Saeimas Demogrāfijas apakškomisija ar piecu deputātu balsīm nolēma virzīt tālākai apspriešanai vairākus grozījumus likumos, kas paredz aizsargāt vēl nedzimušu dzīvību jau kopš ieņemšanas brīža, kā arī būtiski pagarināt obligāto pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas.
Lai gan atbildīgo ministriju, kā arī tiesībsarga, ginekologu asociācijas un Pasaules veselības organizācijas eksperti neieteica veikt šādus grozījumus likumos un norādīja uz iespējami negatīvajām sekām, lēmums tomēr tika pieņemts.
Aizsargās jau kopš ieņemšanas brīža
Deputāti atbalstīja jau iepriekš pretabortu darba grupā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores Valentijas Liholajas un zvērinātas advokātes Petras Janules sagatavoto priekšlikumu grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, nosakot, ka «likuma mērķis ir aizsargāt nedzimušu dzīvību kopš ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību». Tāpat precizējumam likumā tiktu arī paskaidrots, kas ir embrijs (cilvēka dīglis agrīnā attīstības stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb astoņām grūtniecības nedēļām), kas auglis (sākot no devītās grūtniecības nedēļas un ilgst līdz dzemdībām) un kas dzīvotspējīgs auglis (sākot ar 22. grūtniecības nedēļu). Autores uzsver, ka dzīvības aizsardzība kopš ieņemšanas brīža pasargās arī no tādiem prettiesiskiem apdraudējumiem kā necienīga izturēšanās pret embrijiem un neatļautiem eksperimentiem ar vēl nedzimušu bērnu. Diskusijās vairākkārt arī izskanēja jautājums, kas notiktu ar mākslīgo apaugļošanu. Bažas diemžēl netika kliedētas, klātesošajiem radot iespaidu, ka iecerētais lēmums jāpieņem, neraugoties ne uz kādiem citiem viedokļiem.
Atšķirīgus viedokļus nedzird
Ne šādu likuma grozījumu, ne paskaidrojumu iekļaušanu neatbalsta neviena ministrija, kurai tika lūgts viedoklis. Tam ir vairāki argumenti. Veselības ministrija norāda, ka joprojām nav zinātniski pierādīts, kad tieši rodas cilvēks un personība. Labklājības ministrija uzsver, ka konstatēt ieņemšanas brīdi būtu ļoti grūti, izņemot gadījumus, kad tas notiek laboratorijā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka šāda norma būtu deklaratīva, jo nav skaidras juridiskās sekas un skaidrs mērķis, kāpēc šāda norma būtu iekļaujama likumā. Ja tas ir domāts legāla pamata veidošanai – kāpēc mums nepieciešams atbalsts, lai vairāk dzimtu bērni un mazāk būtu abortu, tad jau tagad likums aizsargā nedzimušu dzīvību un, pamatojoties uz to, var īstenot valstiskus pasākumus, izriet no tieslietu ministra atzinuma.
Apakškomisijas sēdē, kur kārtējo reizi izvērtās karstas diskusijas, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens jautāja: ja mēs aizsargājam dzīvību kopš ieņemšanas brīža, kā tad mēs definēsim abortu, kas apdraud šo dzīvību? Uz šo jautājumu viņš atbildi pēc būtības nesaņēma, taču tas atspoguļo arī ekspertu neizpratni, kāpēc šādas izmaiņas likumā nepieciešamas un kāda tam ir jēga. Lai gan apakškomisijas vadība uzsvēra, ka likuma grozījumi nav vērsti, lai abortus aizliegtu, oponenti uzskata, ka konkrētā vēlme aizsargāt tieši kopš ieņemšanas brīža ir skaidrs signāls abortu aizliegumu virzienā.
«Likuma grozījumu mērķis ir noteikt valsts pienākumu aizsargāt vēl nedzimušas dzīvības no prettiesiskas rīcības un noteikt skaidru pamatojumu valsts pienākumam tās aizsargāt,» saka apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks, vienlaikus uzsverot, ka likuma grozījumi paredz saglabāt esošo tiesisko regulējumu sieviešu izvēles tiesībās veikt grūtniecības pārtraukšanu.
