Kā senie latvieši svinēja Ziemassvētkus

© Kaspars Krafts/F64

Ziemassvētku tradīcijas ikvienā ģimenē veidojas savas, bet visi kopā esam vienisprātis, ka šis ir mierpilns un ģimensisks laiks. Galvenie šo svētku atribūti šodien ir dažādi dekori (egle, gaismiņas, vainagi utt.), dāvanas un svinīga maltīte. Taču kā Ziemassvētkus svinēja mūsu senči? Izrādās, ka ir daudz jauku tradīciju, ko varam pārņemt no viņiem.

Senie latvieši Ziemassvētkus svinēja trīs dienas- no 24.decembra līdz 26.decembrim.

1. Mājas un egles pušķošana

Svarīgi bija, lai svētkos māja būtu tīra, tāpēc, gatavojoties svētkiem to vienmēr tīrīja un uzkopa. Māju pušķoja ar egļu zariem, krāsainām dzijām, salmiem, smilgām, putnu spalvām, olām, augļiem, dārzeņiem, ēveļu skaidām un kaltētiem ziediem. Ziemassvētku eglei bija īpaša nozīme - vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Arī to rotāja ar dāžādām dabas veltēm.

Kā norāda portāls "epadomi", sevišķi populāra bija puzuru veidošana, kurus izgatavoja no salmu savērumiem, ko papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām lupatiņām vai putnu spalvām.

Māris Dedziņš

Arī mūsdienās uzskata, ka tie lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām, par cik puzuriem ir daudzskaldņa forma, kas sastāv no daudzām mazām piramīdiņām.

Kaspars Krafts/F64

2. Ziemassvētku mielasts

Ziemassvētki tika sagaidīti ar bagātīgi klātu galdu, uz kura netrūka ne ēdienu ne dzērienu, tāpēc bez obligātā ķūķa - graudu biezputras - uz tā bija zirņi, pupas, cūkas šņukurs, putraimu desas, vistas cepetis, štovēti kāposti, sautēti kāļi un burkāni, krāsnī cepti kartupeļi, pīrāgi un apaļi rauši, kas simbolizēja sauli. Tradicionālais Ziemassvētku dzēriens bija medalus,taču dzēra arī pienu uni paniņas.

Latviešu ticējums vēsta, ka pirms sēsties pie galda, jāatver mājas durvis, tad no mājas izies laukā viss nelabais.Obligāti uz galda atradās maize, sāls un uguns, kas solīja svētību nākamajam gadam, bet galdu nedrīkstēja novākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.

F64

3. Budēļos, ķekatās, kaļadās jeb čigānos iešana

Ļaudis gatavoja maskas, kas parasti līdzinājās tiem gariem, kuriem gribēja pielabināties.

Populāras bija āča, buka, nāves, dzērves, garās sievas un mazā vīriņa maskas. Masku gājiens devās cauri ciemiem no mājas uz māju, dziedot un dejojot.

Rūta Kalmuka/F64

4. Bluķa vilkšana

Pirms bluķa vilkšana pārtapusi par simbolisku ļaunuma iznīcināšanu, tālākā senatnē tā nozīmējusi Saules un gaismas augšupeju, vēlāk kļūstot par "Ziemassvētku vilkšanu kalnā", kad bluķis vilkts kalnā.

Dmitrijs Suļžics/F64

Ziemassvētku vakarā vīrieši vilka bluķi gan pa savu sētu, gan no vienas mājas uz otru cauri visam ciemam. Bluķis tika īpaši izvilkts cauri tām vietām, kur atgadījušās kādas likstas. Bluķa vilcējiem sekoja trokšņojošu ļaužu pūlis, tādējādi aizbaidot ļaunos garus, kas īpaši sarosoties saulgriežu laikā. Pēdējā no mājām bluķi ievēla speciāli šim nolūkam sagatavotos degošos salmos un sadedzināja. Līdz ar bluķi sadega visas pērnā gada neveiksmes, sliktās domas un darbi.

Atis Ieviņš/F64

5. Zīlēšana un laimes liešana

Izplatīta Ziemassvētku vakarā bija nākotnes zīlēšana. Neprecētas dāmas precinieku varēja mēģināt ieraudzīt, atmuguriski pieejot pie krāsns un caur kājstarpi tajā raugoties. Uz labu ražu cerot nākamajā gadā, senie latvieši skaitīja zvaigznes debesīs; jo vairāk saskaitīja, jo labāka raža gaidāma. Ja gribēja pie lielas nauda tikt, tad vajadzēja ņemt melnu kaķi un ar to klēpī apiet apkārt baznīcai. Un pilnīgi noteikti visi senlatvieši zīmēja baltu krustu uz durvīm, lai mošķi un ļaunie gari netiek mājā.

Īpaši populāra zīlēšana kļuva tad, kad pilsētas ielas sāka rotāt ar eglēm. Egļu zaros izkāra gardumus, apkārt eglei gāja rotaļās un dziedāja dziesmas. Kad dziesma beidzās, vajadzēja ātri pieskriet pie egles, paķert no tās kādu gardumu un ātri to apēst (lai neviens neuzzinātu, kāda laime tev nākamajā gadā kritīs). Katram ēdamajam rotājumam bija sava nozīme:

Baranka - materiāla pārticība;

Konfekte - bagātība, karjera;

Ābols - ģimenes pieaugums;

Ola - veiksmīga laulība (precības).

Dmitrijs Suļžics/F64

6. Ticējumi

Par laiku:

Ja Ziemassvētki iekrīt svētdienā, būs ražīga vasara.

Ja Ziemssvētkos koku zarus klāj sarma, būs agrs pavasaris.

Ja ir skaidras un zvaigžņotas debesis, nākamajā gadā būs laba griķu un zirņu raža.

Ja Ziemassvētkos snieg, būs auksts pavasaris.

Par naudas pievilināšanu:

Ejiet ciemos pie tuvajiem un aiciniet viesus pie sevis. Dāviniet dāvanas. Jo vairāk cilvēku jūs apsveiksiet, jo vairāk veiksmes jūs gaida nākamajā gadā.

Aiciniet ciemiņus un cienājiet viņus ar gardiem ēdieniem, un dariet to patiesi un no sirds.

Avoti: Epadomi.lv, Sarunas.lv

Latviešu tautas ticējumi

Atpūtai un izklaidei

Lai gan daudziem cilvēkiem Ziemassvētki šķiet gada skaistākais laiks, kas pārpildīts ar viesu uzņemšanu un viesos došanos, tomēr daudzi izjūt stresu, rīkojot viesības. Lai šo uzdevumu padarītu vieglāku, ir atklāta jauna formula, kas sakņojas datos un ir izstrādāta, lai palīdzētu izveidot izcilu Ziemassvētku balli, raksta “Daily Mail”.

Svarīgākais