Rakstu dienā, kad sākās ģimenes ārstu streiks. Sabiedrībai par to tika paziņots varen skaļi. Veselības ministrija publicēja savu “cīņas” plānu ar šo streiku, lai, nedod, Dievs, atkal nenāktos vākt mirušos. Šoreiz jau doktorātu teritorijās. No otras puses, šodien noskaidrojās, ka pus-streiku pieteikuši arī slimnīcu darbinieki, precīzāk – medmāsas.
Nu, ko - cīņa nav slikta lieta. Īpaši, ja runa ir par taisnīgumu. Bet - vai šajos notikumos ir kaut piliens taisnīguma un patiesības? Atbilde diemžēl ir negatīva. Tas viss ir ne vairāk kā profanācija. Nolūkā piedabūt sabiedrību vēl reizi pažēlot mediķus un vēl reizi iedot tiem naudu, lai iegāztu to valsts slimnīcu bezdibenīgajos, nerentablajos budžetos. Taču - ņemsim visu pēc kārtas…
Un tā - izsludināts ģimenes ārstu beztermiņa streiks. Prasības visai izplūdušas - palielināt viņiem maksājumus par pacientiem un piemaksas par pāreju uz e-veselības programmu. Apmēram tā. Tauta, kuras lielākā daļa pārtiek no algas, kas nedaudz augstāka par minimālo, it kā varētu ģimenes ārstus saprast, taču…
Ģimenes ārsti savus pamatienākumus gūst no viņiem pierakstīto pacientu skaita, daudzi no kuriem ģimenes ārstus neapmeklē gadiem, bet, iespējams, vispār ir pametuši Dzimteni. Bet tas nav svarīgi - ir pacients taustāms vai nav, naudiņa nāk, turklāt - pietiekami. Plus piemaksas par kvalitāti, profilaksi utt. Tātad - naudas ir pietiekami, bet kvalitāte klibo - ne visiem ģimenes ārstiem, bet daudziem. Stāsts ir arī par to, ka tāda laime, kā ģimenes ārsta apmeklējums ar iepriekšēju, divus mēnešus pirms vizītes, pierakstīšanos, arvien ir aktuāla. Visbiežāk tas tā ir nepietiekami labi organizētas ģimenes ārsta darbības dēļ…
Otra prasību daļa - problēmas ar e-veselības programmu. Te vispār nekas nav saprotams. Vai nu programma ir tik slikta, ka ar to nav iespējams strādāt, vai arī ģimenes ārsti darbā ar datoru ir tiktāl profāni, ka - vai nu nespēj to apgūt, vai arī ir par slinkiem, lai to apgūtu. Vai arī pieprasa papildus naudu datoriem un interneta pieslēgumam?.
Taču vēl nesaprotamāks ir tas, kas saistīta ar Veselības ministrijas (!) plānu. Mums Latvijā nav veselības aizsardzības ministrijas, mums ir tikai veselības ministrija, taču, piekritīsiet, ka tā ir liela starpība. Un tā - ministrijas rūpju plāns par ģimenes ārstu (kuri streiko, turklāt - bez termiņa) pacientiem ir vienkāršs - ārsti streiko, bet viņu padotie (medmāsas un palīgi) - strādā. Protams, sniegt pilnvērtīgu palīdzību viņi nespēj, taču vienkāršu recepti un slimības lapu līdz 10 dienām izrakstīt mācēs. Spēs pārsiet, iešpricēt un uzlikt pilināmo pudeli. Un, ko gan vēl vajag? Bet ārsti? Ārsti streiko. Bez termiņa. Jo laukā taču vasara un nevajag iet atvaļinājumā…
Veselības ministrija it kā uzskata, ka “avis dzīvas un vilki paēduši”. Taču, kā vienmēr, mums aizmirsa pastāstīt, kas tad būs ar ģimenes ārsta prakses ienākumiem? Vai ģimenes ārsti streika laikā saņems no Veselības norēķinu centra naudu par pacientiem? Izskatās, ka saņems. Jo viņu palīgi taču strādā, un pacienti bez palīdzības un pieskatīšanas nepaliks. Un - ģimenes ārstam maksā par katru viņam pierakstīto pacientu. Nevis par to, vai pacients atnāca, saņēma ārsta palīdzību, padomu, recepti vai slimības lapu…
Lūk tā ģimenes ārstu beztermiņa streiks Latvijā ritēs uz mūsu rēķina bez noilguma. Es arī no tā neatteiktos - nestrādā, streiko, bet naudiņa nāk…
Tagad - par medicīnas personāla protestu. Par to gandrīz nerunā, bet arī tas aizsākās šodien vai pat pirmajā jūlijā. Šī notikuma būtība ir vienkārša - slimnīcu medicīniskais personāls ir nolēmis cīnīties ar oficiāli apstiprināto pārstrādāšanu, taču streikos tikai māsiņas, jo viņām ir pārāk maza alga! Ja padomāt, tad tas atkal ir kaut kāds “joks” bez loģikas. Atkal ne šis, ne tas.
