Tiesībsargs: aprūpes centros izmanto ķīmisko ierobežošanu

Nesagaidot aktīvu rīcību no Labklājības ministrijas (LM) puses, tiesībsargs Juris Jansons Saeimā iesniedzis ziņojumu par situāciju valsts sociālās aprūpes centros.

Veicot pārbaudes šajos centros, kur pilnā valsts apgādībā dzīvo gan cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, gan personas ar psihiskām saslimšanām, tiesībsargs secinājis: aprūpes centros tiek izmantota ķīmiskā ierobežošana – zāles lieto, lai ierobežotu cilvēka brīvību, kustības vai dažos gadījumos panāktu nomierināšanu. «Liela daļa klientu šajos centros saņem lielas zāļu devas, turklāt gadiem un pilnās devās, lai gan nereti atbilstošas diagnozes nav noteiktas,» uzsver Juris Jansons. Ar medikamentu lietošanu tiek aizvietota sociālā rehabilitācija, piemēram, dažādas aktivitātes klientiem, lai viņi būtu nodarbināti.

Tiesībsarga ziņojuma secinājumiem pilnībā piekrīt Kustības par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere. Viņa Neatkarīgajai saka: tas ir arī mūsu novērojums šajos centros – lai klienti būtu mierīgi un nevienam netraucētu, izdevīgāk ir pastāvīgi dot medikamentus, un tās ir sekas absolūtam atbilstošu sociālo pakalpojumu trūkumam aprūpes centros.

Neredz rīcību

Ziņojumā ietvertie secinājumi ir skarbi, taču nav jaunums, jo jau gadiem tiek runāts par nepieciešamību reformēt sociālās aprūpes centru sistēmu tā, lai tas būtu galējais solis cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aprūpē, proti, sākotnēji izvēlētos un nodrošinātu pasākumus cilvēka dzīvesvietā, lai viņš varētu dzīvot iespējami neatkarīgu dzīvi. Tieši pēdējos gados šim jautājumam uzmanību pievērsis tiesībsargs, bet drīz būs apritējuši jau desmit gadu pēc Reģu traģēdijas, kad tika solīts beidzot īstenot Latvijā alternatīvu sociālās aprūpes politiku.

«Mūsu sarakste ar valdību un Labklājības ministriju sākusies jau senāk, kad mēs regulāri norādījām uz vairākām problēmām aprūpes centros,» stāsta J. Jansons. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tiesībsargs vairākas reizes pēdējo divu gadu laikā vērsies pie premjera ar lūgumu pievērst uzmanību aprūpes centriem. «Atbildes mēs saņēmām – lieciet mūs mierā, viss ir procesā, mēs visu kontrolējam,» tiesībsargs turpina. Piesaistot psihiatri no Latvijas un psihiatrijas ekspertu no Islandes, birojs veica situācijas izpēti visos sociālās aprūpes centros, izstrādājot ziņojumu.

Jau 2010. gadā tiesībsargs konstatēja un rekomendēja sakārtot sociālās aprūpes centru darbību no medicīniskās aprūpes viedokļa, proti, centros tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi, taču paši centri nav reģistrēti kā ārstniecības iestādes, tāpēc tie nepakļaujas šādu iestāžu kontroles mehānismam. «Te arī ir tas paradokss, mēs sakām Labklājības ministrijai, ka ir jāsakārto un jāpārbauda, kā tiek nodrošināta klientu veselības aprūpe, vai psihotropo zāļu lietošana notiek saskaņā ar noteikumiem, bet ministrija mums atbild: aprūpes centri nav ārstniecības iestādes!» uzsver J. Jansons. Vēl kāds paradokss – Veselības inspekcija regulāri pārbauda, kā tiek uzglabāti medikamenti aprūpes iestādēs, bet ne to – vai tie atbilstoši pacientiem tiek izrakstīti, lietoti. Zāļu nekontrolēta lietošana ir tikai viens no konstatētajiem pārkāpumiem.

