas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (šo atbrīvojumu nepiemēro, ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samaksāts saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"),

b) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis.

Ņemot vērā minēto, pēc 20 procentu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūs jāmaksā, tāpēc skaidrojums Jūsu norādītajā semināra materiāla lapā ir korekts.

Ar cieņu,

Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītājas D. Baškevicas uzdevumā,

Laine Kūle

VID Nodokļu pārvaldes

Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas

daļas Metodikas nodaļas

galvenā nodokļu inspektore

tālr.67122049

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais