Trūcīgo skaits samazinās, nabadzības riskam pakļauto daudz
Pēc Labklājības ministrijas (LM) operatīvās informācijas, arī šāgada sākumā turpinās tendence samazināties trūcīgo cilvēku skaitam.
Gada laikā trūcīgo skaits samazinājies par vairāk nekā 50 000 cilvēku, un šā gada pirmajos mēnešos trūcīgas personas statusa īpašnieku skaits turpina samazināties.
Pagājušā gada janvārī par trūcīgiem bija atzīti 160 110 cilvēki, un gada laikā šis rādītājs samazinājies par 51,5 tūkstošiem cilvēku, jo šā gada janvārī trūcīgas personas statuss bija spēkā 108 661 cilvēkam. Iedzīvotāju skaits, kuriem ir piešķirts trūcīgās personas statuss, janvārī salīdzinājumā ar decembri vēl samazinājies par 934 cilvēkiem. LM informācija liecina, ka sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās
2013. gada janvārī izlietoti 3,88 miljoni latu, no kuriem 928 000 latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 1,7 miljoni latu – dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem šā gada janvārī izlietoti 1,26 miljoni latu.
LM prognozē, ka jau šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits un palielināsies vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga. Uz jautājumu, kas pamato šādas prognozes, LM speciālisti norāda, ka viens no iemesliem ir plānotie pasākumi pēckrīzes periodā, kas ļaušot darbspējīgajiem iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū un samazinās nepieciešamību vērsties pašvaldībās, lai lūgtu pabalstus. LM atsaucas uz vairākiem pasākumiem, piemēram, aktīvās nodarbinātības pasākumiem, proti, reģionālās mobilitātes programmu Darbs Latvijā, kas gan pagaidām ir izmēģinājuma stadijā. Centrālās statiskas pārvaldes analīze liecina, ka ekonomikas izaugsme un nodarbinātības pieaugums atstājusi pozitīvu ietekmi uz nodarbināto nabadzības risku. Strādājošo nabadzības riska indekss ir samazinājies no 9,4 procentiem 2010. gadā līdz 8,8 procentiem 2011. gadā. Savukārt vairākām iedzīvotāju grupām tas ir pieaudzis – pensionāriem no 11 līdz 16 procentiem, arī nepilnajām ģimenēm, kurās viens no vecākiem audzina bērnus – no 39 līdz 43 procentiem. CSP skaidro, ka nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars procentos, kuru rīcībā esošais ienākums ir zem nabadzības sliekšņa (tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir piešķirts trūcīgā statuss). 2011. gadā nabadzības riska indekss atkal sācis pieaugt, sasniedzot 19,4 procentus. Nabadzības riskam 2011. gadā bija pakļauts katrs piektais iedzīvotājs un to kopskaits sasniedza 394,5 tūkstošus.
Pieaugot ekonomikai 2011. gadā, ieguvēji bija ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru ienākumi auga samērojamā tempā ar ekonomikas izaugsmi, rezultātā to nabadzības riska indekss samazinājās, – skaidro Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas speciālists Viktors Veretjanovs. Tiem, kuru ienākumi bija tuvi nabadzības riska slieksnim, ienākumi auga lēnāk nekā vidējais ienākumu līmenis. Viņi varēja nokļūt zem pieaugušā nabadzības riska sliekšņa. Tas lielā mērā attiecās uz mazo un nelielo pensiju saņēmējiem un citām personām ar zemiem ienākumiem. Nabadzības riska slieksnis 2011. gadā vienai personai ir 157 lati mēnesī, bet ģimenei, kur ir divi pieaugušie un divi bērni – 329 lati mēnesī.
Savukārt pagājušā nedēļā publiskotie Eurostat dati par nabadzībai pakļauto bērnu skaitu rāda, ka praktiski visās ES dalībvalstīs tieši bērni ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā iedzīvotāju grupa. Vislielākais nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars konstatēts Bulgārijā (52 procenti bērnu), Rumānijā (49 procenti) un Latvijā (44 procenti), kā arī Ungārijā (40 procenti) un Īrijā (38 procenti).