Gadiem uz zālēm

Psihiatre Liena Jorena saka: protams, daudzos gadījumos sociālās aprūpes centra klientiem medikamenti ir jālieto, taču tam jānotiek atbilstoši psihiatrijas vadlīnijām. Nevar gadiem cilvēkam dot spēcīgus medikamentus, īpaši, ja viņam nemaz nav noteikta atbilstoša diagnoze vai arī tas neparādās nevienā medicīniskā dokumentā. «Pirmoreiz apmeklēju aprūpes centru 2008. gadā saistībā ar kādu sūdzību un mēģināju saprast, kas notiek ar psihiatrisko aprūpi. Tagad, pārbaudot vairāku klientu lietas, es redzu terapijas, kas absolūti neatbilst vadlīnijām un dažas bija pat kaitīgas! Nereti medikamenti ir kā līdzeklis konfliktu, sadzīvisku ķildu risināšanai, nevis pēc medicīniskām indikācijām. Dokumentācija juceklīga, nevar saprast, kā un kāpēc konkrētās zāles noteiktas,» stāsta psihiatre. Daudzi pacienti saņem antipsihotiskus medikamentus, kurus stacionāros izmanto akūtu psihožu ārstēšanai, bet šajos centros cilvēki tos lieto gadiem. «Iespējams tur ir pamatojums, kāpēc jālieto, taču to nevar atrast, tāpat nav skaidrs, kurš par to ir atbildīgs, medmāsas izsniedz tādus medikamentus, kādi savulaik izrakstīti, un tas nereti ir noticis slimnīcā, kur ārstēta akūta saslimšana, un šī ārstēšana tiek turpināta pēc tam gadiem,» secina psihiatre.

Aprūpes centros daudzi klienti saņem vienlaikus daudzuz un dažādus medikamentus – gan antipsihozes, gan trankvilizatorus. Psihiatre norāda, ka šāda polifarmācija lēnām un ilgstoši rada smagas veselības problēmas – sirds, vielmaiņas un asinsrites. Kā piemērs ziņojumā minēts klozapīns, kas retos gadījumos, tomēr var izraisīt potenciāli fatālu balto asins šūnu trūkumu. Lietojot šo medikamentu, nepieciešams veikt regulāras ikmēneša asinsanalīzes. Sociālās aprūpes centros tās tiek veiktas neregulāri, reizi gadā, reizi divos gados vai vispār nekad!

L. Jorena arī norāda, ka klientiem atbilstoši to izpratnes līmenim ir jāsniedz informācija, kādas zāles viņš lieto, taču tagad tos sauc par vitamīniem un dod «baltas vai rozā tabletītes».

Apvainojis?

LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme savukārt uzskata, ka tiesībsargu neinteresē LM padarītais, vēl vairāk – paziņojot, ka visos aprūpes centros ir pārkāpumi ar zāļu lietošanu, viņš apvainojis aprūpes centru darbiniekus.

J. Jansons gan norāda, ka darbinieki, neraugoties uz nesakārtoto sistēmu, strādā pēc labākās sirdsapziņas un tieši daudzi no darbiniekiem ir snieguši informāciju Tiesībsarga birojam par, viņuprāt, nekārtībām centros, ieskaitot zāļu lietošanu. Tiesībsargs arī iesniegs informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem konkrētās lietās, lai tās var izmeklēt. Taču kopumā viņš norāda, ka tie nav atsevišķi gadījumi, bet sistēmas problēmas, turklāt nekontrolētā zāļu lietošana ir saistīta ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu trūkumu centros. Šiem centriem vajadzētu būt kā galējam līdzeklim, kur cilvēku ievietot, ja nav nekādu citu iespēju. Pašlaik ir otrādi – ievieto centrā, un tad domā, kā viņu atkal reintegrēt sabiedrībā.

***

Tiesībsargs ziņo

• Sociālās aprūpes centros vērojama pārapdzīvotība, tāpēc situācija vērtējama kā negatīva, jo lielākā daļa cilvēku šajos centros nodzīvo visu mūžu

• Klienti ēdienreizēs izmanto tikai karotes, tas neveicina pašaprūpes spējas un uzskatāms par degradējošu faktoru

• Izolācijas telpās nav tualetes, tās vietā atrodas spainis, kas domāts cilvēku dabisko vajadzību nokārtošanai

• Alternatīvā aprūpe sociālās aprūpes centros tiek aizvietota ar medikamentozu terapiju, kura nereti tiek pārņemta no psihiatriskajā slimnīcā noteiktās un netiek mainīta gadiem

• Medikamentus nozīmē, lai kontrolētu cilvēku uzvedību, ne lai ārstētu. Daudziem, kuri saņem psihozes ārstēšanai paredzētas zāles, nav diagnosticēti psihotiski traucējumi, bet daudziem no tiem, kuri saņem antikonvulsantus, nav epilepsijas utt.

Avots: Tiesībsarga ziņojums