Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) saka: es vienmēr runāju tikai to, par ko esmu pārliecināta, arī ka papildu nauda veselībai būs.
Par to liecinot aprēķini, cik naudas veselības nozarei nepieciešams papildus, lai atrisinātu pēdējo gadu samilzušo problēmu ar garajām rindām uz veselības pakalpojumiem, augstos pacientu līdzmaksājumus un mediķu algu jautājumu. Sarunā ar Neatkarīgo ministre cenšas pārliecināt, kāpēc jānotic Veselības ministrijas (VM) koncepcijai par reformu veselības aprūpē jeb «veselību tiem, kas maksā nodokļus».
Nesen VM koncepciju kritizēja Ministru kabineta Komitejā, un to nesaudzēja ne tikai sociālie partneri, bet arī citas ministrijas. Par to I. Circene saka: «Kā gan mēs varētu cīnīties ar viedokļiem? Nevaram katram viedoklim pretim likt dokumentus, bet mums ir argumenti, dokumenti, kuros viss pateikts. Vairāk mēs ceram uz sabiedrības atbalstu, ko arī reāli jūtam – pacientu organizācijas, pensionāri. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vismaz 67% iedzīvotāju atbalsta ideju veselības aprūpi sasaistīt ar nodokļu nomaksu.»
Vēlas skaidru sistēmu
Ministre norāda, ka visas saņemtās iebildes ir iespējams izrunāt un panākt kompromisu, ja vien to vēlas. Tomēr no viņas teiktā izriet, ka ne visi grib pārmaiņas, jo tas prasa papildu darbu – kaut ko mainīt. I. Circene uzskaita problēmas, kuras var atrisināt ar «skaidru sistēmu», ko savukārt var nodrošināt ar jauno koncepciju: īsākas rindas uz veselības pakalpojumu, mazākus pacientu līdzmaksājumus un lielākas algas mediķiem.
Kāds tad ir galvenais mērķis – vai cīņa ar nodokļu nemaksātājiem, par ko arī VM saņēmusi iebildes – tā vietā, lai rūpētos par veselības sistēmas sakārtošanu, tā ķer ēnstrādniekus? Ministre apliecina, ka vispirms tā ir skaidra sistēma, kāda veselības aprūpe tiek nodrošināta iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus. «Pieejamāka veselības aprūpe, un otrs – lielāks finansējums veselības aprūpei,» skaidro I. Circene, «divi lieli ieguvumi, kuri, iespējams, sabiedrībai, runājot par veselības reformu, paslīdējuši garām, – mēs plānojam novērst politisko atkarību no budžeta. Tagad ir tā, ja ir stingrs ministrs un valdību vada viņa partijas premjers, un vēl ir arī finanšu ministrs, tad papildu finansējumu var panākt, taču vienalga kopējais veselības finansējums attiecībā pret IKP samazinās.»
Jā, koncepcijā ir dati, kādam vajadzēs būt veselības aprūpes finansējumam vairāku gadu garumā, taču jau šīs valdības deklarācijā bija ierakstīts, ka veselības aprūpes finansējums jau nākamgad sasniegs 4,5% no IKP. Visticamāk, nesasniegs. Kāda garantija, ka tas, kas būs ierakstīts vēlreiz, tikai šoreiz uz 2020. gadu, piepildīsies?
«Mēs neejam uz valdību un nesakām: vajag naudu, un viss! Ja nebūs tādas naudas, neatbalstīsim, nē! Ja gadījumā vienā brīdī naudu vairāk vajadzēs kaut kur citur, mēs neiesim uz buntu, mēs esam saprātīgi, vienā gadā šis pieauguma procents var būt mazāks. Esmu izprotoša pret valsts budžeta veidošanu. Taču tad mēs prasīsim fiksēt, ka nākamajā gadā veselības aprūpei tiks vairāk,» saka I. Circene.
Ka tik vairāk naudas
Tuvāko sešu septiņu gadu laikā finansējums veselībai dubultošoties – paredz dokuments, un tas ļaušot sasniegt izvirzītos mērķus, piemēram, uz pusi mazākus līdzmaksājumus pacientiem. Finanšu ministrija iebildusi, ka viena lieta ierakstīt plānā kādas vēlmes pēc finansējuma, bet cita – pierādīt to ar aprēķiniem. Uz šo jautājumu ministre saka: «Tas nav mūsu izdomājums – visas starptautiskās organizācijas norāda, ka ar tādu finansējumu, kāds ir mums (3,19% no IKP), veselības aprūpe izdzīvot nevar. Visās valstīs tas ir piesaistīts IKP. Var rēķināt procentus no budžeta, bet arī tad mēs būtiski atpaliekam no visas Eiropas.»
Ministre apliecina, ka tikai ar iezīmēto sadaļu (pašlaik koncepcijā minēti 3,65% no IIN) sasniegt plānoto veselības aprūpes finansējumu nevarēs, tāpēc būs svarīga sasaiste ar IKP. «Mēs piekrītam jebkuram variantam, kas nodrošinās pieaugumu veselības budžetam, un esam gatavi vienoties,» spriež I. Circene.
Kas garantēs, ka ne tikai valsts nauda veselības aprūpei būs lielāka, bet arī iedzīvotājiem veselības aprūpe būs pieejamāka? Ministre vēlreiz atsaucas uz koncepciju: «Man koncepcijā ir tabula, kur pa gadiem rakstīts, kā tas mainīsies.» Jā, bet tā ir tabula... «Ņemot vērā manu pragmatismu, es vienmēr runāju tikai par to, par ko esmu pārliecināta. Kad vasarā prasījām papildu naudu, es garantēju, ka rindas būs uz pusi mazākas, un tās gada beigās arī bija mazākas,» skaidro ministre, uzsverot, ka VM varot pateikt precīzus aprēķinus, piemēram, cik naudas vajadzīgs, lai nodrošinātu plānveida palīdzību bērniem ne vēlāk par mēnesi.
Satversmi nepārkāps
Izskanējušas iebildes, ka, ieviešot reformu, var tikt pat pārkāpta Satversme un cilvēki nesaņemtu minimumu veselības aprūpē, ko tā garantē. I. Circene kategoriski iebilst: «Mums ir plānots nodrošināt vairāk nekā minimumu un daudz plašākām iedzīvotāju grupām, vispirms – neatliekamo palīdzību, primāro aprūpi. Bērni, pensionāri, invalīdi, hroniskie pacienti, kuriem nepieciešamas zāles ar 100 procentu kompensāciju, un citi. Pat attiecībā uz bezdarbniekiem esam piekrituši kompromisam – veselības aprūpe tiks nodrošināta, kamēr vien cilvēks būs oficiāli bez darba.» Pārmaiņas būtiski skars cilvēkus, kuri strādā ārzemēs – veselības aprūpe netiks sniegta pēc personas koda, bet pēc nodokļu nomaksas fakta Latvijā. Ar to jārēķinās. Pašlaik Latvija ārzemēm par Latvijas iedzīvotāju veselību maksā vismaz piecus miljonus latu gadā, lai gan šo cilvēku nodokļi Valsts kasē nenonāk.