Pagaidām ārkārtējās situācijas ieviešana nav izraisījusi tik pat strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu kā pavasarī.
• Bezdarba kāpums šogad būs ievērojami mazāks nekā prognozēts.
• Pagaidām ārkārtējās situācijas ieviešana nav izraisījusi tik pat strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu kā pavasarī.
• Svarīgi, lai valsts atbalsts ir pieejams arī tiem uzņēmumiem, kuri mēģina turpināt savu darbību ārkārtējās situācijas laikā.
Latvijas ekonomikas atkopšanās no COVID-19 pavasara šoka šobrīd jau ir redzama arvien vairāk arī bezdarba un nodarbinātības skaitļos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies no 8,6% šī gada otrajā ceturksnī līdz 8,4% šī gada trešajā ceturksnī, kas nozīmē, ka bezdarba kāpums šogad būs ievērojami mazāks nekā prognozēts, norāda bankas "Citadele" ekonomists Māriņš Āboliņš.
Tomēr COVID-19 atkārtotais uzliesmojums un ārkārtējās situācijas izsludināšana liek domāt, ka bezdarbs tuvākajos mēnešos atkal kāps.
Par situācijas uzlabošanos darba tirgū jau iepriekš signalizēja gan reģistrētā bezdarba kritums no jūlija vidus līdz pat oktobra beigām, gan darba sludinājumu un vakanču skaita pieaugums. Tāpat par pozitīvu dinamiku darba tirgū liecināja arī augošais patēriņš, negaidīti labi darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un ienākumu pieaugums, ko redzam mūsu klientu kontos. Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tas, ka bezdarba situācija 3. ceturksnī Latvijā ir bijusi labāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarbs turpināja kāpt, lai arī IKP kritums Latvijā bija lielāks kā abās mūsu kaimiņvalstīs.
Viens no faktoriem, kādēļ bezdarbs Latvijā ir sācis samazināties ātrāk, nekā kaimiņos, varētu būt mazāk dāsnie bezdarba pabalsti, kas krīzes laikā netika palielināti un pavasarī bez darba palikušajiem tie jau sāk izsīkt, savukārt liels uzsvars tika likts uz dīkstāves pabalstiem. Tā rezultātā reģistrētais bezdarbs Latvijā ir vairs tikai par aptuveni 10 tūkstošiem lielāks, kā pirms šī gada martā, taču nodarbināto skaits ir samazinājies par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Iespējams, ka paļaušanās uz dīkstāves pabalstiem ir veicinājusi cilvēku ātrāku atgriešanos darbā.
Trešā ceturkšņa bezdarba rādītāji ir iepriecinoši, tomēr šobrīd situācija ekonomikā atkal ir būtiski mainījusies dēļ COVID-19 otrā viļņa. Vīrusa izplatības ierobežošanai atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti virkne dažādi fiziskās distancēšanās pasākumi, kā arī atkal ierobežota vairāku pakalpojumu nozaru darbība. Tā rezultāta vakanču skaits jau sāk samazināties, taču šobrīd ieviestie ierobežojumi ir mazāk stingri nekā pavasarī, un vismaz pagaidām ārkārtējās situācijas ieviešana nav izraisījusi tik pat strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu.
Uzņēmumiem ir bijis laiks sagatavoties un pielāgoties, piemēram, palielinot attālināto tirdzniecību. Tādēļ ir labi, ka šoreiz ir pieejams arī atbalsts daļējas dīkstāves gadījumā, jo ir svarīgi, lai netiek sodīti tie uzņēmumi, kuri mēģina turpināt darbu ārkārtējā situācijā, ja tiem beigās nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu. Domājams, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami līdz pavasarim un pēc manām prognozēm bezdarbs turpmākajos ceturkšņos varētu pārsniegt 9%.