Ja runāt par leģitimēto pārstrādāšanu, tad būtu jāprasa risināt problēmu pēc būtības, nevis jāmelš - te par visa ar zaudējumiem strādājošajās valsts slimnīcās nodarbinātā medicīnas personāla, te tikai par medmāsu - zemajām algām.
Tiešām, krīzes laikā, kura pēc tam kļuva par eirokomisāra Valda Dombrovska veiksmes stāstu, Ārstniecības likumā tika ierakstīta norma, ka medicīnas personāls var tikt (!) iesaistīts darbā līdz 60 stundām nedēļā bez papildus apmaksas par pārstrādi. Normāls darba nedēļas ilgums ir 40 stundas. To nosaka Darba likums.
Un tā - slimnīcu medicīnas personāla problēmas būtība ir - nepareiza, nelikumīga, pretrunā ar Darba likumu pastāvoša norma. Tātad - Veselības ministrijai, kura to skaidri zina, jau sen vajadzēja likumdošanas iniciatīvas noteiktā kārtībā (tas ir ministrijas tiešs pienākums) sagatavot likuma grozījumus. Problēmas nebūtu. Taču tā vietā tiek duļķots ūdens - pārstrādes problēma jaukta ar zemo algu, kura ir valsts slimnīcu neefektīvas darbības sekas. Bet patiesībā - lai vēlreiz “nokāstu” no sabiedrības naudu slimnīcu zaudējumiem…
Pirms izziņot kādu protestu ar Veselības ministrijas atbalstu, tai (ministrijai) vajadzētu sniegt gan valdībai, gan sabiedrībai patiesu informāciju par situāciju pārstrādē (jo likums taču nosaka, ka pārstrāde ir iespējama, bet nav obligāta). Mums varētu skaidri atklāt - tik un tik slimnīcu darbinieki strādā 60 stundas nedēļā. Lai viņi strādātu 40 stundas nedēļā, papildus vajag tik un tik darbiniekus, tik naudas algām utt.. Taču tad, lai darbu, kuru privātklīnikās veic viens cilvēks, valsts slimnīcās nedarītu trīs, vajadzētu iesniegt arī visu slimnīcu personāla darbības optimizācijas plānu. Taču tas ir pārāk sarežģīti un bīstami, jo tad sabiedrība sapratīs, ka valsts slimnīcu zaudējumus rada nevis naudas trūkums, bet slikta darba organizācija, uzpūsts administrācijas štats, bezatbildība utt.. Vieglāk ir atbalstīt medmāsu protestu un, izmantojot viņu vēstījumu, no vienas puses - par pārstrādi bez kompensācijas, no otras - par zemajām algām, samudžināt situāciju.
Lūk, tā mūs stulbina…
Taču tauta jau ir gatava mosties, un gribas ticēt, ka tā - “uz dullo” šie abi streiki vairs neies cauri. Ir jāprasa, lai ģimenes ārsti sava beztermiņa streika laikā saņem vien daļu ( vienu trešo vai pat vienu piekto) savu standarta ienākumu. Tādu, lai pietiktu īres un daļējai to medmāsu, palīgu darba apmaksai, kuri nedaudz strādās.
Nu, bet saistībā ar slimnīcu medicīnas personāla pārstrādāšanos un medmāsu zemajām algām - dodiet skaitļus, kungi! Citādi teikšu kā Staņislavskis - neticu! Diezgan mūs turēt par lohiem. Tauta mostas. Pietiks mūs stulbināt…
Jevgeņija ZAICEVA. neatkarīga eksperte-analītiķe