Latvijas grāmatu izstādē Ķīpsalā no 23. līdz 25. februārim visiem apmeklētājiem būs unikāla iespēja aplūkot tās latviešu autoru grāmatas, kas pēdējo divu gadu laikā, pateicoties Latvijas Rakstnieku savienības rīkotājiem konkursiem ārzemju izdevējiem, ir izdotas dažādās pasaules valstīs. Šie iespieddarbi ir apskatāmi vitrīnā lielās skatuves labajā pusē.
Viena no interesantākajām grāmatu prezentācijām nedēļas nogalē notiekošajā Latvijas grāmatu izstādē 2018, kas norisināsies Ķīpsalas izstāžu kompleksā, būs Aivara Kļavja vēsturiskās triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi pirmā romāna Melnais akmens atvēršanas svētki sestdien pulksten 15. Autors atkal ķēries pie vēstures tēmas, izvēloties periodu, par kuru mēs nezinām gandrīz neko, tomēr šoreiz viņš raksta pusaudžiem. Pavisam droši var teikt – patiks arī pieaugušajiem.
UNESCO paspārnē apkopotā statistika apgalvo, ka Žils Verns esot pasaulē otrais visvairāk izdotais rakstnieks pēc angļu detektīvliteratūras granddāmas Agatas Kristi. Ar šādu informāciju sākas teju vai katrs otrais rakstniekam veltītais tīmekļa informācijas resurss krievu valodā.
Neatceros, kur un kas, bet reiz kāds mākslas eksperts nodēvēja Bruno Vasiļevski (1939–1990) par absolūto mākslinieku. Var debatēt, ko tas nozīmē, tomēr ārpus zinātāju loka, visticamāk, daudzi drīzāk pajautās – kas ir Bruno Vasiļevskis?
Valdis Atāls, dzejnieks, dziesminieks čekas maisu jezgā tiek pieminēts kā viens no tiem, kam būtu pilnas tiesības paust savu viedokli, jo savulaik viņš par savu pretpadomju rīcību apsūdzēts un tiesāts pēc smaga kriminālkodeksa panta. Padomju vara deklarēja, ka tai nav politieslodzīto, tāpēc viņa darbība tika klasificēta par bandītismu.
Šonedēļ Latvijas grāmatniecības nozarē uzpeldēja kāds nesmukums, kas vienā vai citā veidā var krietni iezāģēt Latvijas izdevējiem starptautiskajos grāmatu tirgos. Proti, kārtējo reizi atklājušies fakti par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem, kuros savulaik jau apsūdzēts ne viens vien mūsu valsts izdevējs.
Pagājušā gada nogalē izdotais režisora Aivara Freimaņa romāns Katls pārsteidz ar savu godīgumu, kas robežojas ar teju vai politnekorektu, bet ļoti tiešu stāstījumu par dažām 20. gadsimta Latvijas lappusēm, kuras kaunīgie latvieši labprāt aizmirstu.
Par britu humoru, īpaši melno humoru, ir dzirdēti divi viedokļi. Ir īpatņi, kas rauc degunu un spriež, ka stulbāk nevar būt. Savukārt lielākajai daļai planētas iedzīvotāju tas liek smieties līdz spēku izsīkumam. Ne jau velti arī Latvijā Burkā kundze vai izcilu žulti apveltītais neciešamais doktors Martins ir elki, pie kuriem televīzijas programmu veidotāji atgriežas jau gadiem.
Pēc Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar VDK, sajūta bija īpatnēja. Tādu ažiotāžu un spiedienu uz Latvijas Rakstnieku savienību vēl nebija nācies izbaudīt. Tas nebija viegli vai vienkārši, tāpēc nācās daudz domāt, kas notiks, kad čekas maisam pavērsies gals. Tādās reizēs der parunāties ar speciālistiem. Tāpēc uz sarunu par VDK mantojumu aicināju psihoterapeitu Viesturu Rudzīti, lai uzklausītu viņa viedokli šajā jutīgajā jautājumā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ziņo, ka janvāra beigās Kupola zālē tiks atklāta ASV dzīvojošās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas izstāde Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma.
Vakar tika pasludināti gadskārtējās Lielās mūzikas balvas (LMB) nominanti. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas radio 3 Klasika.
Ritas Falkas romānu sērija par pasaulē stulbāko policistu Franci Eberhoferu ir viens no retajiem turpinājumgabaliem, ko joprojām var lasīt bez zobu sāpēm un garlaicības piegaršas.
Pērnā gada nogalē apgādā Neputns izdotā Jāņa Kalnača monogrāfija Rīgas dzīvokļu «likumīgā» izlaupīšana 1944–1949 nav romāns bestsellers, ko vajadzētu izraut cauri vienā naktī.
Gads faktiski aizvadīts, sācies visdažādāko topu un vērtējumu laiks, tomēr šoreiz uz aizejošo atskatīsimies mazāk personību, bet vairāk kultūrpolitiskā kontekstā.
No Kultūras ministrijas (KM) saņemta ziņa, ka par piemērotāko Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra valdes locekļa amatam īpaši izveidotā nominācijas komisija piecu pretendentu konkurencē atzinusi Danu Bjorku. Jaunā teātra valdes locekle amatā tiks aicināta stāties 2018. gada sākumā.