Liks domāt ilgāk
Deputāti arī nolēma, ka jānosaka ilgāks pārdomu laiks pirms aborta veikšanas, jo, pēc I. Parādnieka teiktā, tas ļaus «intensīvajā darbā ritmā sievietēm apmeklēt konsultantus». Taču arī pašlaik sievietēm neviens neliedz pārdomāt savu lēmumu līdz pat 12. grūtniecības nedēļai, kad ir pēdējais brīdis, kad aborta veikšana ir atļauta. To akcentē vairāki eksperti, tostarp ginekologi, norādot, ka 95% sieviešu jau pirms vēršanās pie ārsta ir pieņēmušas lēmumu. Gadījumos, kad sieviete ir stingri izlēmusi, labākais ir veikt grūtniecības pārtraukšanu pēc iespējas agrākā laikā.
Arī tiesībsargs iebilst pret šiem grozījumiem, norādot, ka valstij un pašvaldībām ir jāveic pozitīvu pasākumu kopums dzimstības veicināšanai un nevēlamas grūtniecības prevencijai, bet stingrāku grūtniecības pārtraukšanas ierobežojumu noteikšana, izdarot grozījumus likumos, Latvijā nav atbalstāma.
***
VIEDOKĻI
Vai nepieciešams pagarināt obligāto pārdomu laiku pirms aborta no 72 līdz 120 stundām?
Liene CIPULE, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre:
– Likumā jau ir noteikts, ka sieviete abortu var veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma saņemšanas. Likumā noteiktais ir minimāls termiņš, kas neliedz sievietei domāt ilgāku laiku, tomēr, nosakot ilgāku pārdomu laiku, tas var ietekmēt droša pakalpojuma saņemšanu, ja sieviete nepārdomā.
Ronalds DŽONSONS, Pasaules veselības organizācijas zinātniskais līdzstrādnieks:
– Prasība par obligātu nogaidīšanas laiku ir piemērs tādai politikai, kas ierobežo piekļuvi ar abortu saistītai informācijai un pakalpojumiem, potenciāli apturot sievietes vērsties pēc droša, likumīga pakalpojuma. Šādi lēmumi arī pazemo sievietes, apšaubot viņu spēju pieņemt lēmumus.
Dace MATULE, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente:
– Pārdomu laiks jau ir noteikts likumā, un tā pagarināšana var nostādīt sievietes ļoti sarežģītā situācijā, kad viņas izvēli pārtraukt grūtniecību vairs nav iespējams īstenot. Mēs vēršam uzmanību, ka, palielinoties grūtniecības laikam, grūtniecības pārtraukšana var radīt medicīniskus sarežģījumus, kas var apdraudēt sievietes reproduktīvo veselību nākotnē.
Juris JANSONS, tiesībsargs:
– Priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo likumā ir noteikts minimālais pārdomu laiks, taču sieviete lēmuma pieņemšanai var domāt ilgāk, līdz 12. grūtniecības nedēļai. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai sieviete varētu apmeklēt konsultantus, speciālistus.
Arvils AŠERADENS, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs:
– Neatbalstām šo grozījumu, jo pašlaik ir noteikts minimālais pārdomu termiņš, kas ļauj sievietei abortu veikt pēc tik ilga laika, kā viņa pati to vēlas, un tas var būt gan 120 stundas, gan ilgāks laiks. Trūkst pierādījumu tam, ka ilgāks obligātais pārdomu laiks ietekmētu sievietes lēmumu. Daudz būtiskāka ir iespēja saņemt savlaicīgu atbalstu.
Imants PARĀDNIEKS, Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs:
– Šie grozījumi nepieciešami, lai intensīvajā darba ritmā sievietes varētu apmeklēt konsultantu – iespējams, vairākas reizes vai pat dažādus speciālistus, nodrošinot iespēju sievietei izzināt visu vēlamo un darīt to kopā ar topošā bērna tēvu.