Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).
Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.
"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".
Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Marta sākumā Fiskālās disciplīnas padome kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīmēja, ka šogad no budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atvēlētajiem 826 miljoniem eiro vēl ir pieejami apmēram 100 miljoni eiro.
Padomē skaidroja, ka Saeimā apstiprinātajā 2021.gada budžetā tika iekļauti Covid-19 atbalsta pasākumi tikai apmēram 150 miljonu eiro apmērā, jo budžeta sastādīšanas procesā Covid-19 otrais vilnis vēl nebija sācies. Tāpēc patlaban lielākā daļa Covid-19 otrā viļņa atbalsta pasākumu tiek finansēta no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2021.gada budžetā šai programmai bija paredzēti tikai 26,7 miljoni eiro, bet vēlāk valdība divreiz lēma šo apmēru palielināt - par 300 miljoniem eiro un par 500 miljoniem eiro.
Pēc padomes apkopotās informācijas, no 826 miljoniem eiro konkrētiem pasākumiem jau paredzēti 715 miljoni eiro. Tostarp 110 miljoni eiro dīkstāves pabalstu un subsīdiju izmaksai, kā arī uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, bet 211,7 miljoni eiro paredzēti Veselības ministrijai Covid-19 testēšanas mērķu sasniegšanai un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegāde.
Tāpat 264,5 miljoni eiro paredzēti Labklājības ministrijai, no kuriem lielākie pasākumi ir vienreizējais pabalsts par katru bērnu 500 eiro apmērā. Zemkopības ministrijai kapacitātes stiprināšanai lauksaimniecībā atvēlēti 45,5 miljoni eiro. Līdzekļi piešķirti arī citu ministriju pasākumiem.
Valdība ir konceptuāli pieņēmusi arī citus atbalsta pasākumus, kas paredz 134 miljonu eiro atbalstu nodokļu maksātājiem un 240 miljonu eiro papildu finansējumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.