Inga Paparde / Autori

Procentuāli sirds asinsvadu slimības kā nāves cēlonis vienmēr būs pirmajā vietā Latvijā, jo neesam Āfrikas valsts, kur mirst no infekcijām, norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

Jau desmit gadus Latvijā galvenie iedzīvotāju mirstības rādītāji ir tādi paši – 2001. gadā pirmajā vietā bija sirds asinsvadu slimības, un tās bija nāves cēlonis vairāk nekā pusē nāves gadījumu, un arī 2011. gadā šīs slimības joprojām ir visizplatītākais nāves iemesls.

Pēc Labklājības ministrijas (LM) operatīvās informācijas, arī šāgada sākumā turpinās tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam.

Atzīmējot Starptautisko Reto slimību dienu, ģimenēm, kurās aug bērni ar retām slimībām, un pacientu biedrībām ir divējādas izjūtas: ģimenes ir priecīgas par iespēju svinīgā gaisotnē kopā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem piedalīties fotosesijā, no otras – skaudras pārdomas par bērnu un pieaugušo ar retām slimībām situāciju Latvijā – gan vājo sociālo nodrošinājumu, gan nepietiekamās ārstniecības iespējas.

Šāgada aprīlī sāksies reģionālās mobilitātes atbalsta programma, lai atbalstītu tos bezdarbniekus, kuri meklē darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas – vismaz 20 kilometru attālumā.

Trīsdesmit četras nāves darba vietā – tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, atklājot sociālo akciju, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību darba drošības jautājumiem, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts Ziedonis Antapsons.

Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.

«Mierīgi pārgājām uz eiro. Bez panikas. Braucam uz Eiropu, bet eiro turam kabatā – baidāmies pazaudēt. Kafiju nepērkam, bulciņu nepērkam, ūdeni ņemam līdzi. Negribam atdot eiro,» ar ironiju saka Tallinas senioru biedrības Venu dalībniece, pensionāre Zinaīda Jakuškina, kad Tallinā viņu izjautā Latvijas seniori. Pāriet no igauņu kronas uz eiropeisko eiro emocionāli neesot bijis grūti, taču Zinaīdas kundzes teiktais par nevēlēšanos atdot eiro nav saistīts ar emocijām, bet gan dzīves praktisko pusi, proti, krona vai eiro – nauda pensionāram ir jātaupa.

Nesagaidot aktīvu rīcību no Labklājības ministrijas (LM) puses, tiesībsargs Juris Jansons Saeimā iesniedzis ziņojumu par situāciju valsts sociālās aprūpes centros.

Vecumā no 50 līdz 64 gadiem Latvijā ir nodarbināti 62 procenti iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr mazāk, nekā Latvijā strādāja pirms krīzes.

Nav piepildījušās drūmākās Labklājības ministrijas (LM) prognozes, ka šogad sociālās apdrošināšanas budžetam būs jāaizņemas nauda uz procentiem, lai nosegtu pensiju, bezdarbnieku, slimības un citu pabalstu izmaksas.

Saeimas Demogrāfijas apakškomisija ar piecu deputātu balsīm nolēma virzīt tālākai apspriešanai vairākus grozījumus likumos, kas paredz aizsargāt vēl nedzimušu dzīvību jau kopš ieņemšanas brīža, kā arī būtiski pagarināt obligāto pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas.

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) centieni pārliecināt par izdienas pensiju reformas nepieciešamību nevainagojās ar panākumiem – kultūras darbinieki uzskata, ka viņu izdienas pensijas reformēt nedrīkst, savukārt sociālās politikas veidotāji nepiekrīt tam, ka viss jāatstāj līdzšinēji, jo «izdienas pensijas ir tikai ielāps kultūras darbinieku aizsardzībā, kuri tagad saņem neadekvāti mazu algu un mazu izdienas pensiju».

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija kopīgā paziņojumā iestājas pret Veselības ministrijas sagatavoto veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projektu jeb veselības reformu, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu maksāšanu.

Lai pievērstu uzmanību sekām, ko nodara kukuļošana medicīnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis sociālu kampaņu Neriskē!

Kādu sievieti, kura ir grūtniecības pēdējā mēnesī un kura saslimusi ar gripu, pagājušajā nedēļā neuzņēma divās slimnīcās, bet aizsūtīja uz trešo. Sievietes radinieki ir neizpratnē, kāpēc sieviete šādā situācijā «tiek mētāta» no vienas slimnīcas uz citu, un nav skaidrs, kur īsti meklēt palīdzību.

Balvu Gada cilvēks medicīnā saņēmis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts Vilnis Grīnbergs, kurš glābj bērnu dzīvības jau trīsdesmit gadu. Lai gan sākotnēji vēlējies kļūt par veterinārārstu, dakteris Grīnbergs kļuvis par pediatru un visu mūžu nostrādājis šajā īpaši nozīmīgajā profesijā.

Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) saka: es vienmēr runāju tikai to, par ko esmu pārliecināta, arī ka papildu nauda veselībai būs.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā, tāpēc aicina pieteikties darba devējus, kuri saviem uzņēmumiem vēlas atrast darbiniekus gan sezonas darbam, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, gan līguma darbam uz noteiktu laiku, gan pastāvīgus darbiniekus, Neatkarīgajai pastāstīja NVA speciāliste Iveta Kancēna.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pārbaudījusi janvārī Hepatīta biedrības iesniegtos vairāk nekā 14 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu, lai palielinātu valsts kompensāciju C hepatīta ārstēšanai no 75 uz 100 procentiem.

Jaunu sašutuma vilni atkal izraisījusi pensiju prognozēšana interneta vietnē latvija.lv – cilvēki pauž neizpratni, kā cilvēkam, kurš strādājis desmit vai 15 gadus, kalkulators aprēķina pensiju vien pārdesmit latu apmērā.

Asus iebildumus izraisījis Labklājības ministrijas (LM) piedāvājums reformēt izdienas pensiju sistēmu. Izskatīšanai valdībā sagatavota koncepcija, kas paredz paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem un izslēgt vairākas amatu grupas no izdienas pensiju saņēmēju loka.