Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Kultūra

ROMĀNS: Līķis bagāžniekā un maigā policiste

EBERHOFERA RADĪTĀJA. Rita Falka turpina smīdināt lasītājus, stāstot par lempīgā policista neticamajiem piedzīvojumiem. Latviski izdots jau piektais romāns viņa dēkām © Publicitātes foto

Ritas Falkas romānu sērija par pasaulē stulbāko policistu Franci Eberhoferu ir viens no retajiem turpinājumgabaliem, ko joprojām var lasīt bez zobu sāpēm un garlaicības piegaršas.

Pēc pirmajām grāmatām slēdzu tādas kā iekšējas derības par to, cik tad ilgi vācu rakstniecei pietiks tvaika un asprātības, lai nesāktu ražot otro uzlējumu, tomēr viņa turpina spirināties pretī atslābumam, un tā vien šķiet, jaunākajā latviski tulkotajā romānā Skābo kāpostu koma mēģina pat ieviest sērijā ko jaunu, lai lasītāju uzmanība neatslābtu.

Skaidrs, ka brašais Francis nevar bezgalīgi maršēt tikai pa dzimto ciemu un nošaut visus atskaņotājus, kas spēlē The Beatles. Tādam ģēnijam nepieciešams plašāks lidojums. To, vai vietējie dirsuļi viņu izēd, vai paaugstinājums uz Minheni tiešām ir tikai paaugstinājums, lasiet un spriediet paši, bet Eberhofers tagad strādā Minhenes policijā un romāna personāži tagad viņu apciemo tur. Protams, ka Minhene nodreb šausmās! No omas, no papa, no pārējās varzas.

Neliegsimies, karjeras negaidītais kāpums tomēr pamatīgi sagandē Franča dzīvi un tās garīgo komfortu. Minhenes ēdiens ir samazgas, bet dienesta dzīvoklis tā smird pēc linoleja, ka viņš, nabadziņš, brauc nakšņot uz mājām. Tur, starp citu, ir uzradies neciešamais Ludvigs, kurš ir sastrīdējies ar savu importa sievu, kas, apguvusi vācu valodu, vairs nesmaida kā saulīte, bet gan sākusi runāt vīram pretim. Arī Franča sirdspuķītei Sūzijai uzradies pielūdzējs ar zirgasti, radot krietnajā policistā greizsirdības ēdas, un laikam jau viņam beidzot nāksies Sūziju apprecēt.

Tad vēl kaut kāds idiots nozog aizvēsturisko papa Opel Admiral. Auto atrod kaut kur mežā, atved mājās, bet tas smird tik savādi, ka pēc pāris dienām beidzot tiek atvērts tā bagāžnieks, un tajā atrodas jaunas nožņaugtas meitenes līķis. Starp citu, krimināleksperti domā, ka auto īpašnieks ir vismaz narkotiku karteļa boss, jo ekspertīzē atklājas, ka vecajā dampī ticis daudz kas lietots - te nu atkal mājiens bītlu cienītāja papa virzienā. Vienīgais labums, ka Minhenes policijā darbā reizēm ierodas arī Eberhofera jaunā kolēģe, kura ir ļoti aizņemta trīs bērnu māmiņa, kam tētu jautājums neinteresē, bet viņai vajag pamaigoties ar Franci.

Publicitātes foto

Protams, ir arī skābo kāpostu koma. Kur nu bez tās? Tai noteikti jābūt. Vai vismaz tuvu tam. Komā iekrīt Eberhofera slepenais palīgs privātdetektīvs Birkenbergs pēc tam, kad pārēdies omas brūķētos skābos kāpostus. Ko gan var gribēt, ja cilvēks pēc mielasta pāris dienas nevar nokāpt no tualetes poda - sākas organisma atūdeņošanās. (Šo brīnumkāpostu recepti varat izlasīt romāna beigās.)

Ja pavērtē ar kritisku aci, Eberhofers numur 5, šķiet, ir kļuvis nedaudz politkorektāks un, protams, ka arī rakstniecei tiešām ir pienācis laiks kaut ko pasākt, lai piemestu kurtuvē jaunu malciņu tvaika uzturēšanai. Viņa to arī dara, un atliek vien minēt, kā šīs lietas atrisināsies sērijas 6.-8. sējumā, uz kuriem latviešu lasītājiem vēl kādu laiku jāpagaida. Vācieši par Eberhoferu joprojām fano, un vilnis nenoplok. Skābo kāpostu komai filmas versijā jāiznāk šogad, ekranizēti ir vēl četri romāni. Varbūt kādreiz tos redzēsim arī kādā Latvijas televīziju kanālā?

Pērn rudenī Rita Falka bija viena no Frankfurtes grāmatu meses lielajām sejām, viņas romāni tika reklamēti un daudzināti - arī vācu grāmatnīcās tie apskatāmi redzamās vietās. No vācu rakstniekiem vairāk reklamēts tiek varbūt vien trilleru autors Sebastians Ficeks. Nemāku spriest, kā Ritai Falkai un bavāriešu humoram iet ar pasaules iekarošanu un vai tas šajā gadījumā vispār ir izdevēju mērķis, bet viņa pavisam noteikti ir milzīgā vācu grāmatu tirgus zvaigzne. Var jau gudri runāt, ka nekādas paliekošas literāras vērtības tur nav, bet cilvēki lasa un smejas. Situācijā, kad pasaulē ir tik daudz autoru, kas mēģina saraudināt un iedzīt depresijā, izkratot tekstos savas zemapziņas tarakānus, šādi gaiši un asprātīgi smiekli, pat ja tie reizēm ir tādu vācisku pirduļjoku līmenī, ir ļoti noderīgi. Ja kāds latviešu autors izdomātu, kā līdzīgā manierē uzrakstīt kaut ko par Latviju, tam vajadzētu kļūt par bestselleru arī šeit. Mēģinājumi ir bijuši, bet diemžēl lielākā problēma - kā noturēties līmenī. Vēl jāpiebilst - Ritas Falkas latviskais šarms - tas ir liels tulkotājas Renātes Siliņas nopelns. Nu izdodas viņai. Atliek tagad vien gaidīt 6. romānu un minēt, vai pie altāra neaizvestā Sūzija atgriezīsies pie sava aizmāršīgā līgavaiņa Franča, kurš pēc krietnas uzdzīves noguļ savu kāzu ceremoniju.