Nav piepildījušās drūmākās Labklājības ministrijas (LM) prognozes, ka šogad sociālās apdrošināšanas budžetam būs jāaizņemas nauda uz procentiem, lai nosegtu pensiju, bezdarbnieku, slimības un citu pabalstu izmaksas.
Taču pārlieku lielam optimismam arī nav pamata – izdevumi no sociālā budžeta visa pagājušā gada garumā bija lielāki nekā ieņēmumi, un šo starpību nācās segt no nelielā uzkrājuma. Tāpat – cilvēku skaits, kuri veic sociālās iemaksas šajā budžetā, joprojām ir daudz zemāks, nekā tas bija pirms krīzes, kad patiešām varēja veidot uzkrājumu nebaltām dienām.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver ministrijas «sāpi» – vismaz 35 procenti no strādājošiem Xsociālās iemaksas veic tikai no minimālās vai pat zemākas algas. LM speciālisti aprēķinājuši: ja vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu alga pieaugtu par 100 latiem, sociālās iemaksas apmēru būtu iespējams samazināt par pieciem procentiem. Pašlaik šī vidējā alga ir nedaudz virs 400 latiem.
Raksturojot situāciju sociālās apdrošināšanas budžetā, I. Jaunzeme norāda: pamazām tā uzlabojas, lai gan 2012. gadā izdevumi joprojām pārsniedza ieņēmumus. Proti, pērn sociālā budžeta ieņēmumi bija 1,35 miljardi latu, bet izdevumi 1,4 miljardi latu, veidojot gandrīz 50 miljonu latu deficītu. «No 2009. gada sociālā budžeta izdevumi visu laiku ir pārsnieguši ieņēmumus, un ļoti labi, ka tobrīd bija uzkrājums un bija no kā segt pensiju izmaksu, un varēja izmaksāt pabalstus,» klāsta I. Jaunzeme, «taču ekonomiskās krīzes apstākļos uzkrājums noēdas ļoti ātri, un, tā kā joprojām izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, mēs prognozējam, ka tas turpmākajos gados turpinās samazināties. Jāsaka paldies godīgiem nodokļu maksātājiem. Mums bija aizdomas, ka būs jāaizņemas nauda no citiem avotiem, bet tas nebija jādara. Deficīts bija mazāks nekā plānots.»
No LM datiem izriet, ka 2012. gadā vairākus mēnešus – pavasarī un vasarā – ieņēmumi sociālajā budžetā pat bija lielāki nekā izdevumi, kas, protams, samazināja deficīta apmērus gada garumā. 2009. gadā sociālā budžeta uzkrājums bija 951,1 miljons latu, bet pērn – vien 277 miljoni latu. Tomēr tas ir daudz labāks rādītājs, nekā tika prognozēts. Arī šis gads sociālajam budžetam varētu noslēgties ar deficītu, taču jau labāka situācija gaidāma no 2014. gada, kad pensiju piemaksas tiks maksātas no valsts pamatbudžeta, kas sociālajā budžetā «atbrīvos» apmēram 140 miljonus latu gadā.
Pērn sociālās apdrošināšanas budžetā sociālās iemaksas veica 945,7 tūkstoši cilvēku, tas ir vairāk nekā 2010. vai 2011. gadā, taču nevar salīdzināt ar 2008. gadu, kad sociāli apdrošinātu personu skaits pārsniedza miljonu (1,120 sociālo iemaksu veicēji). Tāpat 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, par 11 latiem pieaugusi vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, sasniedzot 418,33 latus pirms nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā 35,7 procenti darbinieku iemaksas veic no algas līdz 200 latiem. «Sociālajā budžetā viss ir kā uz delnas, var redzēt, kur paliek visa cilvēku maksātā nauda, lai gan joprojām cilvēki saka: es jau tāpat nezinu, kur paliek šī nauda, tāpēc nav vērts nodokļus maksāt,» spriež valsts sekretāre. «Lielākā daļa aiziet pensiju apdrošināšanai – 78,8 procentus jeb 1,13 miljardus latu budžeta līdzekļu paņem pensiju budžets – vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, jau mazāki izdevumi aiziet invaliditātes, maternitātes un slimību, vecāku apdrošināšanai.» Viņa uzsver: te redzam dzīves īstenību – ir daļa cilvēku, kuri domā, ka, nemaksājot nodokļus, var iegūt lielas pensijas, augstas māmiņalgas, taču par kādām pensijām vai pabalstiem var domāt cilvēki, kuri šos nodokļus maksā no algas līdz 200 latiem. Pirms krīzes apmēram piektā daļa nodarbināto veica sociālās iemaksas no minimālās algas, tagad 35 procenti. «Šie cilvēki sevi ir nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt tikai minimālā apmērā,» secina I. Jaunzeme.
Par situācijas uzlabošanos liecina gan tas, ka vidējā alga palielinās, gan tas, ka pakāpeniski pieaug sociāli apdrošināto cilvēku skaits. Tomēr, lai visus sociālā budžeta izdevumus varētu nosegt no strādājošo iemaksām, sistēmā ir nepieciešams pietiekams skaits cilvēku, kuri legāli strādā un saņem legālus ienākumus. Tas arī ļautu domāt par sociālās iemaksu likmes samazinājumu.